Teju puse iedzīvotāju mēnesī mājokļa kredītam varētu atvēlēt līdz 400 eiro

Luminor bankas veiktās aptaujas dati liecina, ka tie iedzīvotāji, kuri plāno iegādāties jaunu mājokli, spētu atļauties kredītmaksājumu līdz 400 eiro mēnesī – šādi norādījusi teju puse (48%) aptaujāto. Tāpat teju katrs piektais jeb 18% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem jau šobrīd ir pietiekami finanšu līdzekļu pirmajai iemaksai mājokļa iegādei, kas parasti ir vidēji 15% no mājokļa cenas.

Visās Baltijas valstīs iedzīvotāji visbiežāk norādījuši, ka maksimālā summa, ko viņi varētu atvēlēt ikmēneša maksājumiem par jauna mājokļa iegādi, ir līdz 400 eiro – Lietuvā šādi norāda 32%, bet Igaunijā 25% iedzīvotāju.

“Ar ikmēneša kredītmaksājumu 400 eiro apmērā, pieņemot, ka aizdevums būtu uz 25 gadiem, klients šobrīd varētu iegādāties 80 tūkstošu eiro vērtu dzīvokli. Piemēram, par šādu summu var iegādāties labiekārtotu divistabu dzīvokli pirmskara laika mājā galvaspilsētā, Āgenskalnā. Tāpat par šādu summu un ikmēneša maksājumu viens aizņēmējs varētu iegādāties vienistabas dzīvokli jaunajā projektā Imantā vai labiekārtotu trīsistabu dzīvokli 119. sērijā Purvciemā, vai arī labu mājokli kādā no Latvijas reģionu pilsētām, piemēram, trīsistabu dzīvokli renovētā mājā Ventspilī vai vēsturisku viensētu ar lielu zemes platību Vecpiebalgas pusē,” skaidro Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Latvijā vairāk par 700 eiro kredītmaksājumam ik mēnesi varētu novirzīt vien 8% aptaujāto, no kuriem lielākā daļa ir rīdzinieki. Kā liecina aptauja, kaimiņos maksāt vairāk nekā 700 eiro varētu lielāka daļa iedzīvotāju – 14% Igaunijā un 16% Lietuvā. Latvijā 28% iedzīvotāju norāda, ka būtu nepieciešams viens līdz trīs gadi, lai uzkrātu vajadzīgo summu pirmajai iemaksai jauna mājokļa iegādei, bet 18% atzīst, ka viņiem jau šobrīd ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu tam. Šādu atbildi visbiežāk norādījuši iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (36%). Vienlaikus tikpat daudz respondentu šajā vecuma grupā norādījuši, ka viņiem nepieciešami vairāk nekā trīs gadi pirmās iemaksas uzkrāšanai.

“Plānojot jauna mājokļa iegādi, savu uzkrājumu izveidošana ir ļoti būtiska, tāpēc spēja sakrāt pirmajai iemaksai, kas parasti ir 15% no īpašuma iegādes cenas, liecina par pārdomātu naudas pārvaldīšanu un labiem krāšanas paradumiem. Tas noteikti ir pozitīvs rādītājs, bankai izvērtējot pieteikumu mājokļa kredītam. Lai arī citās Baltijas valstīs iedzīvotāji biežāk norāda, ka jau šobrīd viņiem ir pieejama nepieciešamā summa pirmajai iemaksai, aptaujas rezultāti norāda uz pozitīvu tendenci arī pie mums,” saka K. Sausais.

Visātrāk jeb viena līdz trīs gadu laikā sakrāt jauna mājokļa pirmajai iemaksai nepieciešamo summu varētu kurzemnieki (31%), savukārt vidzemnieki visbiežāk (43%) norādījuši, ka uzkrājumam būtu nepieciešami vairāk nekā četri gadi.