Dzīves dārdzības ietekmē katrs ceturtais darbinieks meklē jaunu darbavietu

Neraugoties uz pasaules ekonomikas izaugsmes tempa ievērojamu samazināšanos, turpinās darbinieku masveida migrācija no vienas darba vietas uz citu, liecina nupat publicētās PwC darbaspēka aptaujas “Hopes and Fears” rezultāti. Aptaujā piedalījās teju 54 000 darba ņēmēju 46 valstīs.

Katrs ceturtais (26%) respondents norāda, ka nākamajos 12 mēnešos plāno mainīt darbu (pieaugums no 19% pērn). To aptaujāto darbinieku vidū, kuri minēja, ka noteikti plāno mainīt darbu, ir gan darbinieki, kas jūtas pārstrādājušies (44%), gan darbinieki, kuriem ekonomisko procesu ietekmē kļuvis grūti nomaksāt ikmēneša rēķinus (38%). Būtiskas bažas darbiniekiem rada arī organizācijas kultūras jautājumi, tostarp uzņēmuma mērķi un iekļaujoša darba vide. Nodarbinātie, kuri plāno pārmaiņas savā profesionālajā karjerā, ir pesimistiskāk noskaņoti par tiem, kuri šobrīd izmaiņas neplāno, proti no respondentiem, kuri atklāj, ka plāno mainīt darbu, mazāk nekā puse (47%) norāda, ka darbs viņiem sniedz gandarījumu (salīdzinot ar 57% aptaujāto, kuri neplāno mainīt darbavietu) un ir skeptiskāki par savu spēju demonstrēšanu darba vietā (51% pret 59%).

Ekonomiskā nenoteiktība rada naudas trūkumu

Darbinieki visā pasaulē arvien biežāk izjūt naudas trūkumu, jo ekonomiskā situācija un inflācijas radītie izaicinājumi turpina ietekmēt viņu labklājību. To darbinieku īpatsvars, kuri norāda, ka viņiem mēneša beigās pāri paliek naudas līdzekļi, ir sarucis līdz 38% (kritums no 47% pērn). Katrs piektais aptaujātais darbinieks (21%) šobrīd strādā vairākās darbavietās, un 69% to dara, jo viņiem nepieciešami papildu ienākumi. Vairākos darbos strādājošo darbinieku īpatsvars ir lielāks Z paaudzes (30%) un mazākumtautību (28%) vidū. Esošās situācijas ietekmē aug arī darba samaksas prasības – to darbinieku īpatsvars, kuri plāno darba devējam prasīt lielāku atalgojumu, salīdzinot ar aizvadītā gada aptaujas rezultātiem ir pieaudzis no 35% līdz 42%.

Darba ņēmējiem, kuri izjūt finansiālas grūtības, ir mazāk iespēju pielāgoties darba vides radītajiem izaicinājumiem, tostarp apgūt jaunas prasmes. Darbinieki, kuri neizjūt finanšu grūtības, aktīvāk meklē iespējas apgūt jaunas prasmes (62%) salīdzinot ar tiem darba ņēmējiem, kuri piedzīvo grūtības (50%). Tāpat darbinieki, kuriem ir lielāka finansiālā stabilitāte, vairāk sliecas darbā lūgt atsauksmes un izmantot tās sava snieguma uzlabošanai (57%) nekā tie, kuri izjūt finansiālas grūtības (45%).

Strauji mainīgās darba vides prasības ietekmē darbiniekus un darba devējus

Strauji mainīgajā darba un ekonomiskajā vidē pārliecinātāki jūtas kvalificētāki darbinieki. Darba ņēmēji, kuri norāda, ka viņu ikdienas darbs šobrīd pieprasa specializētas prasmes, ir vairāk gatavi nākotnes izaicinājumiem. Proti, vairāk nekā puse (51%) no tiem apgalvo, ka viņu darbam nepieciešamās prasmes nākamajos piecos gados būs ievērojami mainījušās, kam piekrīt tikai 15% aptaujāto, kuru ikdienas darbs šobrīd neprasa specializētu apmācību. Tas var novest pie situācijas, kurā darbinieki, kuriem trūkst specializētas apmācības, kļūst īpaši neizsargāti pret iespēju zaudēt darbu. Apmēram divas trešdaļas darbinieku ir pārliecināti, ka darba devējs palīdzēs viņiem attīstīt nepieciešamās digitālās, analītiskās un sadarbības prasmes.

Darba tirgū valdošās intensīvās konkurences apstākļos darba devēji riskē neiegūt talantīgus un atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus savu novecojušo personāla atlases un attīstības metožu dēļ. Vairāk nekā trešdaļa (35%) aptaujāto norāda, ka viņiem ir prasmes, kas neatspoguļojas viņu darba gājuma aprakstā (CV) vai darba vēsturē, tātad uzņēmumi, iespējams, nepamana talantīgus darbiniekus kopējā darba tirgū. Nesenā pētījumā, ko publicējis Pasaules ekonomikas forums sadarbībā ar PwC, secināts, ka uz prasmēm balstīta darba tirgus izveide pasaulē varētu radīt 100 miljonus darbavietu.

Darba devējiem būtiska loma darbinieku noturēšanā

PwC 2023. gada globālajā uzņēmumu vadītāju aptaujā secināts, ka četri no desmit aptaujātajiem vadītājiem uzskata, ka viņu vadītais uzņēmums neveicot pienācīgus pārveides pasākumus, nepastāvēs ilgāk par desmit gadiem, līdzīgās domās ir arī uzņēmumu vadītāji Baltijā (Latvija 31%, Igaunija 32%, Lietuva 47%). Vadītāju prognozēm pievienojas arī aptaujātie darba ņēmēji (33%), pesimismam pieaugot (līdz 40%) jaunāko paaudžu vidū. Pārliecība par uzņēmuma ilgmūžību ir būtiska arī darbinieku noturēšanā. 43% darba ņēmēji, kuri uzskata, ka uzņēmums, kurā viņi strādā nebūs ekonomiski dzīvotspējīgs ilgāk par 10 gadiem, ja neveiks pārveides pasākumus nākamo 12 mēnešu laikā, plāno pārtraukt darba attiecības ar esošo darba devēju, pretstatā 19% aptaujāto, kuri uzskata, ka viņu uzņēmums būs ekonomiski dzīvotspējīgs ilgāk par 10 gadiem. Šajā situācijā liela ietekme ir organizācijas līderiem. Līderība ir absolūti būtiska, lai noturētu talantīgus darbiniekus un pieņemtu darbā tos, kam piemīt nepieciešamās profesionālās un cilvēciskās prasmes.

Mākslīgā intelekta (MI) ietekme uz darba tirgu

Aptaujas respondentu vidū valda pozitīva attieksme pret MI un tā radītajām iespējām. Vairāk nekā puse (52%) aptaujāto darba ņēmēju nākamajos piecos gados cer ieraudzīt pozitīvu MI ietekmi uz savu karjeru, un gandrīz trešdaļa (31%) ir pārliecināta, ka tas cels viņu darba produktivitāti. Gandrīz trešdaļa aptaujāto uztver MI kā iespēju apgūt jaunas prasmes (27%).

Pastāv būtiskas demogrāfiskās atšķirības darbinieku attieksmē pret MI. Jaunākās paaudzes darba ņēmēji ir krietni vien pārliecinātāki, ka MI ietekmēs viņu karjeru ar visām pētītajām sekām – gan pozitīvām, gan negatīvām, savukārt nedaudz vairāk kā trešdaļa (34%) tā dēvētās baby boomers (dzimstības uzplaukuma) paaudzes aptaujāto darba ņēmēju uzskata, ka MI viņu karjeras neietekmēs, kam piekrīt tikai 14% Z paaudzes un 17% Y paaudzes nodarbināto. Vairāk nekā trešdaļa (37%) darbinieku, kam finansiāli klājas labāk, norāda, ka MI uzlabos viņu produktivitāti, pretstatā darbiniekiem, kam finansiāli šobrīd neklājas tik labi (24%). Darbinieki, kas šobrīd neizjūt finansiālas grūtības, arī domā, ka MI radīs jaunas darba iespējas (24% pret 19%) un mazāk sliecas domāt, ka tas negatīvi mainīs viņu darba raksturu (13% pret 18%).