Pārmērīgo ornitologu prasību dēļ, līdz pat miljonam kubikmetru apaļkoksnes var palikt sapūšanai mežā

Mežu īpašnieki satraukušies, ka Latvijas Dabas fonds un tam pietuvinātie ornitologi, izmantojot shēmu ar mikroliegumu veidošanu, bloķē arvien vairāk privātu mežu teritorijas. Lai arī mikroliegumi primāri paredzēti tikai un vienīgi kādas sugas vai biotopa aizsardzībai, mežu īpašnieki arvien biežāk saskaras ar nesamērīgiem ierobežojumiem un vērienīgiem zaudējumiem. Pat, ja meža īpašnieki ir pārliecināti, ka var sadzīvot ar putniem, Latvijas Dabas fonds tā neuzskata un pat neredz jēgu aizstāvēt mežu apsaimniekošanu, tādējādi novedot pie arvien jauniem neizstrādātiem mežiem un trūcīgākiem zemes īpašniekiem, kā rezultātā nabadzīgāka kļūst arī Latvijas valsts.

Arvien biežāk meža īpašnieki neslēpj bažas par jaunu mikroliegumu apstiprināšanu, kas ierasti skar saimnieciski vērtīgākos mežus. Likums paredz, ka mikroliegumus var veidot gan valstij piederošās, gan privātās teritorijās. Mikroliegumu veidošana nozīmē, ka, lai arī zemesgrāmata paliek uz īpašnieka vārda, platība tiek izņemta no saimnieciskās darbības aprites un neko vairāk, kā čiekurus, lieguma zonā lasīt nedrīkst. Savukārt kompensētie zaudējumi, kas rodas saimnieciskās darbības ierobežošanas mikroliegumā dēļ, īpašniekiem ir niecīgi – valsts paredzētās kompensācijas ir 160 eiro par hektāru gadā, savukārt, mežu apsaimniekojot, iespējams nopelnīt vismaz 100 reizes vairāk.

Mikroliegumi var būt dažādi: tie var tikt veidoti gan speciāli kādai konkrētai sugai, gan arī pašam biotopam. Kaut arī biotopu aizsardzību “dabas draugi” cenšas paslēpt aiz rūpēm par dabu, mežu īpašniekiem radušās bažas, ka katrs jauns mikroliegums ir balstīts finanšu aprēķinā – par iespējami lielāku platību izņemšanu no saimnieciskās darbības aprites “dabas draugi” saņem naudu no Eiropas Savienības. Tā, piemēram, Latvijas Dabas fonds īsteno 2,5 miljonus eiro vērtu projektu “LIFE AQPOM: Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā”. Tā ietvaros plānots nodrošināt aizsardzību 500 ligzdām, tātad līdz nākamā gada rudenim jāizveido 500 jauni mikroliegumi. Sausais atlikums ir skaidrs – mežu īpašnieki kļūs nabagāki, bet ornitologi bagātāki.

Turklāt, ņemot vērā arī to, ka meža ciršana un cita veida saimnieciskā darbība mikroliegumos ir stingri ierobežota, tad līdz pat miljonam kubikmetru apaļkoksnes var palikt sapūšanai mežā, kas gan varētu būt vērtīgs eksporta produkts. Tad kā celt Latvijas ekonomiku un parūpēties par mežu īpašnieku interesēm, ja aizsargājamās platības arvien pieaug? Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes datiem šobrīd 18,21% Latvijas teritorijas jeb 1 682 960 hektāriem ir noteikts īpašs aizsardzības statuss.

Tā vien šķiet, ka Latvijā dabas aizsardzība ir pārvērsta biznesā, kuras mērķis nemaz nav mikroliegumu veidošana, bet maka piepildīšana. Tā cena – Latvijas mežu iznīkšana.