Jau trešo dienu turpinās glābšanas darbi pie Itālijas pilsētā Dženovā sabrukušā Morandi tilta. Ir apstiprināta informācija par 39 bojāgājušajiem, taču tiek pieļauts arī lielāks upuru skaits.
Joprojām nav informācijas par 10 līdz 20 cilvēkiem, un ļoti iespējams, ka viņi ir gājuši bojā zem tilta drupām, paziņojis Dženovas virsprokurors Frančesko Kodzi. Meklēšanas un glābšanas darbi turpināsies, kamēr šīs personas tiks atrastas.
Sestdien Dženovā paredzētas oficiālas valsts bēres, un kardināla Andželo Baņasko vadītā ceremonija notiks vienā no gadatirgus kompleksa paviljoniem. Sestdiena arī pasludināta par nacionālo sēru dienu.
Paralēli norit darbs pie tilta sabrukšanas iemeslu noskaidrošanas. Patlaban eksperti iepazīstas ar videomateriālu, kurā fiksēts tilta sabrukšanas brīdis, bet oficiālas apsūdzības nevienai personai vēl nav izvirzītas. Pastāv versija par to, ka tilts nav ticis pienācīgi uzturēts, vai arī ir bijušas kļūmes tā projektā.
Laikraksts “Independent” raksta, ka inženierijas ekspertiem ir nepieciešama rūpīga sabrukušā Dženovas tilta izpēte, lai noskaidrotu iemeslus, kas noveda līdz traģēdijai. Tas būtu vērtīgi arī tādēļ, lai izvairītos no potenciālām traģēdijām nākotnē.
“Pašlaik ir grūti minēt noteiktus iemeslus, kāpēc tilts sabruka,” teica Sauthemptonas Universitātes strukturālās mehānikas profesors Mehdī Kašanī (Mehdi Kashani). Tomēr viņš arī piemetināja, ka pasaulē ir virkne tiltu, kas būvēti līdzīgā tehnikā, kā Dženovas tilts: “Šis tilts tika būvēts pirms 50 gadiem no dzelzsbetona. Itālijā, Eiropā, Kanādā un ASV ir daudzi dzelzsbetona tilti, kas ir tikpat veci, cik Dženovas tilts. Daudzus no tiem var būt skārusi stiegrojuma korozija un citas laika gaitā radušās problēmas.”
Ir nepieciešama rūpīga izpēte, lai apstiprinātu, ka tieši tas bija vainojams tilta konstrukcijas sabrukšanā. Tāpat arī pastāv daudzi citi iemesli, kas varēja izraisīt tilta sabrukšanu, piemēram, korozija, vējš, zemestrīce, plaisas betonā utt. Merandi tilta sabrukšanas laikā tilts bija smagi noslogots un šajā teirotrijā plosījās vētra. Tiek pieņemta varbūtība arī par to, ka tilta dizains esot bijis citādāks, nekā citiem tiltiem, un arī tas ietekmējis tā sabrukšanu.
Kā jau vēstīts, 14. augustā spēcīga lietus un vēja apstākļos iebrucis 200 metru garš Morandi tilta posms. Lielākā daļa gruvešu, kā arī vairākas vieglās un kravas automašīnas uzgāzās uz 100 metrus zemāk esošajām dzelzceļa sliedēm.
Foto: Paolo Rattini