Šogad iedzīvotājiem visā Latvijā izkrāpti desmitiem tūkstošu eiro

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šogad ir novērota paaugstināta starptautisku krāpnieku aktivitāte. Janvārī un februārī Valsts policija ir saņēmusi iesniegumus no iedzīvotājiem kā Rīgā, tā Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē, par to, ka viņiem izkrāptas ievērojamas naudas summas tūkstošiem un desmitiem tūkstošu eiro apmērā. Valsts policija atkārtoti brīdina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, neatklāt svešiniekiem savus bankas kontu datus un citu sensitīvu informāciju, kā arī būt uzmanīgiem komunicējot e-pasta vidē! Savukārt pirms pieņemt lēmumu par investīciju veikšanu, vispirms pārbaudīt, vai konkrētais uzņēmums ir saņēmis licenci šādu pakalpojumu sniegšanai Latvijā.

Šā gada 19. janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirknī tika saņemta informācija no kādas rīdzinieces par to, ka viņai izkrāpti 40 508 eiro. Sākotnējā informācija liecina, ka cietusī sieviete tikusi ievilināta, iespējams, viltus investīciju platformā. Komunikācija ar krāpniekiem notikusi gan telefoniski, gan sarakstes veidā.

1. februārī arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Rietumzemgales iecirknī tika saņemta informācija no sievietes, kurai izkrāpti 14 420 eiro. Cietusī interneta vietnē bija aizpildījusi kādu anketu saistībā ar investīciju pakalpojumiem, norādot savu tālruņa numuru. Pēc brīža viņai piezvanījis krievu valodā runājošs vīrietis, kurš uzdevies par finanšu platformas konsultantu. Turpinot saziņu, pēc vīrieša pieprasījuma sieviete savā mobilajā ierīcē uzinstalējusi kādu programmatūru, sniedzot svešiniekam iespēju ar tās palīdzību attālināti pieslēgties viņas telefonam. Rezultātā viņai izkrāpta nauda.

Dienu vēlāk, 2. februārī, par krāpšanu saistībā ar investīcijām ziņots Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirknī. Cietusī persona norādīja, ka, esot atsaukusies uz interneta reklāmu ar piedāvājumu iegādāties kāda atpazīstama uzņēmuma akcijas. Vēlāk viņai piezvanījis vīrietis, kurš pārliecinājis viņu ieguldīt naudu. Sieviete noticējusi, sākusi ieguldīt un sākumā interneta vietnē pat redzējusi šķietamu pelņas pieaugumu. Taču gala galā sieviete zaudējusi aptuveni 15 000 eiro. Turklāt iegūstot sievietes personīgos datus, krāpnieki uz viņas vārda paņēmusi kredītus vairākās kredītiestādēs.

Valsts policijas novērojumi liecina, ka lielākās summas iedzīvotāji zaudē tieši iesaistoties apšaubāmās investīciju platformās. Taču biežāk iedzīvotāji cieš no telefonkrāpšanām, noziedzniekiem uzdodoties par banku darbiniekiem, policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem.

Tā piemēram, 16. februārī Valsts policijā tika saņemts iesniegums no kādas kurzemnieces par to, ka viņa tikusi apkrāpta. Viņa paskaidroja, ka saņēmusi zvanu no vīrieša, kurš apgalvojis, ka ir policijas darbinieks. Vīrietis pāradresējis zvanu uz citu numuru, pēc kā sarunu turpinājusi cita viltvārde, apgalvojot, ka esot bankas darbiniece. Ļaundare paziņojusi, ka ar sievietes vārdu kāda cita persona vēloties paņemt kredītu, līdz ar to sievietes konts nekavējoties ir jābloķē. Diemžēl sieviete, noticot krāpniekiem, nosaukusi savus bankas piekļuves datus un apstiprinājusi pieprasījumu Smart-ID, kā rezultātā no viņas bankas konta tika izkrāpti aptuveni 1 200 eiro.

Savukārt 14. februārī, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirknī reģistrēta krāpšana, kuras apstākļi vēl tiek skaidroti. Proti, laika posmā no 2023. gada 4. līdz 10. februārim nelikumīgi pieslēdzoties kādas vidzemnieces bankas kontam, no tā uz citu kontu nelikumīgi pārskaitīti 10 700 eiro.

Tāpat šogad reģistrēti arī citi gadījumi, kad iedzīvotājiem izkrāptas līdzīgas vai mazākas naudas summas.

Ņemot vērā starptautisku krāpnieku aktivitāti, Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, nekādā gadījumā svešiniekiem ne mutiski, ne rakstiski neatklāt piekļuves datus banku kontiem! Jāņem vērā, ka krāpnieki šobrīd spēj atdarināt pat tiesībsargājošo iestāžu, tostarp policijas, tālruņa numurus, tādējādi mēģinot izvilināt datus. Taču jāatceras, ka ne Valsts policijas, ne banku, ne citu valsts iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu piekļuves datus banku kontiem.

Tāpat nedrīkst pēc svešinieku pieprasījuma savos datoros instalēt tādas programmatūras kā “AnyDesk”, “Quick Support” un “Team Viewer”, ar kuru palīdzību svešinieki var attālināti pieslēgties jūsu datoram un bankas kontam un veikt tajā nelikumīgas darbības ar jūsu finanšu līdzekļiem!

Savukārt pirms pieņemt lēmumu par investīciju pakalpojumu izmantošanu, vispirms jāpārbauda, vai konkrētais uzņēmums ir saņēmis licenci. Informācija par licencētiem finanšu pakalpojumu, tajā skaitā ieguldījumu pakalpojumu, sniedzējiem Latvijā ir pieejama Latvijas Bankas tīmekļa vietnē: https://uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki.

Ņemot vērā, ka krāpnieki ir aktīvi arī e-pastu vidē, tostarp izsūta vēstules pat policijas un citu tiesībsargājošo iestāžu vārdā, pastiprināta piesardzība jāsaglabā arī tur, tostarp jāpārbauda, vai e-pasts, no kura sūtīta vēstule, ir autentisks, kā arī nav ieteicams vērt vaļā aizdomīgos e-pastos pievienotas saites un pielikumus.