Pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas parūpējušies par savu finanšu drošības spilvenu

Teju katram piektajam iedzīvotājam (19%) ir izveidots drošības spilvens vismaz trīs mēnešalgu apmērā, liecina Swedbank apkopotā informācija. Tas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pērnā gada sākumā, pirms COVID-19 pandēmijas. Kopumā iedzīvotāji arī ikdienā sākuši krāt vairāk un aktīvāk – izmantojot Swedbank Krājrīku, klienti kopš 2020.gada maija uzkrājuši jau 85 miljonus eiro.

Zīmīgi, ka pandēmijas laikā būtiski sarucis to iedzīvotāju skaits, ka neveido nekādus uzkrājumus (par 10 procentpunktiem). Savukārt arvien vairāk iedzīvotāju veido uzkrājumus savam drošības spilvenam un arī vecumdienām, krājot pensiju 3.līmenī (kopumā 13% no klientiem, kas Swedbank kontā saņem regulārus ienākumus).

“Lai arī pandēmija ietekmējusi daudzu ģimeņu finansiālo stāvokli, tomēr redzam, ka kopumā šādi satracinājumi ir pamudinājuši iedzīvotājus vēl vairāk un apzinīgāk domāt par finansiālo stabilitāti neparedzamās situācijās. Taču tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir izveidots tā saucamais drošības spilvens, būtu jādomā, kur turpināt ieguldīt brīvos līdzekļus, lai inflācija neapēstu kontā esošās naudas vērtību. Jo šobrīd tikai 2% ir uzkrājuši drošības spilvenu trīs mēnešalgu apmērā un izmanto citus brīvās naudas ieguldījumu risinājumus,” atzīmē Karīna Rokjāne, Swedbank uzkrājumu jomas eksperte.

Vienkāršie krāšanas veidi – populārākie

Visbiežāk klienti izvēlas veidot uzkrājumu norēķinu kontā vai izmantot tam speciāli paredzētu risinājumu Krājrīks. Šobrīd to lieto jau gandrīz 90 tūkstoši bankas klientu, un lielākā daļa (83%) no viņiem izmanto noapaļošanas funkciju, kas ļauj veidot uzkrājumu nemanāmi, jo pēc katra pirkuma ar bankas karti klienta krājrīka kontā automātiski ieripo starpība starp pirkuma summu un nākamo pilno eiro. Savukārt 36% veido uzkrājumu mērķtiecīgi – izmantojot arī regulāro maksājumu, kad katru mēnesi krājrīka kontā tiek ieskaitīta noteikta summa, tādā veidā sasniedzot nosprausto uzkrājuma mērķi ātrāk. Kopumā iedzīvotāji šādā veidā kopš 2020.gada maija uzkrājuši jau 85 miljonus eiro.

Depozīti zemo procentu likmju dēļ vairs nepelna, tāpēc sāk investēt

“Tiem, kam ir izveidots drošības spilvens, pavisam noteikti jādomā par iespēju likt naudai “strādāt”,” uzskata K. Rokjāne. Tā, saglabājoties zemām procentu likmēm, kas šobrīd ir nulles līmenī, pēdējos divos gados ir pieaugusi arī iedzīvotāju interese par ieguldījumiem – iedzīvotāji ir gatavi mēģināt ieguldīt rīkos, kas tagad sniedz iespēju nopelnīt vairāk. Papildu jau esošajai interesei par ieguldījumiem pensiju 3. līmenī un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumos, būtiski augusi interese arī par ieguldījumiem fondos. Piemēram, Swedbank Robur fondos, ar ko klientus esam iepazīstinājuši šī gada sākumā, iedzīvotāji ieguldījuši vairāk nekā 6,6 miljonus eiro, un tas vien dažu mēnešu laikā.