Tuvojas pirmizrāde filmai par Žani Lipki
Kinoteātros visā Latvijā 25. oktobrī pirmizrādi piedzīvos režisora Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas spēlfilma ar Artūru Skrastiņu galvenajā lomā “Tēvs Nakts”. Vakar sabiedrības vērtējumam tika nodots filmas treileris, ko piedāvājam noskatīties arī “Dienas Ziņas” lasītājiem.
Pēc Ineses Zanderes romāna “Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu” motīviem tapusi filma par Žaņa Lipkes ģimenes centieniem glābt ebrejus 2. pasaules kara laikā un bērna pieaugšanu traģiskā vēstures situācijā.
Desmit gadus vecais Zigis ar saviem vecākiem dzīvo Ķīpsalā, mājā Daugavas krastā. Ir sācies Otrais pasaules karš, bet Zigis bērnību vada bezrūpīgi – apmeklē skolu, rotaļājas ar draugiem un nešķiramo pavadoni, suni Džeri. 1942. gadā Latviju okupē vācu armija, Rīgā sākas represijas pret ebrejiem. Ziga tēvs Žanis Lipke strādā Rīgā izvietotajā nacistu Luftwaffe rūpnīcā, uz kuru ik dienu spaidu darbos tiek vesti geto ieslodzītie ebreji. Būdams aizrautīgs un bezbailīgs avantūrists, Žanis izdomā, kā izglābt rūpnīcā strādājošos, nāvei nolemtos ebrejus, un savas mājas pagalmā izrok bunkuru viņu slēpšanai, bet Zigis kļūst par šo notikumu aculiecinieku. Žaņa lēmums pilnībā izmaina Ziga un viņa mātes Johannas dzīvi – palīdzot ebrejiem, Žanis savai sievai un dēlam laupījis vienkāršo ģimenes laimi, pēc kuras Zigis ļoti ilgojas. Jau tā nenoteiktā kara laika ikdiena Zigim kļūst vēl bīstamāka, nāve par ebreju glābšanu draud visai ģimenei, un šī noslēpuma smagums gulstas arī uz mazo Zigi. Ar laiku Zigis izprot tēva cilvēcisko dabu, un šī pieredze viņu pamazām pārveido no bezbēdīga un sapņu pasaulē mītoša puikas par nobriedušu un kara nežēlību aptverošu pusaudzi.
Filmas uzņemšana jau noslēgusies, šobrīd tiek pabeigti pēdējie filmas pēcapstrādes darbi. Filmēšana ilgusi vairāk nekā gadu, un tās laikā mainījies arī filmas nosaukums – no sākotnējā “Puika ar suni”, kas saskanēja ar Zanderes iecerētās grāmatas nosaukumu, filma pārtapusi par “Tēvs Nakts”.
“Tēvs Nakts” veidotāji atklāj, ka filma stāsta par šķietami vienkāršu strādnieku, kurš pat vissarežģītākajos apstākļos spēj saglabāt cilvēcību, tādējādi turpmākajā dzīvē iemantojot varoņa statusu. “Es domāju, ka arī mūsdienās kaut kādā nosacīti pelēkajā zonā noteikti ir cilvēki, kuri krīzes situācijā pēkšņi rīkotos pilnīgi dīvainā un pašaizliedzīgā veidā. Man šķiet, ka, tikai pateicoties šādu dīvaiņu rīcībai, kas bieži vien no izdzīvošanas viedokļa nav izskaidrojama, sabiedrība vai valsts var turpināties kaut kādā puslīdz jēdzīgā veidā,” stāsta filmas režisors Dāvis Sīmanis.
Foto: Publicitātes