Lembergs par ostu reformu: Linkaits viens visu lems, bet par sekām atbildēs kopā ar pašvaldību – neloģiski

Saeima februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu. Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām. Tikmēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš vērsies pie Valsts prezidenta Egila Levita par likuma “Grozījumi Likumā par ostām” otrreizēju caurlūkošanu.

Viņš norādīja, ka likums paredz būtisku daļu Ventspils valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas un pašvaldības īpašumus vairāk nekā 150 miljonu EUR vērtībā nodot piespiedu valdījumā un bezatlīdzības lietošanā jaunizveidotajai Ventspils brīvostas pārvaldes kapitālsabiedrībai – AS “Ventas osta”.

Vēstulē viņš pauda, ka Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome ar 2022. gada 8. februāra lēmumu – aicināja Saeimu nepieņemt trešajā lasījumā likumprojektu par ostām. Lēmums tika nosūtīts arī Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, kur Ventspils valstspilsētas pašvaldība vērsa uzmanību uz pašvaldības īpašuma tiesību būtiskiem pārkāpumiem, tādēļ aicina Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu prasīt otrreizēju Likuma caurskatīšanu.

Ventspils pilsētas domes deputāti nolēma atzīt likumprojektu par prettiesisku un neatbilstošu vietējās kopienas vajadzībām un interesēm, kā arī par apdraudošu pašvaldības kompetenču izpildei. Tāpat minētais Likuma regulējums ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kas paredz, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs.

Kā vienu no pamatojumiem Likuma otrreizējai caurlūkošanai priekšsēdētājs min Likuma regulējumu un faktisko situāciju Ventspils brīvostā. Ventspilī brīvostas teritorija aizņem 2 451 hektāru jeb ~42 % no Ventspils pilsētas administratīvās teritorijas. Ventspils brīvostas teritoriju faktiski veido divas daļas – termināļu teritorija aptuveni 550 hektāri, kas tiešā veidā nepieciešama ostas darbības nodrošināšanai un ir stratēģiski svarīga un 3/4 brīvās ekonomiskās zonas teritorija, kas nav atzīstama par valstij stratēģiski svarīgu, tomēr ir būtiska uzņēmējdarbības, ražošanas un ekonomikas attīstībai, nevis tās kavēšanai.

Skeptiski par ostu reformu izteicies arī Vītoliņa priekšgājējs Aivars Lembergs, kurš nesen intervijā žurnālistiem pauda, ka divu gadu laikā Ventspils ostā divas reizes samazinājies kravu apgrozījums: “Tas ir Bordāna un Linkaita kompānijas skaistais rezultāts. Kam no tā tagad labums? Droši vien viņi cerēja, ka ar šo kravu samazinājumu varēs Lembergu politiski sasist, bet kaitējums jau nodarīts Latvijai, ne jau Lembergam. Lemberga dzīvē no tā nekas nemainās.”

“Tagad mēģina iesmērēt pašvaldībai 40% [no ostas kapitāldaļām], bet 60% paliek Linkaitam. Tad nu viņš visu lems, bet atbildēs par to kopā ar pašvaldību, it kā pašvaldība būtu idioti. Nu tik lieli idioti pašvaldība nav,” uzsvēra Lembergs.

Pēc politiķa sacītā, viņu mērķis ir atņemt pašvaldībai īpašumus simtiem miljonu eiro vērtībā: “Tad tos pārdot. Tāda pie mums ir demokrātija, un tāds pie mums ir tiesiskums.”

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. panta pirmo teikumu, kurā minēts, ka Valsts prezidents var prasīt Likuma otrreizēju caurlūkošanu un atsaucoties uz augstākminēto, Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš lūdzis Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam prasīt Saeimai Likuma otrreizēju caurlūkošanu.