Pēcvēlēšanu šahā “Saskaņa” izspēlē savdabīgu atklātni

Rīgas domes vēlēšanās otra populārākā partija – “Saskaņa” vēl pirmdien vakarā pauda, ka tā nevēlas bremzēt jaunās Rīgas domes darbu un tomēr neapstrīdēs domes vēlēšanu rezultātos tajos iecirkņos, kur konstatētas neapzīmogotas vēlēšanu aploksnes. Taču jau otrdienas rītā kļuva skaidrs, ka šis politiskais spēks vēlas izspēlēt daudz elegantāku spēli, vēl vairāk diskreditējot pie varas nonākušos konkurentus un pastāvošo varu kopumā.

Atzīstot, ka partijā eksistē viedoklis, ka jāapstrīd vēlēšanu rezultāti, “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs vēl pirmdienas rītā pauda, ka šāds solis būtu bezjēdzīgs. Tās pašas dienas vakarā partijas vēlēšanu saraksta trešais numurs Andris Morozovs, kurš vēl nesen bija paudis apņēmību apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, paziņoja, ka organizācija nevēlas bremzēt jaunās Rīgas domes darbu un “Saskaņa” vēlēšanu rezultātus neapstrīdēs.

Sarežģīta izspēle

Nomināli tā arī ir noticis, taču otrdienas rītā Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis Aleksandrs Maļcevs izplatīja paziņojumu, kurā norāda, ka, viņaprāt, vēlēšanu gaitā pārkāpti Satversmē ietvertie demokrātijas principi un tāpēc vēlēšanu rezultāti nav apstiprināmi.

Komisijas loceklis atgādina, ka vēlēšanās atsevišķos iecirkņos pieļauti būtiski pārkāpumi un šo pārkāpumu rezultātā daļai vēlētāju nozagta godīga iespēja izteikt savu gribu, izraugoties savus priekšstāvjus. Proti, divos vēlēšanu iecirkņos vairāk nekā sešsimt vēlētāju sava favorīta biļetenu ielika iecirkņa komisijas neapzīmogotās aploksnēs, kas šo cilvēku balsis ‒ neatkarīgi no to izvēles ‒ padarīja nepieskaitāmas kopējam balsu skaitam.

“Šī nostādne atbilstot spēkā esošajam likumam. Taču tā ir acīmredzamā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, kuras 101. pants nosaka – ikvienam Latvijas pilsonim likumā paredzētajā veidā ir tiesības piedalīties vēlēšanās un ar savu balsi ietekmēt savas pārstāvniecības institūcijas izveidi,” paziņo A. Maļcevs.

Viņš arī uzskata: “Arguments par to, ka neapzīmogoto un tādēļ nepieskaitīto vēlēšanu aplokšņu skaits ir ap 0,2% no kopējā šajās vēlēšanās balsojušo skaita, ir formāls. Nav nosakāma skaitliska robeža jautājumos, kas skar demokrātijas pamatprincipus. Satversmē ir nostiprinātas KATRA pilsoņa tiesības, kas tagad vēlēšanu organizācijas kļūdu (gribu cerēt, ka ne ļaunprātības) rezultātā netiek ņemtas vērā. Notikušais turklāt rada bažas, vai varam būt pārliecināti par godprātīgu vēlēšanu procedūru ievērošanu citos iecirkņos,” pauž A. Maļcevs.

Demokrātiskā sabiedrībā savs, atšķirīgs viedoklis var būt arī Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvim, taču fakts, ka viņu uz amatu komisijā atkārtoti ir virzījusi “Saskaņa”, vedina domāt, ka savulaik Rīgu pārvaldījušais spēks nav metis plinti krūmos. Drīzāk tā vietā izstrādāta smalkāka taktika politisko konkurentu kacināšanai. Jo vairāk tādēļ, ka ar līdzīgiem paziņojumiem CVK locekļi līdz šim klajā nav nākuši.

Likuma saistītas rokas

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa, respektējot kolēģa personīgo viedokli, norāda, ka šāds komisijas locekļa paziņojums CVK darbu nemaina, jo to ļoti precīzi regulē likums.

“Mēs, CVK nevaram darīt to, kas nav rakstīts likumā. Vēlēšanu likums ir precīzs un saka: ja nav apzīmogots, tad tās neatver un nelīdzskaita. CVK var vērtēt, vai iecirkņa komisija ir ievērojusi procedūru balsu skaitīšanā, un, ja ir ievērojusi, tad nav pamata lemt kā savādāk,” skaidro K. Bērziņa.

Komisijas vadītāja arī norāda, ka visbrīvākā savos lēmumos ir tiesa, kurā varēs vērsties sūdzības iesniegušie komisijā (otrdienas rītā tāda bija tikai viena) un ar CVK lēmumu neapmierinātie.

“Tiesai ir trīs iespējas: likt pārskaitīt vēlēšanu rezultātus, ja nekonstatē tīšus pārkāpumus, var uzdot pieskaitīt šīs balsis, noteikt atkārtotu balsošanu šajos divos iecirkņos un trešā – konstatēt, ka pārkāpumi ir tik nozīmīgi, ka jāorganizē atkārtotas vēlēšanas Rīgā.” K. Bērziņa arī norāda, ka tiesa atšķirībā no CVK, piemēram, var pieprasīt informāciju no Valsts drošības dienesta, kas izmeklē neapzīmogoto aplokšņu lietu un iztaujāt lieciniekus, kas ļauj pieņemt izsvērtu lēmumu. “Visgodīgākais un taisnīgākais risinājums ir jāpieņem tiesai,” rezumē CVK vadītāja.

Kam jāatbild?

Zaļo un zemnieku savienības vēlēšanu saraksta līderis Viktors Valainis, kuram līdz iekļūšanai Rīgas domē pietrūka nedaudz mazāk par vienu procentu aktīvo vēlētāju atbalsta, apšauba, ka atkārtotas balsošanas rīkošana šajos divos iecirkņos vai pat visu vēlēšanu rezultātu atcelšana un jaunu rīkošana būtu lietderīgs pasākums, taču par to šodien vēl lemšot valde – apstrīdēt vai neapstrīdēt vēlēšanu rezultātus. Trešdiena ir pēdējā diena, kad to atļauj likums.

Viņaprāt, daudz svarīgāk ir tas, ka, kopš Centrālo vēlēšanu komisiju vada K. Bērziņa, abās vēlēšanās ‒ Eiropas Parlamenta un Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas – bijušas ievērojamas nepilnības un kļūdas. V. Valainis ir pārliecināts, ka tas grauj sabiedrības uzticēšanos vēlēšanām un varai kā tādai. “Kādam vajadzētu uzņemties atbildību, šinī gadījumā Bērziņai,” saka politiķis.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar ziņu aģentūras LETA vēstīto vēlēšanu laikā bijuši arī vismaz astoņi gadījumi, kad vēlēšanu komisijas darbinieki nav ieradušies pie pilsoņiem, kas bija pieteikuši balsošanu savā atrašanās vietā.

Savukārt vēlēšanās uzvarējušā “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta līderis Mārtiņš Staķis šādām niansēm labticīgi nepievērš uzmanību. “Uzskatu, ka te bijusi cilvēcīga kļūda, noteikti ne ļaunprātīga rīcība. Ejam demokrātisko ceļu – ja kādu tas neapmierina, lai vēršas tiesā, lai ātrāk varam virzīties uz priekšu,” saka iespējamais jaunais Rīgas mērs.