Kāpēc mediķi nelabprāt dodas pēc balstvakcīnas pret Covid-19 – vai Veselības ministrija aizmirsusi par svarīgāko riska grupu?

Covid-19 draudu ēnā esam dzīvojuši jau kādu laiku un, visticamāk, dzīvosim vēl kādu laiku. Par spīti valdības pārstāvju aicinājumiem vakcinēties pret vīrusu, tie, kas patiesi sabiedrību uzrunājuši, ir mediķi – privāta saruna ar ģimenes ārstu vai televīzijas intervijā sniegts ārsta iedrošinājums potēties sevis, savu tuvinieku dēļ, ir mudinājuši daudzus saņemties uz vakcīnu. Apzinoties visus šos draudus, par kuriem dzirdam no rīta līdz pat vakaram, jautājumus rada paziņojums, ka tikai mazāk nekā puse mediķu ir saņēmuši balstvakcīnu. Vai tā nav nozare, kurā balstvakcinācijas aptverei jau nu noteikti būtu jābūt 100%?

Mēs katru dienu dzirdam par nepieciešamību veikt balstvakcināciju, lai pasargātu sevi un savus līdzcilvēkus. Papildus tam skaidri redzams, ka ar Covid-19 arvien biežāk slimo arī vakcinētie. Tepat blakus arī premjera Krišjāņa Kariņa draudi, ka Latvijā Covid-19 sertifikāta termiņš būs īsāks, kas nozīmē, ka balstvakcinācija, piemēram, “Johnson&Johnson” gadījumā, būs nepieciešama pēc 2-3 mēnešiem. Protams, fonā arī tradicionālais “uzticies zinātnei” un “to, ka grūti prognozēt jaunā vīrusa paveida tālāko izplatību.”

Ar šādu ziņojumu fonu grūti noticēt tam, ko pirmdien, 27. decembrī, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pavēstīja Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš. Proti, lai arī mediķiem ir iespēja saņemt balstvakcīnu, diemžēl tikai nepilna puse [Stradiņa slimnīcas mediķu] ir izvēlējusies šo iespēju.

Jāpiekrīt Muciņam, ka “ar katru soli cilvēki aizvien vairāk nogurst no prasībām un spriedzes”, taču vai šāda mediķu rīcība nesignalizē sabiedrībā, ka balstvakcinācija nemaz nav tik svarīga? Pat ja mediķi, kuri strādā frontes pirmajās līnijās, izvēlas to atlikt?

Vai Veselības ministrijai nevajadzētu parūpēties, lai mediķi būtu pirmie, kuri saņemtu tik ārkārtīgi svarīgo balstvakcīnu? Un nevis tāpēc, ka mediķi ir tie, kuri rāda sabiedrībai piemēru, bet tāpēc, ka viņi ir visvairāk pakļauti riskam. Vai veselības ministram Danielam Pavļutam nevajadzētu šim jautājumam pievērst pastiprinātu uzmanību?

Citādi sanāk, ka valdības pārstāvju izteikumi, ka balstvakcīnu īpaši aicināti saņemt tie, kuri ir vairāk apdraudēti jeb ir riska grupās attiecībā uz saslimšanu ar Covid-19, disonē ar reālo situāciju. Vai tā netiek grauta jau tā samērā zemā uzticība Covid-19 vakcīnām?