LĢĀA pret līdzšinējā valsts apmaksātā medicīniskās palīdzības minimuma samazināšanu
Apspriežot jauno Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, Veselības ministrijai izteikti vairāk nekā simts priekšlikumi un iebildes. Veselības ministrija ņēmusi vērā mazāk nekā ceturto daļu priekšlikumu, bet nav atbalstījusi nevienu no ieteikumiem, kuru ieviešanai nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta.
Jaunā kārtība pašlaik ir izsludināta valsts sekretāru sanāksmē un visai drīz varētu parādīties valdības dienaskārtībā. Sabiedriskajā apspriedē par šo kārtību saņemti 144 priekšlikumi, bet ministrija ņēmusi vērā vien 29 konkrētus priekšlikumus, bet lielāko daļu izteikto iebilžu paskaidrojusi, nemainot pašas kārtības būtību. Apspriešanā piedalījušās dažādas organizācijas – Slimnīcu biedrība, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un citas, kā arī virkne slimnīcu, rehabilitācijas centru un, protams, Nacionālais veselības dienests un Veselības inspekcija.
Veselības ministrija saņēmusi vairākus ieteikumus iekļaut jaunus veselības aprūpes pakalpojumus, mainīt tarifus un apmaksas nosacījumus, taču neviens no šādiem priekšlikumiem netika atbalstīts.
«Šādu izmaiņu īstenošanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, kā arī nepieciešams veikt detalizētus aprēķinus jaunu veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu noskaidrošanai, tāpēc patlaban priekšlikumi jaunu veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanai netiek atbalstīti,» teikts Veselības ministrijas sagatavotajā noteikumu anotācijā. Jaunajā noteikumu projektā nav paredzēts iekļaut izmaiņas, kam ir būtiska finansiāla ietekme.
Vairākas iebildes izteikusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācija. Viens no tās galvenajiem iebildumiem ir pret līdzšinējā valsts apmaksātā medicīniskās palīdzības minimuma samazināšanu. Pēc ģimenes ārstu domām, noteikumu projekts liecina, ka Veselības ministrija ir ignorējusi Pasaules veselības organizācijas 2016. gada jūlija atzinumā sniegto viedokli, ka «veselības apdrošināšanas maksājumu ieviešana nedrīkst nevienu nostādīt sliktākā situācijā, salīdzinot ar pašreizējo». Asociācija norāda, ka noteiktais valsts apmaksātais medicīniskās palīdzības minimums ir būtiski samazināts, izslēdzot speciālistu konsultācijas, speciālistu diagnostiskos izmeklējumus, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā un valsts līdz šim kompensētos medikamentus, un, lai arī ģimenes ārstu sniegtie pakalpojumi ir iekļauti minimumā, ģimenes ārstu iespēja pilnvērtīgi palīdzēt pacientiem būs atņemta. «Ja būs nepieciešama citu speciālistu iesaiste diagnozes precizēšanai un ārstēšanai pacientam, kurš nebūs viena nodokļa maksātājs, tā būs iespējama tikai par maksu,» uzsver ģimenes ārsti, «pacienti ar slimībām, kuras ir ārpus minimuma groza, piemēram, reimatoloģiskās slimības, acu slimības, vairogdziedzera slimības, nesaņemot valsts atbalstu izmeklēšanai, operācijām un zālēm, zaudēs darbspējas, iespējams, kļūs par invalīdiem. Ja viņiem izdosies sasniegt pensijas vecumu, novēlota ārstēšana par valsts līdzekļiem būs daudz dārgāka un mazāk efektīva.»
Par šo būtisko ģimenes ārstu iebildumu Veselības ministrija sniegusi tikai paskaidrojumu, citējot jauno kārtību, kurā noteiktas pacientu tiesības saņemt pilno veselības aprūpes grozu vai tikai minimumu. Jaunu kārtību bija nepieciešams izstrādāt, jo esošie noteikumi, kas regulē visu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu, vairs nav spēkā, un Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Foto: F64