Valainis un Tavars: Rīgā ZZS mazliet pietrūka. Neko darīt – gatavosimies pašvaldību vēlēšanām

Latvijas Zaļā partija (LZP) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS) startēja kopīgā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā, taču Rīgas domē neiegūs mandātus, jo nepārvarēja 5% barjeru, iegūstot 4,07% nobalsojušo vēlētāju atbalsta. Tas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, tomēr nav pietiekami.

Vērtējot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus, LZP priekšsēdētājs Edgars Tavars Neatkarīgajai sacīja, ka ZZS līdz šim nekad nav bijusi Rīgas domē, bet šoreiz bijusi sajūta, ka varbūt izdosies šo tradīciju lauzt. Tomēr tas nav izdevies. Šajā reizē vēlētāju atbalsts bijis lielāks nekā iepriekšējā. “Tātad esam gājuši pareizā virzienā, un analizēsim, kāpēc tomēr mums mazliet pietrūka balsu,” pauž Tavars. “Protams, nerimsim darboties, jo būs pašvaldību vēlēšanas, un tur ir pavisam cita situācija – mums ne tikai jāsaglabā spēcīgās ZZS pozīcijas pašvaldībās, bet jāpaplašina mūsu pārstāvniecība. Tagad vērtēsim, kur bija kļūdas, ko varēja darīt labāk.”

Rīgas mēra amata kandidāts no ZZS Viktors Valainis izsaka lielu pateicību vēlētājiem, kuri par spīti konkurentu apmelojumiem un nievām nobalsoja par ZZS.

“ZZS komanda priekšvēlēšanu laikā strādāja labi un enerģiski. Mēs rēķinājāmies, ka galvaspilsētā mums nav daudz vēlētāju, tomēr izrādījās, ka ir liels skaits cilvēku, kas atbalsta mūsu līderus, programmu un vērtības. Tas nozīmē, ka jāturpina strādāt. Pieci gadi šķiet daudz, taču laiks paiet ātri. Turklāt nav laika sēdēt rokas klēpī salikušiem, jo nav vairs tālu pašvaldību vēlēšanas, un pieņemsim, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas bija to mēģinājums. Tāpat jāgatavojas arī nākamajām Saeimas vēlēšanām.
“Manuskripti nedeg”, tāpēc ZZS cilvēku paveiktais darbs nekur nezudīs – analizēsim, ko varēja paveikt labāk, un turpināsim strādāt,” ‒ tā Zaļo un zemnieku savienības rezultātus vērtē Valainis.

“Mēs vienmēr esam iestājušies par sociāli atbildīgu politiku, un tā izpaudās arī mūsu priekšvēlēšanu prioritātēs, līdz ar to cerējām uz lielāku senioru atbalstu. Taču vēlēšanu aktivitāte bija maza, un cilvēki, kas ir riska grupā, kurai koronavīrusa infekcija var būt nāvējoša, palika mājās un uz vēlēšanām negāja. Jādomā, tas ir viens no faktoriem, kāpēc vēlēšanu aktivitāte bija zema, un tas, jādomā, ir galvenais iemesls, kāpēc nepārvarējām 5% barjeru.

Vēl jāteic, ka tām partijām, kurām jau ir vietas domē, ir vairāk iestrāžu un ir administratīvie resursi, kuru mums nav. Domē jau bez vēlēšanām varu ieguvušās valdības partijas savas priekšrocības papilnam lika lietā priekšvēlēšanu kampaņā.”

Spriežot pēc vēlēšanu rezultātiem, “Saskaņai” nav cerību tikt atpakaļ pie varas Rīgā. Bet vietā nāks valdību veidojošās koalīcijas partijas. Kāpēc ir tik liels atbalsts valdībai?

Uz to Valainis atbild: “Tas ir nosacīti liels atbalsts. Jo lielākā daļa vēlētāju uz vēlēšanām neaizgāja. Domāju, ka tieši valdošā koalīcija ir ļoti vainīga pie tā, ka cilvēki uz vēlēšanām vairs neiet, jo ir vīlušies un netic tam, ko politiķi sola. Solīja OIK atcelšanu, 3×500 un vēl visādus labumu “banānus”, taču pēc vēlēšanām solījumus neizpildīja. Cilvēki pamazām atsvešinās no līdzdalības demokrātiskos procesos un vairs ne uz ko necer. Pēc tādas vilšanās, kas tika piedzīvota pēc Saeimas vēlēšanām, ir loģiski, ka vēlēšanu aktivitāte samazinās.”

Kā vēlēšanu uzvarētāji vienosies par kopīgu darbu, vai tas neatstās iespaidu uz valdību?

“Loģiski būtu, ja par jauno mēru kļūtu Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par!”), kam ir vislabākais rezultāts, taču nav izslēgta arī stumdīšanās un grūstīšanās cīņā par amatu. Vilnim Ķirsim (“Jaunā Vienotība”) gan jau arī būs ambīcijas. Būs interesanti. Varbūt ne tagad uzreiz, bet ilgākā termiņā būs interesanti,” spriež Valainis.

Vai jaunā dome spēs darboties produktīvi, ja saglabāsies diametrāli pretēja nostāja starp partijām, piemēram, spēļu zāļu jautājumā?

“Jautājums būs, kā izpildīt vēlētājiem solīto. Tas atkarīgs no viņiem. Jaunās konservatīvās partijas politiķi atkal pirms vēlēšanām sasolīja visu ko. Redzams, ka šai partijai solījumu nepildīšana tomēr nav pagājusi bez sekām – viņu iegūtais krēslu skaits domē ir ļoti samazinājies. Tāpēc, ja JKP gribēs īstenot deklarētos mērķus, kolīzijas starp valdības partijām var izcelties, un tas var arī pārsviesties uz valdošo koalīciju Saeimā. Jādomā, ka visi to saprot un droši vien centīsies kaut kā asos stūrus apiet, lai nesaietu pagalam matos,” paredz Valainis.

Izskatās, ka no varas tiks atstumta ne tikai “Saskaņa”, bet arī “Gods kalpot Rīgai”. Ko tas nozīmē galvaspilsētas pašvaldībai?

“Ja GKR tiks atstumta, un tas, visticamāk, notiks, tā būs ļoti spēcīga opozīcija. Jo šajā partijā ir cilvēki ar lielu pieredzi pašvaldības darbā, tādi, kas lieliski pārzina visu pilsētas saimniecību. Tikmēr valdības partijām tādas kompetences nav,” analizē ZZS politiķis.