Novadu reforma Aizkraukles novadā nav spējusi samazināt administratīvo aparātu

Pagājušas jau nedaudz vairāk par 100 dienām kopš Latvijā stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma. Vairākas vietvaras apvienoties nevēlējās un gaidīja, ko izlems Satversmes tiesa. Tas radīja situāciju, ka dažos jaunajos novados jau zināms, kuram darba vieta nākamgad saglabāsies, bet citviet jaunais pārvaldības modelis tikai top.

Aizkraukles novadā bijušo politisko amatu likvidēšana gadā nesusi 250 000 eiro ietaupījumu. Taču iecerētais centrālās administrācijas aparāts patlaban izskatās nesamērīgi liels un pat bez deputātu algām iecerētais algu fonds gadā prasīs divus miljonus eiro. Eksperti uzskata, ka arī pēc reformas nodokļu maksātāju naudu turpinām tērēt neefektīvi, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Administratīvi teritoriālā reforma Aizkrauklei nesa pārmaiņas – Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru un Aizkraukles novadus apvienoja vienā. Iespaidīgajai teritorijai līdz pat Lietuvas robežai ar 31 000 iedzīvotāju par administratīvo centru noteica Aizkraukli. Jaunjelgava līdz pēdējam cerēja, ka izdosies saglabāt neatkarību, taču Satversmes spriedums atļāva to pievienot Aizkrauklei.

Pēc šī gada 1.jūnija Aizkraukle pārņēma visu pievienoto novadu darbiniekus. Noalgoja kompāniju ”JB Consulting”, lai tā palīdz saprast, kādu administratīvo struktūru veidot un kā labāk sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem.

Aizkraukles novada domes izpilddirektors Uldis Riekstiņš norāda: “Atsevišķos novados, kas nav Aizkraukle, bija lielāka kapacitāte dažās sfērās, kā Aizkrauklē. Un tāpēc Aizkraukle nevarēja izveidot administrāciju diezgan ātri. Tas bija diezgan smags process. Jo viedokļi ļoti atšķiras.Nākamās vēlēšanas arī būs tās, kas parādīs, kā iedzīvotājiem šķiet labāk.”

Jaunajā novadā strādā 19 deputāti. Tomēr saimniekošana joprojām notiks arī pievienotajos novados, taču tagad tās nosauktas par apvienības pārvaldēm. Tās vada bijušie izpilddirektori un viņiem palikuši tie paši pienākumi un funkcijas, kas līdz šim.

Bijušo politisko amatu – mēru un deputātu amatu – likvidācija piecos novados algās ļāvusi ietaupīt 25 000 eiro gadā. Taču ekonomisko ieguvumu pagaidām neredz administrācijā.

Novadu reformas jēga bija rast jaunu pārvaldības praksi un mūsdienīgus risinājumus. Aizkraukles novadā reformas notiek gausi un smagnēji. Un centrālās administrācijas štati izskatās uzpūsti. Iecerētas 13 nodaļas. Piemēram, ar domes sabiedriskajām attiecībām nodarbosies seši cilvēki, pa vienam no katra pievienotā novada.

Aizkraukles novada domes deputāts (”Latvijas attīstībai”), Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Arvis Upītis pauž: “Šajā gadījumā tas varbūt nebija tāds uzstādījums, bet tas ir ļoti būtiski. Īpaši momentā, kurā mums notiek tā reforma un mums fiziski mainās novada robežas.Katram cilvēkam ir kaut kādas stiprās puses. Un kaut kādas jomas, kuras viņš labāk pārzina. Tad mūsu variantā arī ir tā, ka viens ir labāks rakstītājs, viens ir digitālajās jomās spēcīgāks. Cits varbūt ar mājaslapām strādā.”

Aizkraukles novada mērs Leons Līdums (Vidzemes partija) uzskata, ka informācijai jābūt apsteidzošai, proaktīvai, lai tā nonāk pirms kāda sabiezinājuma, kādas nesaprašanās: “Informētība arī šīs pandēmijas sakarā ir liels ierocis. Mēs gribam, lai iedzīvotāji ir pārliecināti par to, ko darām, par to, kas tiek prognozēts, sagaidīts, lai viņi ir informēti. Līdz ar to arī justos komfortabli. Tas, ka tur tagad ir seši, tas nenozīmē, ka tas tā paliks. Viss ir pārmaiņu procesā.”

Liels štats – 44 cilvēki strādās grāmatvedības nodaļā, bet tajā pašā laikā ar uzņēmējdarbības atbalstu strādās viens cilvēks.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš bija iesaistīts reformas pamatojuma izstrādē, stāsta, ka šāda Aizkraukles novada administrācijas budžeta projektā redzamā aina ir diezgan tipiska Latvijai jau pēc reformas: “Tā vietā, lai faktiski jau pusotru gadu atpakaļ bija pieņemts šis lēmums par to, ka jāapvienojas būs, šim bija jāgatavojas. Tiem pašiem grāmatvežiem, grāmatvedības sistēmai – kādas, kurā novadā tiek lietotas programmas. Lai tajā brīdī, kad pienāks tas brīdis, redzētu, vai tās programmas ir savietojamas. Tam pirms pusgada bija jābūt skaidram.Tā tas laiks tika iztērēts nelietderīgi un izskatās, ka tas lielais štats, kas ir nepieciešams, lai grāmatvedību mēģinātu uzturēt, ir sekas tam, ka nav optimizēta šī vienotā sistēma.”

Uzskatāmu salīdzinājumu Jānis Turlajs veic par dzimstsarakstu nodaļām. Ja, piemēram, Aizkraukles novadā šos pienākumus dalīs pieci cilvēki, tad Salaspils novadā ar to tiek galā viens darbinieks. Ja abās vietās salīdzina iedzīvotāju skaitu, tad sanāk, ka Aizkraukles novadā iedzīvotājiem šis pakalpojums izmaksā četras reizes dārgāk.

Cits salīdzinājums, ja Ogres novadā pēc Administratīvi teritoriālās reformas Tūrisma plānošanas un attīstības nodaļā strādās seiši darbinieki, tad Aizkrauklē ar divreiz mazāku iedzīvotāju skaitu, tikai ar tūrismu vien novadā plāno nodarboties desmit cilvēki.

“Mēs gribam pārejas periodu, kurā paliek tie, kas vēlas strādāt. Arī parāda sevi, savas kompetences. Mēs atklāti redzam dažādas kompetences vienas jomas speciālistiem. Tas viss izkristalizēsies. Arī pandēmija un pandēmijas nosacījumi var paretināt rindas. Brīvprātīgi aiziet. Šajā brīdī ar šiem valdības lēmumiem. Mēs neesam tādi, kas tagad neizvērtējot un neiedziļinoties kaut ko nogriež tā boļševistiski, politiski. Bet mēs gribam izvērtēt, lai tas rezultāts ir tāds labāks,” norāda Līdums.

“Jebkurā vietā optimizācija ir ļoti sāpīgs process, bet jāsaprot tomēr, ka Latvijā tas produktivitātes līmenis, salīdzinot ar attīstīto Eiropu, ir ļoti zems. Un tā ir viena no problēmām mūsu atpalicībā, ka mēs to nodokļu maksātāju naudu tērējām ļoti neefektīvi. Un tas bija arī administratīvās reformas mērķis – radīt apstākļus, lai varam šo risināt. Diemžēl iet, kā iet. Es domāju, ka Aizkraukle vēl nav tas sliktākais variants Latvijā,” pauž Turlajs.

Par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs uzsver, ka VARAM ministrija ir pašvaldībām devusi vairāk nekā gadu, lai sagatavotos jaunajai dzīvei pēc reformas. Ja kāda no vietvarām gaidījusi valdības krišanu, vai sev labvēlīgu Satversmes tiesas spriedumu, un nav laikus strādājusi pie jaunā pārvaldes modeļa, tā var vainot tikai pati sevi. Bet ministrija nevar norādīt, cik daudz administrācija var tērēt algām.

“Un šeit tā ir pilnā mērā pašvaldības atbildība. Pašvaldības kompetence, saprast, kā labāk šos pakalpojumus uz vietas organizēt. Bet ir jāvadās no tā, cik racionāli mēs izmantojam nodokļu maksātāju naudu. Bet tas noteikti nebūtu arī pareizi, ja ministrija katrai no pašvaldībām pateiktu, ko jums noalgot, cik lielā mērā, un, cik lielā daudzumā. Šeit katrai pašvaldībai ir savi speciālisti un politiskā vadība, kas ir atbildīga iedzīvotāju priekšā,” sacīja VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/Par!).

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs saka, ka ministrija jaunajiem novadiem varēja izstrādāt valdīnijas, cik liels drīkst būt resursu patēriņš konkrētiem pašvaldības sniegtiem pakalpojumiem . Cik patiesībā efektīvi būs izdevies īstenot Administratīvi teritoriālo reformu savās revīzijās atbildes sniegs Valsts kontrole.

Jauno pārvaldes modeli Aizkrauklē plānots apstiprināt līdz novembrim.