Politiskās varas maiņa Rīgā pasliktinās iedzīvotāju pirktspēju visā pārējā Latvijā, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Salīdzinot reālo individuālo patēriņu uz vienu iedzīvotāju no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa 2019. gada, Lembergs norādīja, ka Latvijai tas ir 71%, kamēr mūsu kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai attiecīgi 76% un 92% no ES vidējā.
“Diemžēl Latvija pa šiem gadiem, kopš valsts neatkarības, ir atpalikusi no Igaunijas un Lietuvas,” sacīja politiķis.
“Protams, var jau teikt, ka Latvija nav pēdējā vietā Eiropas Savienībā, tik tiešām – Latvija ir piektā šajā radītājā, bet diemžēl nevis no sākuma, bet beigām. Virs mums ir Igaunija, bet Lietuva ir stingri priekšā, pat apsteidzot Spāniju, Portugāli, Čehiju, Maltu un citas valstis. Toties mēs varam lielīties, ka aiz mums tālu aizmugurē ir Bulgārija,” komentēja Lembergs.
Arī iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pēc pirktspējas paritātes, rāda, ka 2019. gadā Latvija bija sasniegusi tikai 69% no ES vidējā līmeņa.
“Te mēs izskatāmies tiešām vāji. Stipri priekšā ir Igaunija un Lietuva. Toties Latvija nav pēdējā, bet ceturtā no beigām – lielisks rezultāts. Mēs esam labāki par Grieķiju,” ironizēja politiķis.
“Kāpēc es par to runāju? Tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma, un es kritizēju, ka viņi neņem vērā Latvijas attīstības stratēģiju. Rīgā nomainās vadība jeb tikai saujiņa cilvēku. Kas mainījās? Tagad, kad pašvaldībām noņem 100 miljonus, tai skaitā Rīgā 40 miljonus, Kariņš saka – Rīgai mēs iedosim 40 miljonu vietā 900 miljonus eiro. Bet kas ar to pārējo Latviju?” uzsvēra Lembergs, norādot, ka Rīga jau tā atrodas virs ES vidējā līmeņa.
“Tā pārējā Latvija novelk mūs zem Igaunijas un Lietuvas, jo mums ir nevienmērīgākā un nevienlīdzīgākā attīstība, salīdzinot ar kaimiņiem,” uzsvēra Lembergs.