VNĪ apgrozījums 2021. gadā pieaudzis par 10%
“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) neto apgrozījums 2021. gada divpadsmit mēnešos ir sasniedzis 41,78 miljonu eiro, kas ir par 3,79 miljoniem eiro jeb 10% jeb vairāk nekā 2020. gada divpadsmit mēnešos, galvenokārt pateicoties publiskās funkcijas ieņēmumiem no nekustamo īpašumu nomas un pārdošanas,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Palielinājušies arī EBITDA un neto peļņas rādītāji 2021. gada 12 mēnešos, salīdzinot ar 2020. gada divpadsmit mēnešiem – EBITDA ir palielinājies par 0,45 miljoniem eiro, nodrošinot neto peļņas rādītāju 3,41 miljonu eiro apmērā, pretēji 2,99 miljoniem eiro par 2020. gada 12 mēnešiem. 2021. gadā VNĪ noslēgusi 100 pārdošanas līgumus par 5,64 miljoniem eiro, dodot īpašumiem jaunas attīstības iespējas, tostarp pārdotas 35 degradētas būves. Ievērojamākie no pārdotajiem īpašumiem ir vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgā, (2,3 miljoni eiro) un agrākā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēka Tērbatas ielā 75, Rīgā, (1,2 miljoni eiro), kur atradās muzeja administratīvās telpas un lasītava. 2022. gadā plānots atsavināt 60 valstij piederošus īpašumus par kopējo vērtību 4 miljoni eiro. Ieņēmumi no VNĪ publiskās funkcijas – nekustamo īpašumu nomas un pārdošanas tiek ieguldīti valstij nepieciešamo īpašumu uzturēšanā un atjaunošanā.
Kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 143 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides 794 997,6 eiro apmērā.
“Kopumā VNĪ darbība 2021. gadā bijusi stabila, vērsta uz attīstību, īpašu vērību pievēršot dažādiem ilgtspējas aspektiem, ieviešot tos uzņēmuma pamatdarbībā. Esam izstrādājuši ilgtspējas prasības, kuru piemērošanu ēku atjaunošanā uzsāksim jau tuvākajā laikā. Papildus esošajām normatīvo aktu prasībām VNĪ projektētājiem izvirzīs tādas prasības, kas samazinās atjaunoto ēku pilna dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi. Par ieguldīto darbu saņēmām Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta atzinību – esam 23 Latvijas uzņēmumu vidū, kas 2021. gadā saņēmuši platīna godalgu. Šī atzinība ir par mērķtiecīgu un ilgstošu darbu – uzņēmuma iekšējo procesu sakārtošanu, tiem kļūstot saprotamiem, caurskatāmiem gan sabiedrībai, gan uzraugošajām iestādēm,” norāda R. Griškevičs.
Vienlaikus VNĪ aktīvi strādā pie pārmaiņu veicināšanas darba vides jomā Latvijas publiskajā sektorā, piedāvājot iestādēm aktivitātēs balstītu biroju konceptu. Pasaules tendence rāda, ka biroju platības uz vienu darbinieku samazinās. Piemēram, Lielbritānijas biroju standarts vienam darbiniekam jaunbūvējamajās ēkās paredz 6-9 m2, bet atjaunotās ēkās – 8-12 m2. Gan pasaulē, gan VNĪ praksē pārbaudīts, ka telpās vienlaikus atrodas ne vairāk kā 70% pilna laika darbinieku, kas ir labs pamatojums veidot uz aktivitātēm balstītus birojus. Tādejādi publiskajā sektorā, iespējams samazināt iestāžu izmantojamo telpu platību aptuveni par 30–40%, kas nozīmē arī būtisku publisko līdzekļu ietaupījumu valstij ilgtermiņā.
2021. gadā VNĪ sadarbībā ar Valsts kanceleju un Lielbritānijas Government Property Agency izstrādājusi “Publiskā sektora biroja izveides vadlīnijas” ar detalizētiem soļiem mūsdienīga biroja ierīkošanai (pieejamas VNĪ mājas lapā), savukārt gada nogalē kopīgi ar Valsts kanceleju tika organizēts starptautisks forums – praktikums publiskā sektora vadītājiem, uzsverot, ka pielāgojoties jaunajai situācijai, valsts iestādēm tāpat kā ikvienam, būs jāmainās, jo mainījušās darbinieku gaidas attiecībā uz darba vidi.
Vienlaikus VNĪ prioritāte ir arī kopējā drošības un būvuzraudzības stiprināšana uzņēmumā un nozarē kopumā. Divu gadu laikā šajā jomā būtiski papildinātas zināšanas un resursi. Sarežģītākajos projektos, kuros ir lielāks būvapjoms vai kultūrvēsturiskais mantojums, VNĪ veic arī iekšējo būvuzraudzību. Šobrīd uzņēmuma komanda strādā pie būvuzraudzības vadlīnijām nozarei, lai veicinātu nozares pārstāvju ekspertīzes kvalitāti. Vadlīnijas plānots nodot sabiedrībai 2022. gada vidū.
2021. gadā pabeigti būvdarbi 29 valstij nozīmīgu objektu attīstībā par 38,77 miljoniem eiro. Pērn augustā pieņemti ekspluatācijā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pārbūves darbi, tostarp jaunas piebūves „Nākotnes nams” un POUP piemiņas memoriāla izbūve. Ēka nodota Latvijas Okupācijas muzejam jaunās ekspozīcijas iekārtošanai. Sešām valstij nozīmīgām ēkām atjaunotās fasādes – Iekšējā drošības biroja mājvietai, K. Valdemāra ielā 1A, Ekonomikas ministrijas ēkai Brīvības 55, Rīgā, vēsturiskajai “Saktas” ēkai Brīvības ielā 32, Rīgā, Veselības ministrijas ēkai Brīvības ielā 72, Rīgā, KNAB ēkai Citadeles ielā 1, Rīgā un namam K. Valdemāra 26, kas ir mājvieta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 2. nodaļai.
Veidojot sadarbībā balstītas attiecības ar Talejas 1 biroja kaimiņiem – vietējo Čiekurkalna kopienu, VNĪ, ziedojot ekspertu zināšanas, darba spēku un nodrošinot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, sadarbībā ar biedrību “Čiekurkalna attīstības biedrība” un Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiāli, palīdzējusi tapt Čiekurkalna apkaimes kultūrtelpai “Bibliotēkas dārzs”. Projektu finansējis arī Rīgas Domes Izglītības, Kultūras un Sporta departaments Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.