Četri padomi vēlētājam 13. Saeimas vēlēšanās
Padomi vēlētājam 13. Saeimas vēlēšanās.
1. Piedalīties vēlēšanās.
Pat tad, kad jau nākamajā mirklī pēc biļetena iemešanas urnā sāk likties, ka izvēle bijusi nepareiza, novērtē, ka izvēle vispār pastāv.
Jā, grūta – 16 sarakstu 13. Saeimas vēlēšanās – tas nav maz, un tev nebija laika lasīt partiju programmas un iedziļināties priekšvēlēšanu debatēs. Atceries – tu nekļūsti par kādas partijas vai tās sponsoru «noderīgo idiotu», ja esi izdarījis savu izvēli par labu kādam politiskajam spēkam, kas varbūt tev nepatīk par 100% vai otrā dienā pēc vēlēšanām izveido tev netīkamu koalīciju. Vilšanās Saeimas vēlēšanu rezultātos būs vienmēr. Visvairāk tad, ja nebūsi piedalījies. Un varbūt tieši tava balss būtu bijusi izšķirošā, lai valsts kuģi nepagrieztu tev nevēlamā virzienā.
2. Neuzķerties uz lētiem solījumiem un skaļu bļaušanu.
Valsts pārvaldē nav taisnības tam, kurš visskaļāk bļauj vai sola treknas biezpienmaizes krītam no gaisa. Valsts pārvaldē taisnība ir tam, kurš izpildījis visus «mājasdarbus» – ieguvis atbilstošu izglītību, darbojies politiskās partijās, ir kompetents un ar vīziju jautājumos, kas skar valsts turpmāko attīstību. Tie, kas izrāvušies no ikdienas un iekļāvušies vēlēšanu sarakstā dažas nedēļas pirms iesniegšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā ar saukli tūliņ «sakārtot valsti» vai «visus salikt cietumā», atrodas «dīvāna ekspertu» līmenī, jo pēc visa izjaukšanas un visu pielikšanas pie vietas tie vairs nezinās, ko iesākt ar varu. Destrukcija nav valsts pārvaldes metode. Tāpat kā solījums tūliņ atlaist pusi valsts pārvaldē strādājošo: iespējams, ka tev personīgi vienalga, ka tiks izjaukti valsts aparāta zobrati, bet vai tev patiks 70 tūkstošu bezdarbnieku armija uz ielām?
3. Trenēt atmiņu.
Politiķi, kas mainījuši partijas kā cimdus, ir tādi paši kā neuzticīgie vīri vai sievas. Tie, piekrāpuši tevi vienreiz, rīkosies tāpat vēl un vēl. Viņiem nav būtiskas idejas, viņiem ir svarīgi tikai turēt degunu pa konjunktūras vējam, lai pirms kārtējām vēlēšanām lēktu cita politiskā spēka «laiviņā» un irtos uz jaunu amatu krastu. Tāpēc trenē atmiņu, atceries un iegaumē šos politiskos ķengurēnus, kas lēkājuši pa partijām un mainījuši savu pārliecību. Viņi, iespējams, jau tūlīt pēc vēlēšanām būs metušies pavisam citā politiskā virzienā, nekā bija solījuši pirms. Un vēl – atceries solījumus pirms iepriekšējām vēlēšanām. Vai kaut kas no tā, ko atcerējies, ir ticis izpildīts? Ja ne, tad kāpēc ļaut mēģināt vēlreiz.
4. Novērtēt darbus.
Šis ir viens no vissarežgītākajiem vēlētāju uzdevumiem, jo prasa zināmu valstiskuma apziņu, nevis vien palūkošanos sev apkārt. Pat ja tu neesi mediķis vai skolotājs, kuram paaugstināta alga, vai pensionārs, kam indeksēta pensija, tev ir jānovērtē tie politiskie spēki, kuri panākuši, lai šīs pozitīvās lietas ietu uz priekšu. Jānovērtē tie deputātu kandidāti, kas ir spējuši tiešām sakārtot kaut vienu stūrīti Latvijas zemes un dot darbu Latvijas ļaudīm savā tēvu zemē.
Tev ir jānovērtē tie, kuri ar neatlaidību turas pie vērtībām, kas nostiprinātas Satversmē, – par latviešu valodu un ģimeni kā valstiskuma pamatu. Nevis jābalso par politiskiem eksperimentiem un «viena jautājuma» partijām, kas nevar uzrādīt ne darbus, pat ne iniciatīvas, kas virzītas uz sabiedrības labklājību un stabilitāti.
Anita Daukšte, NRA.lv
Foto: F64