Lembergs: Mani tiesā par notikumiem pirms 30 gadiem, arī pati apsūdzība ir absolūti nesaprotama

Rīgas apgabaltiesa šonedēļ plāno uzklausīt Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga pēdējo vārdu krimināllietā.

Jau iepriekš politiķis pauda, ka “ja kādam būtu pacietība izlasīt kaut vienu no apsūdzības sadaļām un viņš kaut ko saprastu no krimināltiesībām, tad viņš saprastu, ka tur acīmredzami sarakstītas totālas muļķības un, otrs, tā apsūdzība ir ārkārtīgi nesaprotama, jo tā ir ārkārtīgi neskaidra un ārkārtīgi nekonkrēta. Tāpēc tas aizņem tik milzīgu laiku, jo idiotismu atspēkot ir visgrūtāk.”

Lai arī apsūdzība Lembergam tika celta 2008. gadā, lieta pret Lembergu sākta virzīt jau 1999. gada 24. maijā.

“Mani apsūdz par notikumiem pirms 30 gadiem. Tie nabaga cietēji atcerējās par kukuli 2007. gadā. Līdz tam viņiem nebija nekādu pretenziju, vēl vairāk – Gulbis 1996. gadā Kurzemes apgabaltiesā iesniedza prasību ne tikai pret mani, bet arī pret Blaževiču, Kokali un citiem, ka mēs nevis kukuli esam izspieduši, bet gan neesot samaksājuši viņam par kaut kādiem aktīviem. Pienāca 2007. gads, un viņš atcerējās, ka es neesmu parādā, bet, lai atriebtos, ka es nedarīju tā, kā viņš gribēja, tai skaitā nenorakstīju 6 miljonus eiro lielu parādu Ventspils pilsētas domei, atcerējās par kukuli. Un to atcerējās visi pēc kārtas – Kokalis, Blaževičs, Krūmiņš, Gulbis, un prokuratūra vēl ierakstīja, ka Baltijas bankai vēl es izspiedu kukuli,” norādīja politiķis.

Pēc viņa teiktā, kopš pirmās tiesiskās palīdzības lūguma un paskaidrojumiem ir pagājuši 22 gadi, kas iezīmē šī procesa ilgumu.

“Mani tiesā tā, it kā es būtu bijis kāds bende. [..] Klausieties manu pēdējo vārdu, es tur vēl šo to pateikšu, un tad paši varēsiet spriest,” piebilda Lembergs.

Savukārt, runājot par LTV žurnālistiem doto atļauju filmēt tiesas procesu, Lembergs atgādināja, ka daudzkārt tiesai pieteica lūgumus ļaut prāvu filmēt un translēt nofilmēto materiālu internetā, taču trīspadsmit gadu garumā tas netika atļauts.

“Tiesa visus šos gadus neļāva cilvēkiem redzēt, kā notiek politisks process, kā maksimāli tiek ierobežotas manas tiesības uz aizstāvību. Es ceru, ka manu pēdējo vārdu kāds žurnālists iefilmēs. Protams, ir audio ieraksts un atšifrējums, bet dzīvā atmosfēra – kā prokurors mētājas ar rokām, kā viņš ņirdz, kā viņš skaļi sarunājas, kā tiesnesis guļ – rada zināmu iespaidu,” sacīja Lembergs.