Levits: Nākamās Saeimas un valdības uzdevums ir likvidēt Latvijas atpalicību

Kariņa valdība ir izrādījusies pārsteidzoši stabila un produktīva, pēdējo reizi uzrunājot aizejošo Saeimas sasaukumu, šādu vērtējumu sniedza Valsts prezidents Egils Levits.

“13. Saeima ierakstījusi Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs paradoksālas atziņas. Pirmā: valdību izveido Saeimas mazākā partija, bet viena no lielākajām pārsteidzošā ātrumā sabirst sīkās drumslās. Otrā: piecu vai vēlāk četru ideoloģijās tik atšķirīgo partiju šķietami nestabilā koalīcija izrādās pārsteidzoši stabila un produktīva. Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība nostrādās pilnus četrus gadus. Trešā: divas neparedzētas un smagas krīzes – globālā pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu − pilnībā izmaina iecerēto politisko dienaskārtību. Taču tieši jūs – 13. Saeima pieņem krietnu skaitu konceptuāli nozīmīgu likumu. Tie ilgtermiņā kalpos valsts drošībai, Latvijas kā tiesiskas un modernas valsts attīstībai,” sacīja Levits.

Savukārt runājot par nākamo Saeimu, Levits uzsvēra: “Latvija un pasaule atrodas būtiska jauna laikmeta sākumā. Tā ir jauna ekonomika, kur būs nepieciešamas jaunas prasmes un kuras pamatā būs atjaunojamie resursi, zinātne, digitalizācija un inovācijas. Es atgādināšu, ka mūsu starptautiskie rādītāji šajās jomās ir zem Eiropas vidējiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka mēs kavējamies. Mums Latvijā nav šim jaunajam pasaules attīstības posmam pietiekoši labi sagatavotu stabilu pamatu. Tādēļ nākamās Saeimas un valdības uzdevums ir likvidēt šo atpalicību, likvidēt atpalicību, kur mēs esam nonākuši beidzamos gados, un es teiktu, varbūt beidzamā desmitgadē, veicinot uz tehnoloģijām un inovācijām balstītu un eksportspējā mērāmu tautsaimniecību.”

“Ir skaidri redzams, ka mūsu atpalicība iezīmējas īpaši tajās jomās, kur nepieciešama valsts pārvaldības pārnozaru koordinācija un sadarbība. Tās ir tās, ko es minēju, bet ir arī citas. Esmu jau vairākkārt norādījis, ka 20. gadsimta sākumā konstruētā valsts pārvaldības sistēma vairs neatbilst 21. gadsimta vajadzībām. Ja mēs gribam modernu valsti, mums ir vajadzīga moderna valsts pārvaldība, kas efektīvi spēj tikt galā ar mūsdienu izaicinājumiem, tātad tas nozīmē gan elastīgs politiskās valdības modelis, gan moderna, efektīva ierēdniecība. Nākamajam Ministru prezidenta kandidātam es prasīšu konkrētu valsts pārvaldības reformu plānu,” atzina prezidents.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvija ir palīdzējusi un turpinās palīdzēt Ukrainai: “Mūsu ārlietu ministra skaidri definētā konsekventā un nepiekāpīgā politika pret agresorvalsti ir būtiski ietekmējusi Eiropas Savienības kopējo politiku. Tā ir palielinājusi mūsu valsts, Latvijas un visa mūsu reģiona politisko nozīmi Eiropā. Karš pret Ukrainu kā spilgts gaismas kūlis ir izgaismojis arī padomju okupācijas un kolonizācijas paliekas mūsu pašu zemē. Tās bija ieaudušās mūsu ikdienā tā, ka liela daļa sabiedrības ar tām jau bija apradusi, taču tās 30 gadus turpināja indēt mūsu sabiedrību.”

“30 gadus mēs turpinājām staigāt pa ielām, kas nosauktas okupācijas varas īstenotāju vārdos. 30 gadus mēs samierinājāmies ar to, ka valsts valodas nezināšana nav šķērslis dabūt darbu, bet krievu valodas nezināšana gan par tādu var kļūt. Lai gan nacionāli orientētā sabiedrības daļa un to pārstāvošie politiskie spēki jau vienmēr konsekventi ir norādījusi uz šo modernai, demokrātiskai, nacionālai valstij nepiedienīgo koloniālo mantojumu, līdzšinējie mēģinājumi no tā attīrīties nav bijuši veiksmīgi. Taču tagad Krievijas agresijas ietekmē mūsu sabiedrība ir kļuvusi jūtīgāka, redzīgāka, tā labāk saskata šīs okupantu atstātās skabargas mūsu dvēselē,” uzsvēra Levits.