Raidījums: Konkursā meklē firmas, kas spēj apkalpot NATO standartiem neatbilstošas Ķīnā un Krievijā ražotas novērošanas sistēmas

Pagājušā gada rudenī “Rīgas digitālā aģentūra” konkursā meklēja firmu, kas uzturēs videonovērošanas sistēmu galsvaspilsētā. Viena no konkursa prasībām bija, ka pretendentam ir vismaz viens darbinieks ar pieredzi kā strādāt ar Krievijā radītu sistēmu “VIDEOnet”. Un vismaz divi sertificēti speciālisti, kas spēj strādāt ar Ķīnā ražotām kamerām “Hikvision”. Neoficiāli no IT kompānijām izskanējuši pārmetumi, ka šī atruna neļāva startēt daudzām firmām. Šobrīd iepirkums tiek rīkots no jauna, vēsta “Nekā personīga”.

Kā šonedēļ noskaidroja TV3, lielākajā daļā no Rīgas novērošanas kameru sistēmām joprojām izmanto Ķīnas iekārtas. 13 iestādēs izmanto Krievijā tapušo sistēmas programatūru. Kā apgalvo “Rīgas digitālā aģentūra”, iekārtu nomaiņai naudas nav un tiekot darīts viss, lai sistēma būtu droša.

Pašus pirmos kadrus kā Krievijas okupanti ar tankiem, bruņmašīnām, lielgabaliem un dzīvo spēku kravas mašīnās iebruka Ukrainas teritorijā no Baltkrievijas, 24. februāra rītā redzēja visa pasaule. Tie bija filmēti ar vidonovērošanas kamerām, kas atradās robežpunktos un ap tiem.

Tieši tā pat arī kara laikā strādājošās novērošanas kameras daudzviet Ukrainas teritorijā, pat attālākos nostūros ļāvušas dokumentēt okupantu noziegumus. Piemēram, kā krievu iebrucēji ielaužas kāda uzņēmuma teritorijā. Video redzams, kā drošības darbinieks Leonīds kopā ar apsardzes priekšnieku dodas ar viņiem skaidroties. Pēc sarunas krievi aiziet, bet tad divi atgriežas un abus apsargus sašauj mugurā. Apsardzes priekšnieks nomirst uz vietas. Sašautais Leonīds atgriežas postenī un mēģina kādu sazvanīt, lai izsauktu palīdzību. Tomēr nomirst to tā arī nesagaidījis. Tikmēr slepkavas uzņēmuma kabinetos atraduši dzērienus un uzdzīvo. Un pateicoties novērošanas kameru video visa pasaule ieraudzīja šo noziedznieku sejas.

Pilsētas video uzraudzības sistēma darbojas 24 stundas diennaktī un pārrauga galvenos punktus galvaspilsētā, kur ir visvairāk cilvēku un blīvākā satiksme. Tīkla uzturēšanai tiek izmantota sistēma “Milestone” – šī kompānija ir “Canon” grupas sastāvdaļa un atzīta rietumu valstīs. Tieši tā pat arī kameras.

Rīgas Pašvaldības policijas Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Jevgeņijs Platais sacīja: “Mums ir arī paaugstinātas drošības prasības, līdz ar to arī visas iekārtas, visas sistēmas un arī programmatūra – viņai jāatbilst Eiropas Savienības, NATO vai Eiropas Ekonomiskās zonas ražotājiem. Videonovērošanas centra iespējas izmanto visas tiesībsargājošās institūcijas un valsts drošības iestādes.”

Bet šīs 237 kameras ir tikai mazākā daļa, kas atrodas Rīgas teritorijā un ko apkalpo pirms gada izveidotā “Rīgas digitālā aģentūra”.

Bez šīm “drošajām” rietumos ražotajām kamerām vēl ir vairāk nekā 1000 kameru, no kurām liela daļa, piemēram ražotas Ķīnas kompānijā “Hikvision”. Un vismaz 13 pašvaldību institūcijās joprojām tiek izmantota Krievijā ražota novērošanas kameru programma “VIDEOnet”.

“Nekā personīga”: Tas VideoNET ir programmatūra, kas apkalpo vecās kameras?

“Rīgas digitālās aģentūras” Telekomunikāciju un integrēto resursu nodaļas vadītājs Mārtiņš Jorens: “Jā, tā ir programmatūra, kas apkalpo šīs analogās videonovērošanas kameras. Viņa nav sasaistīta ar, tā teikt, ar ārpasauli, piekļuves viņai nav. Viņa tīri lokāli pašā iestādē darbojās.”

“Nekā personīga”: “Hikvision kameras kādos apjomos tās ir pašvaldībā?”

“Rīgas digitālās aģentūras” Telekomunikāciju un integrēto resursu nodaļas vadītājs Mārtiņš Jorens: “Tās pašvaldībā ir diezgan daudz, un tās praktiski izmanto lielākoties, kas nav saistītas ar sabiedrisko drošību. To izmanto satiksmes vadība un dažāda cita veida nolūkiem. Bet šīs nav saistītas ar šo te drošības jautājumu risināšanu. Viņas praktiski darbojas šajās iestādēs, kas ir šajā video tīklā savienotas un viņas praktiski lielākoties izmanto gan Satiksmes departamenta satiksmes vadības kaut kādai kontrolei un novērošanai. Respektīvi, dažāda veida nolūkos, kas nav saistītas ar sabiedrisko kārtību un drošību.”

Piemēram, ASV aizliegts Hikvision kameras izmantot valdības ēkās un kritiskajā infrastruktūrā. Līdzīgas normas ir virknē Eiropas Savienības valstu. ASV 2018. gadā kompāniju pat iekļāva melnajā sarakstā. Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta ziņojumā izteiktas bažas par Hikvision saikni ar Ķīnas militārajām un izlūkošanas aģentūrām, kā arī par tās iespējām vākt un apstrādāt ārvalstīs iegūto sensitīvo informāciju.

Tieši tā pat daudzas rietumu valstis jau iepriekš brīdinājušas par Krievijā tapušo programmu “VideoNet”, kas apkalpo novērošanas sistēmas. Izteiktas bažas par kompānijas saitēm ar Krievijas militārajiem un drošības dienestiem. 2019.gadā Apvienotās Karalistes Nacionālais kiberdrošības centrs izdevis brīdinājumu, ka šāda programmatūra rada būtisku drošības risku un to var izmantot, lai veiktu kiberuzbrukumus vai vāktu sensitīvu informāciju.

“Nekā personīga”: Es skatījos, kad mēs nācām iekšā šajā pašā mājā, arī lejā stāv tās pašas ķīniešu kameras uz stūra.
“Rīgas digitālās aģentūras” Telekomunikāciju un integrēto resursu nodaļas vadītājs Mārtiņš Jorens: “Visticamāk, ka tās ir šīs iestādes veidota tā teikt lokālā videonovērošana.”
“Nekā personīga”: Un re, kur arī stūrī ir. Tā arī ķīniešu, ja?
“Rīgas digitālās aģentūras” Telekomunikāciju un integrēto resursu nodaļas vadītājs Mārtiņš Jorens: “Jā.”
“Nekā personīga”: “Bet tad jau ķīnieši var pieslēgties un redzēt, ko mēs šeit drošajā sistēmā darām, vai ne?”
“Rīgas digitālās aģentūras” Telekomunikāciju un integrēto resursu nodaļas vadītājs Mārtiņš Jorens: “Nevar, jo mēs esam nodrošinājušies, lai mūsu tīkls būtu drošs pret šādām pieslēgšanām.”

“Rīgas digitālā aģentūra” apgalvo, ka viņiem jācenšas tikt galā ar iepriekš radīto saimniecību, ko izveidoja RD Tehnoloģiju centrs. Lai visas ķīniešu kameras nomainītu, tas izmaksātu ļoti dārgi un šobrīd tādas naudas nav. Starp citu ķīniešu kameras pa perimetru saliktas arī ap Mihaila Čehova teātri Vecrīgā. Šīs ēkas pēdējā stāvā atrodas pašvaldības videonovērošanas centrāle.

“Nekā personīga”: “Drošības dienesti jums nav neko teikuši par to, ka galvaspilsēta joprojām izmanto šīs ķīniešu kameras. Un, ka būtu jāsaņemas un kaut ko darīt lietas labā un ka tas nav droši?”
“Rīgas digitālās aģentūras” Telekomunikāciju un integrēto resursu nodaļas vadītājs Mārtiņš Jorens: “Nē, nav teicis.”

Melngalvju nams, kas atrodas tieši pretī Rīgas domei. Vieta, kur Rīgas pils remonta laikā bija pārcelta valsts prezidenta kanceleja. Arī te ķīniešu kameras.

“Hikvison” kameras Rīgā ir redzamas daudzviet. Ar tām aprīkots nesen renovētais Okupācijas muzejs un ķīniešu iekārtu redzeslokā ir gan Rīgas dome, gan arī 11.novembra krastmala un Akmens tilts.

Šīs ķīniešu kameras nav pieslēgtas pašvaldības policijas centrālei Vecrīgā, jo tas nebūtu droši. Tomēr tās pārsvarā visas darbojas vienotā sistēmā.

“Rīgas pašvaldības visas iestādes ir vienotā tīklā, viņas visas ir vienotā tīklā. Datu tīklā. Ja jūs paņemat šo te iestādes lokālo ierakstu iekārtu, pieslēdza pie tā paša tīkla, jūs pie viņa tiksiet klāt no jebkuras vietas Rīgas pašvaldībā, kur ir Rīgas tīkls. Bet tās iekārtas ir saslēgtas kopā, vai to tikai var izdarīt, bet tas nav izdarīts. Lielākā daļa ir ieslēgtas tīklā. Jā. Jums pienāk pieprasījums, piemēram, no kādas iestādes, ka kāds apkrāpējis mašīnu. Tad mēs pie viņiem varam pieslēgties klāt un paskatīties,” sacīja “Rīgas digitālā aģentūra” galvenais telekomunikāciju inženieris Gunārs Andersons.

“Ir risks pirmais, kad attiecīgie ierīces ražotājs vai kaut kāds uzturētājs dara lietas, kuras gala lietotājs varētu nevēlēties. Un otrs risks ir tāds, ka daudzas šīs ierīces vienkārši uztaisītas, domājot par funkcionalitāti un lētumu, un nevis par drošību, un attiecīgi kādam uzbrucējam ir iespējas šīs ierīces lietot savā kontrolē arī tad, ja viņš nav tās ražojis. Tādā ziņā šis varbūt ir dubults risks. Iespējams, nu jā, ja šīs ierīces ir kontrolētas no kādas kaimiņvalsts, attiecīgi viņiem varbūt ir iespējas no tās ierīces, lietotājam nemanot, pumpē tos datus kaut kur ārā. Un tādi riski noteikti pastāv. Kaut kā viņus var kontrolēt, skatoties, kā tās kameras ir pieslēgtas pie tīkliem. Tajā punktā, kur starp kameru un pasaules tīmekli ir kaut kādi kabeļi un tīklu ierīces, un tur var kaut ko labot,” sacīja “Latvijas Universitātes” Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Pēteris Paikens.

Latvijā jau vairākkārt bijušas idejas radīt vienotu videonovērošanas tīklu, kas gan palīdzētu apkarot noziedzību. Gan arī ļautu gatavoties sliktākajam scenārijam, ko šobrīd piedzīvo Ukraina. Skaidrs, ka tam būtu jāatbilst augstiem drošības standartiem. Vēl 2021.gada aprīlī to gribēja Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Bet tas viss beidzās ar skandālu, jo iepirkumā uzvarēja firma, kas piederēja ministra parlamentārās sekretāres dēlam.

Pašreizējais iekšlietu ministrs sola pārveidot civilās aizsardzības sistēmu. Un runājis arī par vienoto video novērošanas tīklu. Tomēr Rīgā plaši gadiem izmantotās Ķīnā radītās kameras nevar garantēt, ka plānotais tīkls būs pilnīgi drošs.

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis: “Es domāju, ka standarti visur ir vienādi un, ja tie neatbilst drošības standartiem, tad Rīgai nāksies mainīt. Man gan pirmā dzirdēšana, es no Rīgas dzirdēju otrādi – kā mēs sadarbosimies šajos jautājumos un ka Rīga ir gatava pieslēgties, un tas, protams, šobrīd ir apbēdinoši. Nu, vai šeit atkal nav jautājums, ka dažreiz pašvaldība nezina valsts standartus. Un iespējams, otrādi. Vairāk acīmredzot mums ir jārunājas.”

“Nekā personīga” jau iepriekš stāstīja, ka Rīgā beidzot izveidota atsevišķu institūcija, kas sekos līdzi tam kā galvaspilsēta gatavojas krīzēm un apdraudējumiem. Jaunajai Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldei konkursā tika meklēts direktors. Mums zināms, ka par to izraudzīts Gints Reinsons, kurš līdz šim līdzīgā amatā strādāja Jelgavā.