74% jaunu cilvēku Latvijā vēl nedomā par savu labklājību vecumdienās
Lai gan finanšu eksperti iesaka uzkrājumu pensijai sākt veidot jau agrā jaunībā, jauni cilvēki Latvijā par finansiālo labklājību vecumdienās aizdomājas salīdzinoši reti – 74% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem nav domājuši par to, cik liela pensija viņiem nākotnē būs nepieciešama, liecina Luminor veiktā aptauja. Tajā pašā laikā gandrīz katrs piektais, sasniedzot pensijas vecumu, vēlētos saņemt pensiju, kas pārsniedz 2000 eiro mēnesī.
Piesakies konsultācijai, lai uzzinātu vairāk par pensiju uzkrājumiem
Aptaujas dati liecina, ka katrs ceturtais jeb 23% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem ir domājuši par to, cik lielu pensiju viņiem vajadzētu saņemt, lai pavadītu finansiāli drošas vecumdienas. Savukārt tie respondenti, kas atzīst, ka par pensijas apmēru nav līdz šim domājuši, kā biežāko iemeslu norāda to, ka pensijas vecums ir vēl tālu – šādu atbildi atzīmē gandrīz puse (47%) jauniešu. Tajā pašā laikā vien katrs desmitais respondents par pensijas apjomu vēl nedomā, jo ir pārliecināts, ka būs finansiāli nodrošināts.
“Mūsu veiktā aptauja atklāj tendenci – lielākā daļa jauniešu Latvijā dažādu iemeslu dēļ vēl nav aizdomājušies par to, cik finansiāli stabilas būs viņu vecumdienas. Tomēr nesen piedzīvotais straujais cenu kāpums un inflācija ir pierādījums tam, cik svarīgi ir laikus veidoti uzkrājumi. Ir pieejami vairāki uzkrājumu veidi dažādiem mērķiem, piemēram, vecumdienām paredzētos iekrājumus ir ieteicams veikt pensiju 3. līmenī. Turklāt tieši agrā vecumā veiktajiem ieguldījumiem pensiju fondos, pateicoties “salikto procentu” spēkam, kad jau nopelnītie procenti turpina pelnīt jaunus procentus, vajadzētu nodrošināt vislielāko finansiālu atbalstu vecumdienās. Vienlaikus jāņem vērā, ka nepastāv pārāk mazi ieguldījumi – kaut neliela daļa ienākumu, kas tiek novirzīta pensijas uzkrājumam jau agrā jaunībā, palīdzēs nodrošināt lielāku finansiālo labklājību un drošību nākotnē,” norāda Atis Krūmiņš, Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā.
Lielas cerības attiecībā uz pensijas apmēru
Vērtējot pensijas apmēru naudas izteiksmē, 17% gados jaunu cilvēku domā, ka vecumdienās jutīsies finansiāli nodrošināti, ja saņems pensiju vairāk nekā 2000 eiro apmērā mēnesī. Tajā pašā laikā gandrīz puse jeb 44% respondentu norāda, ka labklājīgām vecumdienām būs nepieciešama pensija no 1001 līdz 1600 eiro. Vien 1% aptaujāto jaunāka gadagājuma iedzīvotāju uzskata, ka, sniedzot pensijas vecumu, viņiem pietiktu ar ikmēneša ienākumiem līdz 600 eiro.
“Vairums jauniešu vecumdienās vēlas saņemt pensiju, kas būs līdzvērtīga aktīvo darba gaitu laikā saņemtajai algai. Tomēr jāņem vērā, ka vidējā darba alga Latvijā pēc nodokļu nomaksas 2022. gadā sasniedza 1006 eiro, bet vidējā pensija – tikai 449 eiro. Tas nozīmē, ka vidējās pensijas apmērs veido ne vairāk kā 40 – 50% no vidējiem ienākumiem, tāpēc ir īpaši svarīgi jau laikus veidot uzkrājumus, lai vecumdienās sasniegtu vēlamo ienākumu līmeni. Uzkrājumam vēlams atlikt vismaz 10% no saviem ikmēneša ienākumiem un sākt to darīt laicīgi, kā arī regulāri – jo agrākā jaunībā tiek uzsākta pensijas iekrājuma veidošana, jo mazākas ikmēneša summas var atlikt, lai nodrošinātu līdzvērtīgu dzīves līmeni arī vecumdienās,” skaidro A. Krūmiņš.
Savlaicīgi ieguldījumi labklājīgai pensijai
Lai gan aptauja liecina, ka lielākā daļa jauniešu vēl nedomā par savu finansiālo labklājību pensijas vecumā, tas nenozīmē, ka jauni cilvēki Latvijā nav finansiāli izglītoti vai neinteresējas par ieguldīšanu. Kā liecina Luminor ekspertu novērojumi, jauna gadagājuma cilvēki ir ieinteresēti izzināt ieguldījumu sniegtās iespējas un ir entuziastiski par investēšanu.
“Lai arī gados jauniem cilvēkiem līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir vēl tālu, mūsu aptaujas dati apliecina, ka jauniešu nākotnes mērķi ir visai ambiciozi un to sasniegšanai agri vai vēlu tomēr būs nepieciešams arī paša ieguldījums, un investēšana finanšu tirgos ir viena no opcijām. Turklāt ieguldīt finanšu tirgos ir iespējams ne tikai, tiešā veidā ieguldot akcijās vai obligācijās, bet arī izmantojot pārvaldītos ieguldījumu fondus, indeksa fondus, kā arī biržā tirgotos fondus (ETF). Arī šādā gadījumā ir iespēja sākt ieguldīt ar pavisam nelielām iemaksām,” secina eksperts.