Veselības indekss: 70 % Latvijas iedzīvotāju piemīt kāds kaitīgs ieradums

Pēdējo četru gadu laikā par ceturtdaļu pieaudzis to cilvēku skaits, kuri atzīst, ka tiem piemīt vismaz viens kaitīgs ieradums, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” pētījums. Tādiem kaitīgiem ieradumiem kā smēķēšana un alkohola lietošana nākusi klāt arī neizgulēšanās, aizraušanās ar virtuālo vidi un neveselīgi ēšanas paradumi.

Kopumā 70 % respondentu atzinuši, ka tiem ir kāds kaitīgs ieradums. Latvijas iedzīvotāju vidū visbiežāk minētie ir regulāra smēķēšana (26 %), neizgulēšanās (24 %) un neveselīga ēšana (23 %), kam seko pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi (10 %) un regulāra alkohola lietošana (6 %).

“Straujo lēcienu no 44 % iedzīvotāju ar kaitīgiem ieradumiem 2017. gadā līdz 70 % šogad var skaidrot ar to, ka ik gadu arī jautājumā par kaitīgiem ieradumiem piedāvājam papildu izvēles iespējas. Cilvēks, kas nesmēķē un nelieto alkoholu, var uzskatīt, ka tam nepiemīt neviens kaitīgs ieradums, tomēr, ja paskatās plašāk, tad izrādās, ka pārmērības novērojamas citur, piemēram, pārlieku ilga laika pavadīšana virtuālajā vidē, nekontrolējama seriālu skatīšanās vai regulāra pārēšanās. Taču pozitīvi, ka šobrīd cilvēki labāk apzinās un spēj atpazīt tos ieradumus, kas var kaitēt veselībai, un līdz ar to arī laikus meklēt risinājumus,” stāsta “Mana Aptieka” farmaceite un “Tukuma Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene.

Smēķēšana: bieds arī jauniešiem

Nemainīgs “līderis” kaitīgo ieradumu jautājumā pēdējos gados ir smēķēšana. Ikdienā visvairāk regulāri smēķē iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 25 līdz 63 gadiem. Augstākais smēķētāju īpatsvars ir vīriešu vidū – 39 %, turklāt visbiežāk tie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem un iegūtu pamatizglītību. Savukārt visretāk smēķē sievietes (15 %) un jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (14 %). Narkoloģe un Vivendi veselības centra speciāliste Ilze Maksima gan norāda uz satraucošu tendenci – tabakas izstrādājumu ražotāji un pārdevēji meklē arvien jaunus veidus, kā uzrunāt jauniešus un sievietes, veidojot tādus produktus, kas raisa interesi un neizskatās kaitīgi.

“Jaunieši ir radoši un ar interesi pieņem izaicinājumus eksperimentēt, lai pašapliecinātos. Ja tas nav iespējams veselīgā veidā, piemēram, sportojot vai pievēršoties saviem hobijiem, tad tādas “interesantas lietiņas” kā krāsainas elektroniskās cigaretes, kas viegli paslēpjamas, jau pašas par sevi veicina adrenalīnu. Lai arī jaunieši, salīdzinot ar citām vecuma grupām, smēķē visretāk, šādas krāsainas elektroniskās cigaretes rada nopietnu risku nākotnē pieaugt smēķējošo jauniešu skaitam. Būtiski, ka gan ar jaunieti, gan jebkuru citu cilvēku ir jārunā par kaitējumu – nevis baidot, bet kopīgi meklējot alternatīvas brīvā laika pavadīšanai, spējai pašapliecināties un veidiem, kā tikt galā ar stresu. Lai arī elektronisko cigarešu kaitējums veselībai vēl ir izpētes procesā, tomēr jau ir pirmie pierādījumi par to negatīvo ietekmi uz augšējiem elpceļiem un to spēju pretoties infekcijām. Jautājums, ko varam uzdot sev vai jaunietim – vai vēlamies būt šī eksperimenta sastāvdaļa, kurai var nākties vēlāk cīnīties vai samierināties ar sekām?” skaidro narkoloģe I. Maksima.

Sievietes biežāk cieš no miega traucējumiem

Miegs ir tikpat svarīgs kā ēšana un gaiss, ko elpojam, jo tas ne tikai palīdz uzturēt normālu organisma darbību, bet arī laikus novērst dažādas saslimšanas. Pretēji uzskatam, ka organisms naktī atpūšas, patiesībā tas aktīvi strādā un palīdz ķermenim atjaunoties. Miega traucējumi būtiski ietekmē arī dažādu hormonu darbību, piemēram, bezmiega gadījumā cilvēki retāk izjūt sāta sajūtu, vairāk izdalās insulīns, palielinot aptaukošanās un diabēta risku. Miega deficīts negatīvi ietekmē arī cilvēka psihoemocionālo veselību – ikdienā jūtams nogurums, garastāvokļa maiņas, aizkaitināmība.

Dažādi pētījumi liecina, ka sievietēm miega traucējumi ir raksturīgāki nekā vīriešiem, jo miega kvalitāti mēdz pasliktināt dažādi hormonālie traucējumi, tomēr nereti problēmas ir saistītas ar psiholoģisko stresu – pārlieku liela atbildības sajūta par pienākumiem mājās vai darbā. Arī “Mana aptieka & Apotheka Veselības indekss” liecina, ka visbiežāk neizguļas sievietes vecumā no 25 līdz 44 gadiem (27 %), kas sakrīt ar laiku, kad raksturīgi ir plānot ģimenes pieaugumu un veidot karjeru.

Grēko arī ar neveselīgu uzturu

Sievietes uzskata, ka ēd veselīgāk nekā vīrieši, tomēr redzams, ka ar pārmērīgu saldumu ēšanu un miltu produktu lietošanu uzturā biežāk aizraujas sievietes, savukārt vīrieši vairāk iecienījuši gāzētu un saldinātu dzērienu lietošanu. Vienlīdz bieži aptaujātās sievietes un vīrieši regulāri pārēdas (7 %), taču eksperti norāda, ka šis skaitlis varētu būt lielāks, jo nereti cilvēki paši neapzinās, ka regulāri apēd par daudz.

“Cilvēka ķermenī ir saistība starp ēšanas paradumiem un baudas centriem smadzenēs – ēšana ir viens no labsajūtas iegūšanas veidiem – īpaši saldi, stimulējoši ēdieni un dzērieni. Tāpat kā ar atkarību izraisošām vielām, arī atmiņas par apēsto ietekmē centrālo nervu sistēmas darbību, un rodas ilūzija, ka tas liek justies vieglāk, priecīgāk. Saldus mirkļus noteikti ir jāpiedzīvo, jo tas ir tikai dabiski, tomēr jāseko līdzi, lai šo baudu nesabojātu ar pārmērību un sliktu ēdiena kvalitāti,” stāsta I. Maksima.

Mazāk laika ekrānos, vairāk – sarunās

Vēl 10 % aptaujāto atzinuši, ka lielu daļu sava brīvā laika pavada virtuālajā vidē, no tiem ceturtā daļa (26 %) ir jaunieši vecumā no 18–24 gadiem, un kopumā biežāk tie ir vīrieši (13 %), retāk – sievietes (8 %). Savukārt vecāki cilvēki internetā laiku pavada mazāk, taču katrs desmitais iedzīvotājs vecumā no 55 līdz 63 gadiem pārlieku aizraujas ar seriālu un filmu skatīšanos. Var šķist, ka virtuālā vidē pavadītais laiks veselībai tieši nekaitē, tomēr pārmērības var nodarīt kaitējumu. Jo vairāk cilvēks aizraujas ar virtuālo pasauli, jo mazāk tiek komunicēts ar ģimeni, draugiem, samazinās arī vēlme pievērsties aktīvam dzīvesveidam. Sekas var būt bīstamas – no mazkustīga dzīvesveida, kas var radīt dažādas fiziskas saslimšanas, līdz pat tādiem psihoemocionāliem traucējumiem kā depresija un trauksme.

I. Maksima norāda, ka ir vērts atcerēties vienkāršu patiesību – ja, kaut ko darot, nākas secināt, ka tas dzīvei rada pievienoto vērtību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, tad viss ir labi. Ja izvēle dod tikai īslaicīgu prieku vai palīdzību, taču vēlāk kaitē, tad ieradums vai nu ir jāmaina, vai jākontrolē tā lietošana.