Aicina piešķirt finansējumu profesionālajai izglītībai atbilstoši reālajām izmaksām
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi (NTSP) atbalstīt finansējuma piešķiršanu profesionālajai izglītībai atbilstoši faktiskajām izmaksām, profesionālās izglītības programmu (IP) bāzes finansējuma palielināšanai, normatīva nodrošināšanai pilnā apmērā, kā arī atbilstoša finansējuma pedagogu darba algas nodrošināšanai un profesionālās izglītības attīstībai.
Atsaucoties uz Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2023. gada 8. februāra sēdē nolemto, LBAS vēstulē informēja NTSP, ka profesionālajai izglītībai steidzami nepieciešams papildu finansējums IP īstenošanas nodrošināšanai, t.sk. uzturēšanas izdevumiem, mācību materiālu un pedagogu konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, kas nav pārskatīti no 2007. gada. Valstī pieaugošās inflācijas ietekmē īpaši strauji ir palielinājušies komunālie, energoresursu izdevumi, mācību materiālu izmaksas, izdevumi par IT pakalpojumiem, precēm un inventāru. Izdevumu pozīcijas, salīdzinot ar 2018.gadu, ir palielinājušās būtiski – līdz pat 60%.
Piemēram, vienā no profesionālās izglītības iestādēm pēdējo piecu gadu laikā komunālie izdevumi ir pieauguši par 25,94%, t.sk. izdevumi par elektrību ir pieauguši par 37,15%, izdevumi IT pakalpojumiem un datortehnikas apkopei ir palielinājušies par 49,98% (attālinātā darba periodā ievērojami palielinājies datoru skaits, līdz ar to izdevumi to apkopei), izdevumi par precēm un inventāru palielinājušies par 58,82%. Darbinieku, kuri nav pedagogi, atlīdzība pēdējo piecu gadu laikā nav mainījusies, lai gan ir jānodrošina atalgojums atbilstoši minimālās algas pieaugumam.
LBAS savā vēstulē norāda, ka profesionālās izglītības iestādes identificē problēmas vēl šādos izmaksu aspektos:
- mācību materiālu izmaksu pieaugums (piemēram, pārtikas produkti praktiskajiem darbiem, trauki, kosmētika u.c. materiāli, kā arī elektroenerģijas pieaugums mācību darbnīcās, maizes cehā, gaļas cehā u.c.) netiek ņemts vērā vai tiek ņemts vērā tikai daļēji;
- pozitīvi vērtējams vienreizējs finansējuma piešķīrums elektroenerģijas izdevumu sadārdzinājuma segšanai 29 000 eiro, taču konkrētajā gadījumā tā ir tikai viena mēneša rēķina samaksas iespēja;
- pieaugums pedagogu darba samaksai, ņemot vērā, ka tas saistās ar izglītojamo skaita samazinājumu, ir tuvu nullei;
- ņemot vērā izglītojamo skaita izmaiņas pret 2022.gadu, uzturēšanas izmaksu finansējums ir samazinājies par aptuveni 8%, taču ir izdevumu pozīcijas, kuras nemainās atkarībā no izglītojamo skaita.
LBAS atgādina, ka 2022. gada 15. februārī, valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra rīkojumu Nr. 105 “Par konceptuālo ziņojumu “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu”). Arī Ziņojumā norādīts, ka profesionālas izglītības sistēmā pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas, taču profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo nav aktualizēts ilgstoši. Ziņojumā sniegti priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, taču tie joprojām netiek aktualizēti. Ziņojumā norādīts, ka sniegto priekšlikumu īstenošanai ir nepieciešams papildu finansējums, un šis jautājums skatāms ikgadējā valsts budžeta ietvaros, atbilstoši Rīkojuma 2.punktam, kas nosaka, ka “Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu īstenošanai ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā”.