Vairākas ES valstis ir neapmierinātas ar pulksteņa griešanu; jau miljons parakstījies pret

Laika maiņa divas reizes gadā ir mākslīgi radīta 2001. gadā, un Eiropas Savienības dalībvalstu vidū rūgst neapmierinātība ar pulksteņa griešanu šurpu turpu divas reizes gadā. Valstīm, kuras ar šo kārtību nav apmierinātas, ir savi argumenti. Valstīm, kurām būtisku argumentu nav, nav arī striktas nostājas pret līdzšinējo kārtību. Tomēr smagnējais Eiropas Savienības mehānisms ir sācis griezties, un vismaz līdz interneta aptaujai jau ir tikts.

Lietuvai ir aktīva nostāja, un valsts to demonstrē. 2015. gadā Lietuvas Seims ieteica valdībai, ka nepieciešams mainīt Eiropas Savienības direktīvu par pāreju uz vasaras laiku un panākt, ka Lietuva var pati izlemt, vai ir nepieciešams pieskaņoties vasaras laikam. Pie Eiropas Komisijas ar šo iniciatīvu Lietuva nevērsās. Vienu dalībvalsti, turklāt nelielu, Eiropas mēroga savienībā neņemtu par pilnu, bet Lietuvas iniciatīvai vēlāk pievienojās Somija un tagad arī Polija. Arī Latvijā iedzīvotāji ir piedalījušies aptaujās un vākuši parakstus, lai pulksteņu griešana beigtos, bet bez rezultāta. Igaunija pavēstījusi, ka atbalsta to, lai visās Eiropas Savienības valstīs tiktu pārtraukta pāreja no ziemas uz vasaras laiku un atpakaļ, un tai ir svarīgi, tāpat kā tagad, atrasties vienā laika joslā ar kaimiņvalstīm Latviju, Somiju un Lietuvu.

Tautas noskaņojums vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs nav palicis nepamanīts. Šā gada sākumā Eiropas Parlamentā par pāreju uz vasaras laiku sāka spriest aktīvāk, atsaucoties uz pilsoņu iniciatīvām vairākās Eiropas valstīs.

Valstīm, kuras vēlas atteikties no pārejas uz vasaras laiku, ir savas intereses. Piemēram, Somijas ierosinājums Eiropai ir atbilde uz vairāk nekā 70 000 Somijas iedzīvotāju parakstīto petīciju, kurā aicināts atteikties no pārejas uz vasaras laiku. Somijā parlamentam ir jāizskata iesniegums, ja to parakstījuši vismaz 50 000 cilvēku. Somija ir viena no valstīm, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Somijas pašos ziemeļos saule vasarā nenoriet 73 dienas pēc kārtas, bet ziemā Lapzemē saule neuzlec 51 dienu pēc kārtas.

Savukārt daļa kaimiņvalsts Lietuvas ietilpst pirmajā laika joslā, bet pārējā valsts teritorija – otrajā. Tāpēc Lietuvas Seims ierosināja, ka Lietuva varētu panākt tiesības pašai lemt, pēc kāda laika dzīvot. Latvijā iedzīvotāju savāktie gandrīz 11 000 parakstu pret pulksteņa grozīšanu netika ņemti vērā.

Tagad jau vairāk nekā viens miljons cilvēku ir piedalījušies Eiropas Komisijas rīkotajā interneta aptaujā, vai Eiropas Savienības valstīs būtu jāpārtrauc pāreja no ziemas uz vasaras laiku. Aptauja ilgst līdz 16. augustam un tiek veikta pēc Eiropas Parlamenta lūguma. Tajā respondentiem tiek jautāts, vai viņi vēlas saglabāt laika maiņu vai atteikties no tās, kā arī kuram laikam viņi dod priekšroku – vasaras vai ziemas laikam, informē ziņu aģentūra LETA.

Pilsoņu iniciatīvas vairākās Eiropas valstīs apliecinājušas, ka lielu daļu sabiedrības satrauc pāreja uz vasaras laiku un atgriešanās pie ziemas laika, kas notiek katra marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē. Savulaik pāreja uz vasaras laiku vienoti visām dalībvalstīm tika ieviesta, lai efektīvāk izmantotu diennakts gaišo periodu un taupītu elektroenerģiju, bet tagad šādi argumenti tiek apšaubīti un uzsvērta ietekme uz veselību – tā ir nelabvēlīga.

Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Direktīvas mērķis ir nodrošināt pienācīgu Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību.

Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 2018. gada 28. oktobrī pulksten 4. Pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par stundu atpakaļ.

Antra Gabre, NRA.lv

Foto: Pixabay