Krāpšanā apsūdzētā Kokaļa liecības pret Lembergu liek uzdot jautājumus

Šonedēļ kļuva zināms, ka Kurzemes rajona tiesā sākusies prāva pret miljonāru Valentīnu Kokali, kurš apsūdzēts par krāpšanas mēģinājumu un dokumentu viltošanu. Kokalim, kurš atzīts par cietušo Ventspils mēra Aivara Lemberga lietā, draud cietumsods līdz pat desmit gadiem. Tas loģiski licis uzdot jautājumu – vai šādam cilvēkam var uzticēties un vai nevajadzētu vēlreiz pārbaudīt viņa sniegtās liecības t.s. Lemberga lietā?

“Neatkarīgā” vēsta, ka prokurores Elīnas Mengotes lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai jeb apsūdzības rakstā teikts, ka Kokalis 2016. gada nogalē “mantkārīgu tieksmju dēļ izgatavoja pēc būtības nepatiesas ziņas saturošu dokumentu – starp zemnieku saimniecību “Ezernieki” … direktora Pētera Pavļukova vārdā un Valentīnu Kokali kā kreditoriem, no vienas puses, un lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības “Ēdoles druvas”… valdes priekšsēdētāja Edija Ozoliņa vārdā kā parādnieku, no otras puses, 2006. gada 19. augustā noslēgtu izlīguma līgumu, parakstot to savā vārdā, kā arī parakstot Pētera Pavļukova un Edija Ozoliņa vārdā, atdarinot viņu parakstus”.

Šis dokuments, kurā, pēc prokurora domām, V. Kokalis viltoja parādnieku parakstus, ļāva zemnieku saimniecībai “Ezernieki” nelikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret sabiedrību “Ēdoles druvas” par vairāk nekā 80 000 eiro.

Apsūdzībā norādīts, ka Kokaļa viltotajā izlīgumā iekļauti nosacījumi: “Ēdoles druvas” ir parādā zemnieku saimniecībai “Ezernieki” un tās īpašniekam Kokalim 27 000 latu jeb 38 417 eiro. Bez tam, izlīgumā noteikts, ka “Ēdoles druvām” parāds jāatmaksā līdz 2006. gada 31. decembrim. Tāpat SIA “Ēdoles druvas” saskaņā ar viltoto izlīgumu bijis jāsamaksā “Ezerniekiem” un Kokalim 10% mēnesī par parāda summas izmantošanu, kā arī līgumsods 1% apmērā no pamatsummas par katru nokavēto dienu. Viltotajā izlīgumā ietverta arī klauzula – jebkuru civilstrīdu saistībā ar izlīgumu risināt “Kurzemes Reģionālajā šķīrējtiesā”.

Šāda apsūdzība pavisam citā gaismā parādījusi Kokaļa personību un raisījusi jautājumus par to, cik ticamas ir viņa sniegtās liecības Lemberga lietā? Ņemot vērā, ka tieši uz šo liecību pamata balstās gandrīz visa Lemberga apsūdzība, vai nevajadzētu Kokali pratināt vēlreiz?

Kā zināms, Kokalis ieguva cietušā statusu tā dēvētajā Lemberga lietā, jo apgalvoja, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs no viņa 1993. gada beigās izspiedis 5% SIA “Puses” kapitāla daļu. Kaut arī izspiešana notikusi deviņdesmitajos, Kokalis par to atcerējies vien 2008. gadā un tikai pēc prokurora Mežsarga iniciatīvas – neviens iesniegums par kukuļa izspiešana no miljonāra puses tā arī nav uzrakstīts.

Nevar gan nepamanīt, ka cietušo liecības tiesā nav bijušas pārāk saskanīgas. Tā, piemēram, Kokalis apgalvojis, ka Lembergs 1993. gada rudenī no viņa esot izspiedis 5% SIA “Puses” kapitāla daļu, savukārt viņa bijusī sieva Aija Kokale tiesā liecināja, ka tobrīd SIA “Puses” daļas piederēja Aijai, nevis Valentīnam, un no viņas, Aijas Kokales, neviens neko neizspieda.

Lai gan šādai liecībai, pēc loģikas, vajadzētu būt par labu Lembergam, tiesa tomēr viņam uzrādījusi apsūdzību par SIA “Puses” 20% kapitāldaļu izspiešanu cietušajam Valentīnam Kokalim 20 275 eiro vērtībā. Tātad – vienas liecības bijušas vairāk svarīgas, nekā citas? Šajā gadījumā – Kokaļa liecības bijušas vairāk ticamas par viņa bijušās sievas liecībām?

Bet vai Kokalim vispār var ticēt, ņemot vērā, ka arī saistībā ar jauno apsūdzību pret sevi viņš centies izlocīties, sakot, ka nav vainīgs, kamēr no visai apjomīgā pierādījumu saraksta ir redzams, ka parakstiem ir taisīta ekspertīze un apsūdzība rāda, ka diezin vai tā apstiprinājusi Kokaļa versiju.

Tātad, ja viņš ir krāpies vienreiz, kur ir garantija, ka viņš nav krāpies vairākas reizes, tai skaitā attiecībā uz sniegtajām liecībām Lemberga lietā?