Pēc divu gadu pieauguma eksporta izaugsme apstājusies
Latvijas preču eksporta pieauguma temps samazinās jau kopš pērnā gada septembra un šā gada pirmajā ceturksnī izaugsme bijusi tikai 2,9% apmērā. Ja vēl šā gada pirmajos divos mēnešos eksporta apjomi pieauga, tad martā, pirmo reizi kopš 2021. gada sākuma, tie jau ir bijuši mazāki kā gadu iepriekš, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Eksporta vērtība martā samazinājās par 2,1% jeb par 39 milj. eiro pret pērnā gada martu, veidojot 1,83 miljardus eiro. Kritumu ietekmēja gan augstie preču eksporta apjomi pērn, gan ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās pasaulē un Eiropā.
Pirmajā ceturksnī kopā preču eksporta vērtība palielinājusies par 2,9%, lielāko devumu veidojot lauksaimniecības, pārtikas preču un mehānismu, ierīču un elektroierīču eksportam. Tikmēr lielākie samazinājumi bijuši koka un tā izstrādājumu eksportā, kā arī metālu un to izstrādājumu eksportā.
Aktuālākie Eiropas Komisijas apkopotie dati par Eiropas uzņēmēju un patērētāju konfidenci liecina par ekonomikas attīstības tempu bremzēšanos. Rūpnieku un būvnieku konfidences, kas ir svarīgas Latvijas eksportētājiem, šā gada aprīlī Eiropā ir zemākās kopš 2021. gada sākuma, bet patērētāju konfidences līmenis, lai gan kopš pērnā gada oktobra uzrāda pieaugumu, ir viszemākais no visiem rādītājiem. Kopējais Eiropas konfidences indekss atrodas zem ilgtermiņa vidējā rādītāja un kopš šā gada janvāra uzrāda samazinājumus. Arī Latvijas rūpnieki aptaujās kā galveno ierobežojošo faktoru norāda nepietiekošo pieprasījumu, tajā skaitā eksporta tirgū.
Vienlaikus pozitīvu ietekmi uz Latvijas eksportētājiem atstās cenu kāpuma mazināšanās pasaulē un Eiropā, par ko liecina patēriņa un ražotāju cenu jaunākie dati. Eiropā noslēdzas arī apkures sezona, kuras laikā nozīmīgu daļu no saviem ienākumiem iedzīvotāji bija spiesti tērēt par komunālajiem pakalpojumiem. Tādējādi pirktspējas rādītāji Eiropā varētu nedaudz uzlaboties, kas ar laika nobīdi var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu pēc Latvijas precēm.
Martā kopējo preču eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja samazinājums minerālproduktu, kā arī koka un to izstrādājumu eksportā. Minerālprodukti eksportēti par 21,8% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, ko lielā mērā ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 48,5%, tādējādi samazinot reeksporta apjomus. Savukārt koka un tā izstrādājumu eksports sarūk jau trešo mēnesi pēc kārtas, martā tam samazinoties par 11,8%, kas atspoguļojas arī ražošanas apjomu datos. Metālu un to izstrādājumu eksportā sarukums vērojams jau no pērnā gada vidus un martā apjomi kritušies par 23,2%. Tikmēr izaugsmi joprojām saglabā lauksaimniecības preču un pārtikas eksports, tam martā pieaugot par 17,3%, kur lielākie pieaugumi ir dzērienu un alkoholisko šķidrumu, graudaugu produktu un piena pārstrādes produktu grupās. Turpina pieaugt arī mehānismu, ierīču un elektroierīču eksports, kur šai grupai ir labi rezultāti arī ražošanas apjomos.
Arvien vairāk eksporta preču grupas uzrāda samazinājumus gada griezumā un šā gada pirmajā pusgadā būtiski uzlabojumi nav gaidāmi. Pozitīvas izmaiņas paredzamas uzlabojoties ekonomiskajai situācijai Eiropā, kas mums ir svarīgākais tirdzniecības partneris.