Saeima noraida aicinājumu iesaldēt ministru un prezidenta mēnešalgas pieaugumu

Šodien, 23. novembrī, Saeima sākusi galīgajā lasījumā lemt par valsts budžetu 2021. gadam. Saeima tā ievaros noraidījusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu priekšlikumu iesaldēt Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un ministru mēnešalgu.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, uzklausot sabiedrisko organizāciju, pašvaldību un citu ieinteresēto viedokļus, sagatavoja virkni priekšlikumu, rosinot gan pārskatīt nākamgad piešķiramo līdzekļu apmērus, gan veikt izmaiņas vairākos likumos. Viens no priekšlikumiem bija noteikt, ka no 2021. gada 1. janvāra, nosakot Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un ministru mēnešalgu, bāzes mēnešalgas apmērs būtu Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais valstī strādājošo 2018.gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs jeb 1004 eiro. Reālā mēnešalga tiktu aprēķināta pēc likumā noteiktā koeficienta.

“Mūsu priekšlikums patiešam paredz iesaldēt augstāko valsts amatpersonu atalgojumu – gan prezidenta, gan Ministru prezidenta, gan ministru atlīdzības pieaugumu un arī reprezentācijas izdevumus. Likums paredz, ka katru gadu šis atalgojums tiek indeksēts, ņemot vērā iepriekšējo gadu, pirms diviem gadiem, vidējo atalgojumu, tā pieaugumu. Un šajā situācijā, kad mēs zinām, ka ārkārtīgi daudz sabiedrības grupu ir tādas, kam būtiski samazinās ieņēmumi, kam faktiski arī ar ārkārtas situācijas aizliegumiem ir vispār liegta iespēja nopelnīt savai ģimenei līdzekļus un ir nepieciešams lūgt dīkstāves un sociālos pabalstus, tad šajā situācijā mēs uzskatām, ka augstāko valsts amatpersonu atlīdzība arī ir jāiesaldē. Prezidenta kungs tādēļ, ka viņam vienkārši nepaveicās, viņu ieraudzīja budžeta procesā, tādēļ ka viņa atlīdzības pieaugums bija piedāvāts uz otro lasījumu, tika publiski kaunināts, viņi jau tad ir, es saprotu, savu lēmumu pieņēmuši un lūdz Saeimu neatbalstīt atlīdzības pieaugumu, bet visas pārējās valsts augstākās amatpersonas jau bija paslēptas pirmajā lasījumā, un tādēļ nav redzējušas sabiedrības reakciju. Tas nenozīmē, ka vajadzētu klusumā izslīdēt cauri un šo finansējumu nākamajā gadā pieaudzēt,” norādīja ZZS politiķe Dana Reizniece-Ozola.

“Mēs redzam valsts budžeta likumprojekta pirmajā lasījumā Ministru Kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru atlīdzības un reprezentācijas pasākumu pieaugumam ir ieplānoti 68 871 eiro. Protams, tā nav nauda un tie nav līdzekļi, ar kuriem var atrisināt lielas valsts budžeta problēmas, piemēram, mediķu atalgojumu vai citas jomas, kur līdzekļu joprojām pietrūkst, bet tas ir solidaritātes jautājums, kolēģi. Jau pirmajā Covid vilnī bija valdības, kas rādīja piemēru, piemēram, Austrālijas valdība sev samazināja atlīdzību par 20 procentiem. Austrijas valdība savu algu, vienu algu, katrs ziedoja nevalstiskajām organizācijām, kas paslīdzēja cīnīties ar Covid. Šeit nav runas par to, ka mūsu valdībai būtu jāsamazina sev algas, šeit runa ir par to, ka šajā situācijā nepalielināt sev algu, tādā veidā solidarizējoties ar sabiedrību un rādot, ka valdība tiešām saprot, kā cilvēki šobrīd dzīvo, nevis ir iemūrējuši sevi Jēkaba ielas un Smilšu ielas un citu ministriju biezajos mūros, neredzot, kas notiek aiz tiem,” pauda politiķe.

Kā zināms, iepriekš Saeimā bija vērsusies Valsts prezidenta kanceleja ar aicinājumu Egila Levita atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju.