Šlesers pulcē atbalstītājus un gatavs veidot jaudīgu komandu

Politiķis Ainārs Šlesers uzrunājis visus Latvijas iedzīvotājus, aicinot tos pievienoties savai komandai. “Es, Ainārs Šlesers, aicinu apvienoties visiem Latvijas iedzīvotājiem, visiem Latvijas patriotiem. Visi tie, kurus neapmierina esošā situācija Latvijā, pievienojieties manai komandai!” aicinājis Šlesers.

Publicētajā topošās partijas avīzē Šlesers pauž, ka ir gatavs uzņemties jaunās valdības veidošanu, savukārt savus domubiedrus aicinās papildināt partijas programmu ar idejām, kas jāpaveic kopā, “strādājot jaunajā Saeimā un vadot Latvijas jauno valdību”.

Aģitācijas izdevumā viņa aicinājumam pievienojušies tādi sabiedrībā zināmi cilvēki, kā Vilis Krištopans, Ainars Baštiks, Jānis Zaržeckis, Ēriks Stendzenieks, Jānis Jurkāns, Pēteris Sproģis. Tāpat zināms, ka Šlesera komandai pievienosies Sandis Točs, kas līdz ar to pamet Saeimas deputāta Alda Gobzema dibinātās partijas “Likums un kārtība” valdes locekļa amatu.

“Tāda bezatbildība un ņirgāšanās par tautu Latvijā vēl nav pieredzēta! Nespējnieku vietā ir vajadzīgi cilvēki, kuri var uzņemties atbildību tautas priekšā. Ir vajadzīgs tāds premjers, kas ir līderis. Ainārs Šlesers ir darītājs un attīstītājs. Viņš projektus iesāk un arī pabeidz. Viņam ir uzņēmēja domāšana, kas ļoti ir vajadzīga valstī. Latvijai ir vajadzīgs līderis ar saimnieka domāšanu,” paudis bijušais Latvijas premjers un satiksmes ministrs Vilis Krištopans.

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps emeritus Pēteris Sproģis norādīja, ka Šlesera atgriešanās ir labākais šī gada politiskās notikums: “Pašlaik mums ir valdība, kas gandrīz ne par ko neatbild. Rīcībnespēja tiek slēpta, vainojot ierēdņus un uzkurinot krīzes histēriju, nevis piedāvājot ilgtermiņa risinājumu un iezīmējot saprotamu plānu, kā krīzi pārvērst iespējā. Ja vara kļūdītos, vēl būtu cerība, jo kļūdas var atzīt, bieži tās var labot un no tām mācīties. Vājas varas pazīme vienmēr ir bijusi vajadzība atrast kādu, kuru visā vainot. Neviens neapgalvo, ka Ainārs Šlesers nav kļūdījies, toties viņš ir no kļūdām mācījies un vienmēr ar jaunu enerģiju piecēlies. Ainārs nav apguvis saldas runāšanas un politiskās iemidzināšanas mākslu. Vienam otram viņš noteikti labāk patiktu, ja pieskaņotu savu viedokli politkorektajam vairākumam.”

Savukārt ķirurgs, plastiskās ķirurģijas klīnikas īpašnieks Jānis Zaržeckis pauda, ka šī brīža situācijā vairāk būs vajadzīgi tādi valdības lēmumi, kas ceļ ekonomiku, nevis to kavē: “Būs jāmeklē iespējas, kā nopelnīt naudu. Šeit neaizstājams ir mans draugs Ainārs Šlesers. Viņš zina, kā piesaistīt līdzekļus. Jo tikai tad, kad valstij ir līdzekļi, var attīstīties nozares, kam tie ir nepieciešami. Piemēram, medicīna. Latvijas medicīnas nozarei ir vajadzīga tikai saprātīga valsts politika, neliekot šķēršļus tur, kur tas kavē attīstību.”

Pats Šlesers norādījis, ka Latvijai ir vajadzīgs tāds līderis, kurš nodrošinās tās attīstību.

Šlesers savai komandai aicina pievienoties cilvēkus, kuri vēlas, lai Latvija būtu bagāta un attīstīta valsts, cilvēkus, kuri negrib, lai mūsu bērniem un mazbērniem būtu jādzīvo ar 15 miljardu eiro parāda nastu, ko ir sarūpējusi Kariņa valdība, cilvēkus, kuri grib, lai Latvijai beidzot būtu profesionāla Saeima un valdība, kas spēj pieņemt lēmumus, neslēpjoties aiz ierēdņu mugurām.