Šonedēļ 3600 Krievijas pilsoņu saņems vēstuli, ka viņiem jāpamet Latvija

Septembra sākums bija termiņš, līdz kuram Latvijā ilgstoši dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem bija jāpierāda latviešu valodas zināšanas. Nesen Saeima ar pārliecinošu vairākumu termiņu pagarināja un paredzēja divu gadu pārejas posmu. Tas gan attieksies tikai uz tiem, kas vismaz mēģinājuši nokārtot valodas eksāmenu. Jau šonedēļ 3600 Krievijas pilsoņu saņems vēstuli, ka viņiem trīs mēnešu laikā Latvija jāpamet, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Daļa no Kremļa krievu pasaules politikas ir pilsonības dāvināšana jebkuram, kas dzīvo bijušās Padomju Savienības robežās un kam vecāki dzīvojuši Krievijā. Ik pa laikam Krievijas vēstnieki aicināja Latvijas nepilsoņus pieņemt Krievijas pilsonību. Īpaši vilinoši tas daudziem šķita tādēļ, ka Krievijas pensiju sievietes var saņemt no 55 gadu vecuma.

“It sevišķi bija viens brīdis, kad varēja saņemt divas pensijas. Kamēr tas netika sakārtots, ļoti daudzas sievietes pieņēma Krievijas pilsonību, lai no 55 gadiem saņemtu Krievijas pensiju,” saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze.

Kad atrada veidu, kā novērst dubultas pensijas, par Krievijas pilsonībā pārgājušajiem vairs nedomāja. Galu galā viņus nebija jāuztur no Latvijas sociālā budžeta. Imigrācijas likums šiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, paredzēja iespēju saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas ik pa pieciem gadiem jāatjauno.

Pagājušajā vasarā valdība nolēma, ka Imigrācijas likums jāgroza. Iekšlietu ministrijas ierosinājums bija: kad Latvijā dzīvojošais ārzemnieks dodas pagarināt pastāvīgo atļauju, viņam jāpierāda arī valsts valodas zināšanas un pietiekamus iztikas līdzekļus. Tā piecu gadu laikā visiem 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu nāktos nokārtot Latviešu valodas eksāmenu.

Saeimas komisijā termiņš no pieciem gadiem pārtapa par vienu. Publisku diskusiju par to nebija, Saeimas tribīnē vienīgās debates bija par grozījumiem, kas attiecas uz jauniem imigrantiem no Krievijas un Baltkrievijas.

Šā gada pavasarī likumu atkal grozīja. Tie, kas izgāzušies latviešu valodas eksāmenā, to varēs kārtot atkārtoti, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei visu pieteikumu apstrādei būs gads.

“Ideja bija pareiza, tā ka es nekaunos arī par to, ka es nobalsoju toreiz. Es domāju, ka tas ir arī atmaksājies, jo tas ir signāls, ka latviešu valoda ir jāzina. Problēma bija mehānismā, ko toreiz deputāti nebija ierakstījuši. Pirmās izmaiņas, ko mēs iniciējām pavasarī, tas bija veltīts tam, lai mums nebūtu tiesvedību vienkārši. Ir jābūt vairākām iespējām likt eksāmenu,” skaidro bijušais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis.

Ko darīt ar latviešu valodas eksāmenu nenokārtojušajiem Krievijas pilsoņiem, valdība lēma slēgtā sēdē 22. augustā. Pēc “Nekā personīga” iesnieguma Iekšlietu ministrija sanāksmē izskatīto informatīvo ziņojumu atslepenojusi.

Nepilnas piecas lappuses garajā dokumentā teikts, ka uz to brīdi tikai 46% no visiem cilvēkiem, ko skar grozījumi, iesnieguši pieteikumus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Iekšlietu ministrija prognozēja, ka 10 tūkstošiem cilvēku uzturēšanās atļaujas 2. septembrī kļūs nederīgas. Tā kā arī termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai tagad nosacījumi ir daudz stingrāki, ministrija pieļāva, ka daļa no šiem 10 tūkstošiem nevarēs tikt pie arī pie tām. Risinājums – atvieglot šādas īstermiņa atļaujas saņemšanu uz diviem gadiem, lai dotu iespēju kārtot eksāmenu atkārtoti, bet PMLP katru gadījumi izvērtēt individuāli. Pretējā gadījumā tā būtu kolektīva izraidīšana, kas pārkāptu Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

“Neviens nav atkāpies no paša mērķa, un tas tiks arī sasniegts. Un faktiski, izvērtējot katru no cilvēkiem individuāli, mēs gan izslēdzam – ko mūsu naidnieki tieši gaidīja – kādas masveida izsūtīšanas, vešanas uz robežu, bet, otrkārt, drošības dienesti, visu to rūpīgi izskatot, ir ļoti labi iezīmējuši, kas ir kurš.”

Kučinskis norādīja: “Neviens nav atkāpies no paša mērķa, un tas tiks arī sasniegts. Un faktiski, izvērtējot katru no cilvēkiem individuāli, mēs gan izslēdzam – ko mūsu naidnieki tieši gaidīja – kādas masveida izsūtīšanas, vešanas uz robežu, bet, otrkārt, drošības dienesti, visu to rūpīgi izskatot, ir ļoti labi iezīmējuši, kas ir kurš.”Piedāvātajā risinājumā divu gadu termiņuzturēšanās atļauja gan attiektos uz tiem, kas vismaz mēģinājuši kārtot valodas eksāmenu. Viņiem uz jauno statusu jāpiesakās līdz šī gada beigām. Pārējiem šādas iespējas nebūs.”

“Kāpēc mums no sava valsts budžeta ir jāmaksā pabalsti Krievijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar šo likumu turpmāk būs termiņuzturēšanās atļaujas? Es gribu skaidrus argumentus, kāpēc jūs vēlaties izpļekarēt Latvijas nodokļu maksātāju naudu citas valsts pilsoņiem, kuriem ir tiesības neuzturēties Latvijas Republikā,” saka Saeimas deputāts (“Nacionālā apvienība”) Jānis Dombrava.

Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs norāda: “Dombravas kungs, jūs kā deputāts maldināt sabiedrību, tie nav īstie Krievijas Federācijas pilsoņi, tie ir mūsu iedzīvotāji, kuri 25 gadus ir strādājuši šeit, maksājuši nodokļus un, lai saglabātu šo tiesisko paļāvību, mēs esam tiesiska valsts.”

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde savā darbā redz, ka daļa no tiem Krievijas pilsoņiem, kas laikus nerīkojās, noticēja populistiskiem solījumiem, ka Satversmes tiesa grozījumus atcels.

“Labrīt! Satversmes tiesa par uzturēšanās atļauju likumu divus mēnešus domāja. Bet tā ir laba zīme, tātad materiāls ir pareizs. Atgrieza atpakaļ ar formulējumu, ka tā nav viņu kompetence, bet pēc būtības ir vajadzīgi tehniski papildinājumi. Advokāti jau pārstrādā un tūdaļ no jauna iesniegsim prasību,” pauž Saeimas deputāte Svelana Čulkova.

Tiesa saņēmusi vairāku simtu personu pieteikumus, bet lielākajā daļā gadījumu atteikusi lietas ierosināšanu. Četras lietas apvienotas vienā, un spriedums tajā gaidāms nākamgad.

“Tie, kas nav nokārtojuši eksāmenu un nav pieteikušies, viņiem nākamnedēļ tiks izsūtīta vēstule, ka viņiem – aptuveni 3600 tādu būs, kuriem ir jāpamet Latvija. Šīs vēstules būs, nevērtējos cilvēkus, tajās būs nosūtīts, ka jums ir jāizceļo 90 dienu laikā. Tālāk šajās 90 dienās ļoti daudzi sāks kaut ko darīt un rosīties, jo mēs saņemam jau ļoti daudz zvanus, ka – jā, mamma teica, ka viņa visu dara, bet izrādās, viņa neko nav izdarījusi, un cilvēkam pat nevajadzēja valodu kārtot. Ir viena, kategorija, kas uzskatīja, ka tūlīt būs Satversmes tiesa, viņiem tika stāstīts: nedariet neko, viss jums būs. Viņi ir zaudētāji, protams, viņiem tā uzturēšanās atļauja zūd,” skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze.

Šie cilvēki varēs mēģināt tikt pie atļaujas bez atvieglojumiem – kā jebkurš cits Krievijas pilsonis, nevis ilggadējs Latvijas iedzīvotājs.

Kučinskis norāda:“[“Kučinskis”]: Viņi šeit ir nelegālā statusā, viņu izvēles un dzīve ir ļoti apgrūtināta, visticamāk, viņi šo valsti atstās. [“Nekā personīga”:] Tostarp piespiedu kārtā [“Kučinskis”]: Tostarp piespiedu kārtā, tas ir vesels process, kas vēl kaut kādu laiku ilgst. Lielākais šī piedāvātā mehānisma ieguvums ir individuāla pieeja pie katra. Mēs nevaram runāt par drošības riskiem, kas rastos, ja te pēkšņi sāktos deportācijas masveidā.”

“Izraidīšana, izbraukšanas rīkojuma izdošana – tas jau ir ļoti izvērsts un izvērtēts lēmums, jo šeit ir jāvērtē visas cilvēktiesības, viņa ilgstošā uzturēšanās šeit, kur viņš var braukt, kā viņš var braukt, tas viss ir jāvērtē,” saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze.

Patlaban no 25 000 Krievijas pilsoņu, uz ko attiecas jaunā kārtība, 14 tūkstoši iesnieguši dokumentus pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Vēl tūkstotis pieteicies termiņuzturēšanās atļaujai, jo nezināja, ka Saeima pagarinās iespēju kārtot statusu. 6700 pieteikušies atkārtotam eksāmenam.

Līdz šim 112 Imigrācijas likuma grozījumu skartajiem cilvēkiem atteikts pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Pagaidām neviens šāds atteikums nav noticis drošības apsvērumu dēļ.

“Krievija ir iekļauta to valstu sarakstā, kur ir noteikta papildu pārbaude, un kolēģi ir izstrādājuši arī papildu anketu, kas ir jāaizpilda, lai būtu tas pirmais iespaids un izpratne par cilvēku. Gadās, ka ir nepieciešama papildu informācija, gadās arī vēl intervijas no kolēģiem. Šī sadarbība ir no pirmā brīža, kad mēs saņemam dokumentus, mēs uzreiz sadarbojamies ar Valsts drošības dienestu, lai viņi var uzsākt savu pārbaudi,” saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze.

Iekšlietu ministrija uzsver, ka jau līdz šim no valsts tiek izraidīti ap 100 cilvēkiem gadā, un līdz šim par to nevienai starptautiskai institūcijai nav bijuši iebildumi.