Latvija neattīsta skaitļošanas jaudas universitātēs, kas draud ar atpalicību
Zinātne un jauni produkti nozīmē straujāku valsts attīstību. Tāpēc valsts augstākās amatpersonas pēdējos gadus runā par jaunu pieeju ekonomikai. Tomēr vārdi būtiski atšķiras no darbiem. Zinātnei tikai šogad valsts budžetā minimāli palielināts naudas apmērs. Lielākās Latvijas mākslīgā intelekta produktu izstrādātāja kompānijas “Tilde” speciālisti sarunā ar TV3 raidījumu “Nekā Personīga” stāsta, ka Latvijā pietrūkst gan speciālistu, gan arī skaitļošanas jaudu universitātēs, lai mācītu studentus un ļautu attīstīt jaunus produktus.
Pagājušā gada vasarā Somijā atklāja Eiropā jaudīgāko superdatoru “LUMI”, somu valodā – “Sniegs”. Projektā darbojas septiņas ES dalībvalstis – Somija, Beļģija, Čehija, Dānija, Polija, Zviedrija un arī Igaunija, kā arī Islande, Norvēģija un Šveice. Projekta izmaksas pārsniedz 200 miljonus eiro. Ultramodernais datu centrs pieder Somijas valsts uzņēmumam CSC. Šādi Eiropa cenšas neatpalikt no skaitļošanas jaudu flagmaņiem ASV un Ķīnas, kas dominē superdatoru TOP 500 pasaulē.
Premjers un prezidents no uzņēmējiem pieprasa ekonomikas transformāciju, lai aizvien vairāk naudas mēs pelnītu no inovatīviem IT produktiem. Savukārt uzņēmēji pārmet, ka valsts joprojām pārāk maz naudas dod universitātēm it īpaši skaitļošanas jaudu stiprināšanai, lai šos jaunos produktus varētu izgudrot.
Tas, kurš pārvalda informāciju un datus, pārvalda pasauli. Ja agrāk lielvaras sacentās ar ieročiem, šobrīd skaidrs, ka jāspēj pirmkārt iekarot cilvēku prātus. Un iegūt dominējošo lomu ekonomikā. Lai to spētu, jābūt pirmajiem zinātnē un inovācijās. Mūsdienu zinātnieki lielākoties vairs neeksperimentē ar kolbām laboratorijās. Klimata pārmaiņu modelēšana, medicīnas izgudrojumi, gēnu izpēte, mākslīgais intelekts, kvantu skaitļošana. Tam visam nepieciešami šādi superdatori kā Somijā.
Rīgas tehniskās universitātes HPC jeb Augstas veiktspējas skaitļošanas centrs ir lielākais Latvijā. Tas ļauj mācīties un strādāt studentiem, zinātniekiem un jaunuzņēmumiem. Jaudas un apjomi ar Somijas superdatoru nav salīdzināmi. Te serveru kastes sarindotas tikai trijos skapjos.
Superdatori ir serveru bloki, kas saslēgti vienā tīklā. Ja, piemēram, zinātnieks uz sava datora var veikt tikai vienu eksperimentu, tad uz šāda servera iespējas ir daudz lielākas. Jo modernāki un jaudīgāki tie ir, jo vairāk darbu vienlaikus tie spēj paveikt. Bet iekārtu dzīves ilgums nav garš. Dažos gados serveri noveco, jo tiek izgudroti jaunāki un krietni jaudīgāki. RTU pēdējos gados palīdzējuši ziedotāji – pusmiljonu iedevis SIA “Mikrotīkls”. Bet nauda nepieciešama regulāri, lai tehniku atjaunotu un nepietrūktu skaitļošanas jaudas. Valsts tam naudu nedod.
RTU HPC centra vadītājs Lauris Cikovskis pauda: “Mūsu superdators, protams, viņš nav jaudīgs, ja mēs salīdzinām ar kaimiņvalstīm, Somiju, Tartu arī. Varam minēt, ka 1000 reizes vairāk ir Somijā nekā pie mums skaitļošanas resursu, ja mēs mērām tikai jaudu. Priekš Latvijas vajadzībām, protams, vienmēr būs par maz. Bet tie projekti, kas ir zinātnieku vidū uzsākti, viņiem tā jauda pietiek. Bet, lai uzsāktu lielākus projektus, mums tā jauda ir jāaudzē. Ja mēs runājam par novecošanu, tad jā – tā ir liela problēma, jo šajā jomā aparatūra noveco ļoti strauji. Praktiski pēc trīs gadiem viņa jau nonāk tāda otrā plānā. Un viņu aizvien mazāk sāka izmantot. Un pēc pieciem gadiem praktiski jau viņi tuvojas lūžņu statusam. Un šobrīd, ja man jāsaka, cik ir mūsu proporcionāli jaunākā aparatūra, es teiktu – mazāk kā puse ir jaunās aparatūras. (NP: Man zinātāji teica – 1/3 daļa.) Nu, tas varētu tā būt. Jā, mēs, protams, cenšamies regulāri ieguldīt, bet nu mēs varam diezgan maz piepirkt klāt.
RTU jaunievēlētais rektors Tālis Juhna sacīja: “Bija prieks, ka ministrija plāno nākamajā periodā paredzēt 5% papildu bāzes finansējumu, bet, ja mēs paskatāmies skaitliski, ar to apjomu, mēs varam varbūt mēģinātu mazliet papildināt aparatūru, bet nopietnu aparatūru iegādāties nav iespējams.”
RTU šogad būšot vairāki lieli projekti, kam visiem HPC pieejamā infrastruktūra varētu arī nepietikt. Lai noturētu līdzšinējo tempu, nevis strauji augtu, katru gadu kā minimums jāiegulda 250 tūkstoši eiro tikai tehnikas nomaiņai un uzlabošanai. Ēvalds Urtāns, kurš pats ir vairāku inovatīvu produktu radītājs, stāsta, ka skaitļošanas jaudas jaunuzņēmumi var iegūt arī pie Google, Amazon vai Oracle.
RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes pētnieks Ēvalds Urtāns sacīja: “Daudzi jau nav gatavi tam, kas ir kā jaunā elektrība, kas ir mākslīgais intelekts, kā viss mainīsies. Līdzīgi kā aptuveni pirms simts gadiem, kad elektrība sāka visur parādīties. Tagad beidzot ir strādājoši modeļi, kas var automatizēt lietas, kuras pirms tam nevarēja. Un, ja uz to paspētu nofokusēties pirmie, tad attiecīgi mēs būt priekšā citiem tirgū. Un tur, ja tu liktu vairāk fokusu uz to, tad noteikti mēs tiktu priekšā citiem, ja. (NP: Kas ir nepieciešams?) Zināšanas galvenokārt. Resursi arī, bet zināšanas ir tas, kas, neskaties uz to, ka mums tas apjoms ir, kāds ir, mēs varam izspiest vēl kādus 10% tos gudros cilvēkus, kas tiek līdz tam līmenim, lai taisītos modeļus.”
Ziedojumi un Eiropas projekti. Tas ir veids, kā piesaistīt naudu moderno serveru iegādei. Bet tas neļauj plānot ilgtermiņa attīstību un tehniku visu laiku pilnveidot. Dzīvojot no projekta līdz projektam, nozīmē atpalikšanu un nespēju konkurēt. Kaut vai ar Tartu universitāti Igaunijā.
Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks sacīja: “Nav jau tā, ka arī galīgi mēs guļam un atpaliekam. Šobrīd divi lieli projekti ir tieši Latvijas Universitātē, trešais arī RTU. Šo augstu digitālo prasmju attīstībai. Tie ir diezgan lieli projekti no Eiropas attīstības mehānisma. Katrs pa pieciem miljoniem. Nu tiesa gan tur tieši infrastruktūras, “dzelžu” jautājumiem ir samērā maz naudas, salīdzinot pret projekta kopējo. (NP: Cik aptuveni plus mīnuss procentos?) Ja projekts ir pieci miljoni, tad infrastruktūrai ir 200000, 250000. Tas ir 5%.”
Zinātnieki un universitātes tēlaini salīdzina – ja Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka pirmkārt jāapmāca pēc iespējas vairāk šoferu, tad pētnieki ir pārliecināti – vispirms ir jāuzbūvē ceļi, kur šiem šoferiem braukt. Uzņēmums “Tilde” ir viena no darba vietām, kur varētu strādāt RTU un Latvijas universitātes studenti. Te serveru jaudas ir divreiz lielākas nekā RTU. Mārcis Pinnis, kurš nodarbojas ar mākslīgā intelekta produktu radīšanu uzskata – ja valsts pieeju nemainīs, turpmākajos gados Latvija nebūs starp valstīm, kas spēs radīt jaunus unikālus produktus.
“Šiem vairāk nekā 100 studentiem, ja viņi katrs gribētu savu kursa darbu, maģistra vai bakalaura darbu izstrādāt par mašīnmācīšanās jomu, Latvijas Universitāte nevar nodrošināt tehniskus resursus. Skaitļošanas jaudas. Jo Latvijā vienkārši ne Latvijas universitātei, ne Rīgas Tehniskajai universitātei nav pietiekami daudz skaitļošanas jaudas, lai tādam daudzumam ar studentiem ļautu šīs tehnoloģijas attīstīt. Nu, ja tās infrastruktūra nav, nu tad mums grūti ir. Šobrīd es nedomāju, ka mēs esam atrisinājuši šo problēmu. Izglītības un zinātnes ministrijai šobrīd ir viedoklis, ka skaitļošanas jauda Latvijā mums liela nav nepieciešama. Ka mēs… Ir tāds Euro HPC projekts Eiropas augstas veiktspējas skaitļošanas projekts, kurā dažādās citās valstīs ir skaitļošanas centri, kuriem tad Latvija var pieteikties un viņus izmantot. Bet, lai pieteiktos, ir vajadzīga projekti. Bet kurš students, kad viņš mācās, rakstīs kaut kādu projektu. Tas ir utopiski,” sacīja PhD, “Tilde” Mākslīgā intelekta attīstības vadītājs Mārcis Pinna.
“Tas, ko es skaidri saprotu, ka mēs nepiedāvājam darba tirgū pietiekami daudz labi sagatavotu cilvēku, kas var strādāt ar šīm tehnoloģijām. Tas ir lielākais izaicinājums šobrīd, kā sagatavot pietiekami kvalificētus speciālistus. Bet, lai tas notiktu, ir jābūt mācībspēkiem, kas spēj to darīt, un arī tehnoloģiskā bāze – trīs tādas būtiskas lietas. Finansējums tam ir šobrīd fondos pieejams. Tur vienkārši ir daudz darba. Tas, ko man Tildes pārstāvji saka, ka viņiem pašiem ir daudz lielākas jaudas nekā, piemēram, saliekot kopā RTU un Latvijas Universitāti. Jautājums – vai tas ir pareizi, ka vietās, kur, tā kā būtu jārada šie speciālisti, kuri tālāk nāks uz Tildi strādāt, ka viņiem tās skaitļošanas jaudas ir minimālas. Un ja visi studenti grib attīstīt kaut kādus savus gala darbus, viņi fiziski nevar tāpēc, ka “dzelžu” nav. Nu, ja jūs salīdzināt, teiksim, vienu uzņēmumu pret universitātes kapacitāti, tad pirmajā mirklī šķistu nepareizi, bet es teiktu, ka, iespējams, tur ir jāveido arī sadarbība ar darba devēju tajās specifiskās jomās. Un noteikti jāattīsta arī kapacitāte universitātēs fonda pieejamiem līdzekļiem. Tas, ko es redzu, ka mums ir jādod lielāka motivācija arī universitātei attīstīt šo. Jo es redzu, ka varbūt reizēm pietrūkst vairāk ideju, kā to attīstīt, nevis tas, ka nebūtu pieejami resursi. Ir jāmāk caur šīm idejām naudu paņemt, lai veidotu šo kapacitāti un strādāt kopā,” sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Tikmēr Juhna pauž: “Zinātnē tomēr aparatūra, it sevišķi eksperimentālā zinātnē, ir noteicošā. Līdz ar to ir vajadzīga valstij programma, ka ilgtermiņā plāno zinātniskās iestādēs, kā mēs varam, protams, balstoties uz kaut kādiem kritērijiem, vērtējot katras universitātes devumu, lai mēs varētu ieplānot aparatūras iegādi ne tikai ikdienas vajadzībām, bet tieši IT lielo aparatūru – augstas veiktspējas dators ir viens piemērs, bet mums ir gan, gan hromatogrāfijas vajadzības, ķīmijas virzienā, materiālzinātnēs. Un tieši aparatūra bieži vien ir izšķirošā, lai mēs varētu radīt augsta līmeņa publikācijas. Tas savukārt ir tieši saistītas ar augstskolu reitingiem, jo augstskolu reitingi ir cieši saistīti ar publikāciju kvalitāti un citējamību. Tad kā tur tā ķēdīte ir diezgan skaidra.”
“Viena liela problēma attīstībai ir tad, ja viņa bremzēja. Ja ir kaut kāds faktors, kas bremzē. Mums bremzējošs faktors ir skaitļošanas jaudu pieejamība. Visas mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstības jomā bremzējošs faktors ir skaitļošanas jaudu pieejamība. Ja viņu nav, mēs nevaram jaunas tehnoloģijas izdot laukā. Un pie tā būtu jāstrādā. Mums būtu jāstrādā, lai mūsu skaitļošanas jauda būtu lielāka, bet universitātēm būtu jāstrādā pie tā, ka viņi var studentiem nodrošināt skaitļošanas jaudu, kas ir nepieciešama, lai mācītos un lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas. Kursa darbu, bakalaura darbu, maģistra darba ietvaros un arī inkubatora ietvaros, kas saved tos cilvēkus kopā no dažādām jomām,” sacīja Pinna.
Cikovskis norāda: “Augstas veiktspējas skaitļošanas joma vispār ir diezgan jauna priekš mums Latvijā, jo tas viss aizsākās 10, 15 gadus atpakaļ. Un tāpēc, protams, ka vienlaicīgi ar aparatūru mums ir arī tā cilvēku kapacitāte jāceļ un jaudu kapacitāte. Un tāpēc es nevarētu teikt, ka līdz šim varbūt ir bijis tā, ka tikai iegulda vienā vai otrā. Protams, ka šajā brīdī ir arī jāliek iekšā nauda “dzelžos”.”
Pinna sacīja: “(NP: Sanāk tā, ka mums diezgan utopiski Latvijā runāt par ausu drukāšanu vai mākslīgu kāju ģenerēšanu tāpēc, ka vienkārši dzelžu nav?) Jā, jā.”
Izglītības un zinātnes ministre iesaka, ka varētu apsvērt ideju par, piemēram, LU un RTU skaitļošanas jaudu apvienošanu. Abas augstskolas gan par šādu ministrijas ideju uzzināja no “Nekā Personīga”.