2020. gadā kravu apgrozījums sarucis par aptuveni 20% – 30%
Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits. Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.
“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
2020. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 5392 licencēti uzņēmumi, kas nodarbojas ar pasažieru un kravu komercpārvadājumu veikšanu gan iekšzemē, gan starptautiski. Salīdzinot ar 2019. un 2018. gada beigām, licenču skaits ir palielinājies par attiecīgi 4% un 8%. Savukārt licences kartīšu skaits un Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaits, kas tiek izsniegtas uz katru transportlīdzekli, ar ko tiek nodrošināti kravu un pasažieru komercpārvadājumi, ir samazinājies. 2020. gada decembra beigās spēkā esošas bija 8419 licences kartītes un 14 886 EK atļaujas kopijas, kas ir par attiecīgi 2% un 4% mazāk, salīdzinot ar 2019. gada beigām, un par attiecīgi 1% un 3% mazāk nekā 2018. gadā.
Lielākais kritums, vērtējot pēc izsniegto EK atļaujas kopiju skaita, vērojams tieši pasažieru pārvadājumu nozarē – vīrusa Covid-19 izplatības un ierobežojošo pasākumu rezultātā starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem izsniegto EK atļaujas kopiju skaits ir samazinājies pat par 48%, salīdzinot ar 2019. un 2018. gadu. Starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotiek, izņemot nelielu kāpumu vasaras periodā. Šobrīd tiek izpildīti vien atsevišķi starptautiskie maršruti ar autobusiem, piemēram, no Rīgas uz Igauniju, Vāciju un Poliju.
2020. gadā kopumā Latvijas autopārvadātājiem tika izsniegtas 77 906 vienreizējās atļaujas starptautisko kravu autopārvadājumu veikšanai, kas ir par 10% mazāk nekā 2019. gadā. Tāpat kā citus gadus, arī pērn vislielākais pieprasījums bijis pēc Krievijas atļaujām – Latvijas pārvadātājiem tika izsniegtas 53 124 atļaujas. Tāpat liels pieprasījums bija arī pēc Baltkrievijas, Kazahstānas un Ukrainas atļaujām. Tāpat liels kravu apjoms tiek vests arī uz Vāciju, Franciju, Skandināvijas un Baltijas valstīm, uz kurām atļaujas nav nepieciešamas.
2020. gadā kopumā tika izsniegtas 5568 digitālā tahogrāfa kartes, kas ir pat 47% mazāk, salīdzinot ar 2019. gadu, un šis rādītājs ir viens no tiem, kas parāda negatīvās tendences autopārvadājumu tirgū. Tāpat pērn tika izsniegti 3966 pašpārvadājuma sertifikāti, kas ir par 3% mazāk nekā 2019. gadā.
2020. gada 20. augustā spēkā stājās tā Mobilitātes pakotnes daļa, kurā galvenās izmaiņas saistītas ar autopārvadājumu jomas sociālo jautājumu regulējumu. Tā ietvaros transportlīdzekļa vadītājam tiek piešķirta lielāka elastība attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi transportlīdzekļa vadītāja darba organizēšanā, kas rada papildu izmaksas. Lielākā daļa izmaiņu stāsies spēkā 2022. gadā, tai skaitā prasība transportlīdzekli ik pēc astoņām nedēļām nogādāt uzņēmuma reģistrācijas valstī, kā arī nosakot “miera periodu” kabotāžas pārvadājumu ietvaros, kad pārvadājumus konkrētajā valstī veikt nedrīkstēs. “Tas, kā uz šo uzņēmējdarbības kritēriju reaģēs pārvadātāji, būs saprotams šī gada beigās, lemjot par to, kurā valstī turpmāk veidot savu uzņēmējdarbību. Šobrīd tiek gaidīts Eiropas Komisijas ietekmes novērtējums prasībai par transportlīdzekļa atgriešanu reizi astoņās nedēļās. Mūsu skatījumā tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības zaļo kursu, jo pieaugs “tukšo braucienu” jeb braucienu bez kravas skaits, palielinot izmaksas un kaitīgo izmešu daudzumu. Šis nosacījums palielinās līdz vēl trīs miljoniem tonnu CO2 emisiju gadā visā Eiropas Savienībā. Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu un tirgus lielumu, ir vairāki nosacījumi, kas Latviju nostāda nekonkurētspējīgākos un nevienlīdzīgākos apstākļos, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm,” norāda K.Godiņš.
