Tiek vākti paraksti, lai nodrošinātu ikviena iespējas apgūt latviešu valodu

“Mēs varam nīst un dusmoties par to, ka ir daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri neprot latviešu valodu, bet jāapzinās, ka esam jau nīduši un dusmojušies šos 30 un vairāk gadus un redzam, ka tas ne pie kāda rezultāta nav vedis. Dusmas un nīšana valodu nevienam neiemāca.” Miks Celmiņš, organizācijas “Make Room” vadītājs.

Ikvienam, kas Latviju sauc par savām mājām, ir jāprot sarunāties latviski, bet zināt latviešu valodu nevar uzskatīt par pašsaprotamu, valoda ir jāiemāca, lai to varētu ikdienā lietot. Latviju šobrīd par savām mājām sauc, ne tikai cilvēki, kuri ir bijuši Latvijas pilsoņi, bet tagad pieņēmuši citas valsts pilsonību, bet arī tūkstošiem ārvalstnieku, kas Latvijā studē vai stiprina mūsu uzņēmumus ar savām prasmēm un zināšanām.

Ir pienācis laiks iztaisnot muguru un ikvienam, kas Latvijā dzīvo un sauc Latviju par savām mājām valodu iemācīt, kā to dara ikviena sevis respektējoša rietumu demokrātija. Latvija ir vienīgā vieta uz pasaules, kur latviešu valodu stiprināt, kopt, attīstīt un iemācīt ikvienam, kas savu dzīvi saista ar Latviju.

Latviešu valoda un valodas apmācībā iepriekšējos 30 gadus ir atstāta pašplūsmā. Ta nav bijusi viena no primārajām valstiskām prioritātēm, līdz ar to, valodas apmācībai netiek piešķirti nepieciešami finanšu resursu, bet valodas politika atstāta tikai atsevišķu politiķu un viedokļu līderu publisku paziņojumu retorikā.

Šobrīd krustugunīs nokļuvuši Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie, kuri latviski neprot, bet ar katru gadu palielinās Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku skaits. Ik gadu tiek piešķirtas no astoņiem līdz desmit tūkstošiem termiņuzturēšanās atļaujas un 2022. gadā sasniegts rekordliels skaits, izsniedot vairāk nekā 18 tūkstošu termiņuzturēšanas atļauju. Protams, mēs varam aicināt, motivēt un uzlikt par pienākumu valodu zināt, bet redzam, ka tikai paši motivētākie, finansiāli nodrošinātākie, kuri var atļauties valodas apguves kursus valodu iemācās, bet absolūtais vairums latviski nerunājošo, iespējams, cenšas, bet iespējas valodu apgūt paši neatrod.

Iepriekšējās K.A.Kariņa valdības rīcības plāns paredzēja valsts valodu stiprināt trīs darba uzdevumos – nodrošināt kursus aptuveni 400 cilvēkiem gadiem, sniedzot atbalstu Nacionālajai bibliotēkai un organizējot Valsts valodas dienas debates Saeimā.

Iepriekšējās valdības rīcības plāns paredzēja valsts valodu stiprināt, sekmējot valodas lietošanu publiskajā telpā. Pasākums paredz valodas kursu un sarunu valodas klubu īstenošanai piešķirt 4,6 miljonus eiro periodā no 2023. gada jūlija līdz 2025. gadam. Atvēlētais finansējums dod iespēju aptuveni 976 trešo valstu pilsoņiem apgūt latviešu valodu trīs gadu periodā. Tie būtu ap 400 cilvēkiem gadā, kas noteikti nav pietiekami.

Atsevišķi Ukrainas civiliedzīvotājiem 2023. gadā piešķirts papildu finansējums 765 tūkstošu eiro apmērā, kas sekmē aptuveni 1000 ukraiņiem apgūt latviešu valodu.

Kā otrs uzdevums valodas politikas jomā rīcības plānā tika minēts – attieksmes uzlabošanos pret latviešu valodas lietošanu ikdienas saziņā. Valdība paredz, ka attieksmi uzlabosim, nodrošinot kvalitatīvu literatūru un sniedzot atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas aktivitātei „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Tas, protams, ir apsveicami un nepieciešams, bet, vai tik šaurs skatījums liek domāt, ka valsts valodas politika ir viena no valsts prioritātēm ar skaidru mērķi iespējami ātri panākt, ka ikviens Latvijā dzīvojošais spēj sarunāties latviešu valodā?

Trešais pasākums paredzēja atbildīgo ministru ikgadējo ziņojumu sniegšanu Saeimā par valsts valodas situāciju. Katru gadu 15. oktobrī, Valsts valodas dienā, Saeimā organizēt debates par latviešu valodas situāciju valstī, bet, vai debates Saeimā nodrošinās iedzīvotāju spēju apgūt valodu?

Jaunajai Evikas Siliņas vadītajai valdībai jānosaka valodas apmācība kā viens no primārajiem uzdevumiem, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs līdz 2026. gadam ir apguvis latviešu valodu vismaz sarunvalodas līmenī un ikviens jaunpienācējs mūsu sabiedrībai jau laikus tiek iekļauts valodas apmācības procesā. Tāpēc, jo īpaši, iepriecinoši ir jaunās valdības deklarācijā minētais, ka tiks atbalstīta latviešu valodas apguve kā vienotas sabiedrības pamats un tiks nodrošināta vienota sistēma, kas piedāvās iespējas apgūt latviešu valodu ikvienam pieaugušajam Latvijā (deklarācijas 8.punkts).

Jaunajai valdībai ir jāstiprina vienotas latviešu valodas apmācības sistēmas izveide, kas konotrolētu valodas apguves kursu kvalitāti, sistemātiski koordinētu valodu kursu pieejamību un organizētu sistemātisku ārvalstnieku pieteikšanos valodu kursiem.

Tāpēc Organizācija “Make Room” platformā manabalss.lv aicina parakstīties par iniciatīvu, nodrošinot ikviena iespējas valodu apgūt. Organizācija aicina veikt grozījumus “Imigrācijas likumā”, nosakot, ka valstij ir jānodrošina ikviena ārvalstnieka iespējas, kas plāno Latvijā uzturēties ilgāk par trīs gadiem, latviešu valodu apgūt iesākumā vismaz sarunvalodas līmenī ar iespēju valodu apgūt teicami iespējami ātri.

Ikvienam Latvijā ilglaicīgi dzīvojošajam ir jāspēj sarunāties latviešu valodā un tas nenotiks, ja atstāsim valodas apgūšanu pašplūsmā. Valodas apmācībai ir jābūt pieejamai ikvienam Latvijā dzīvojošajam – ārvalstu studentiem augstskolās, visiem ārvalstniekiem, kas stiprina mūsu uzņēmumus un visiem citiem, kuri šodien un turpmākos gadus Latviju sauks par savām mājām.

Lai parakstītos – https://manabalss.lv/par-latviesu-valodu-ikvienam/show.