Aizsardzības ministra Andra Sprūda komandā strādās arī bijušais nozares ministrs Imants Lieģis
Jaunā Evikas Siliņas valdība nostrādājusi pirmo nedēļu. Kaut vairākus ministru vārdus nosauca steigā un pēdējā brīdī, dažiem komandas jau nokomplektētas. Ministru padomnieki bieži ir atslēgas cilvēki ar lielām pilnvarām. Tām ir amatpersonu statuss. Politiskais birojs prasa arī papildu valsts līdzekļus. Piemēram, aizejošās ekonomikas ministres sešiem padomniekiem un parlamentārjam sekrerāram atlaišanas pabalstos vienas mēnešalgas apmērā kopumā izmaksāja vairāk nekā 20 000 eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Valdības ministru politiskos birojus ierasti veido no zināmiem un uzticamiem cilvēkiem. Ministri savu izvēli mēdz saskaņot ar partijas vadību, lai viņi var ietekmēt nozares politiku un krīzes situācijās ātri piekļūt informācijai. Tā ir iespēja darbā iekārtot arī partijām nozīmīgus cilvēkus un tos, kuriem nepaveicās Saeimas vēlēšanās.
Ministru prezidentei Evikai Siliņai komandu veido pamatā tie paši, kuri strādāja pie premjera Krišjāņa Kariņa.
ZZS ministriem katram ir sava pieeja, kā viņi izraudzījušies padomdevējus. Trešo reizi labklājības ministra postenī nonākušā Ulda Auguļa biroju vadīs Artūrs Neimanis, kurš šos pienākumus veicis arī iepriekš. Darbam ar medijiem izraudzīts Kaspars Magurs, kurš savulaik no LZS nesekmīgi kandidēja uz Ķekavas novada domi.
U. Augulis sacīja: “Pienākas vēl divi (padomnieki), bet tos es neesmu nokomplektējis. Man ir jāsaprot, kurās jomās man būs vairāk nepieciešama palīdzība. Trešo reizi esot ministra amatā, stingri jāpadomā, kur un kas vēl ir jāpastiprina.”
Ulda Auguļa palīdze būs ministrijas ierēdne Jana Grigorjana. Viņa ir Auguļa bijušās dzīvesbiedres meita. “Nekā personīga” savulaik stāstīja, ka Augulim esot satiksmes ministra amatā, Grigorjanas ģimenei jaunu 30 tūkstošus vērtu automašīnu it kā izkārtoja “Latvijas dzelzeceļa” meitas kompānijas vadītājs un vēlāk nodokļu mahinācijās aizdomās turētais Verners Lūsis. Automašīnas apdrošināšanu bija apmaksājs Augulis. Viņš toreiz noliedza, ka izņemot apdrošināšanu, viņam būtu kāda saistība ar šo darījumu. KNAB veica pārbaudi un atzina, ka neesot konstatējams, ka ministrs būtu izmantojis savas pilnvaras nevietā. Iespējamo Interešu konfliktu KNAB vispār nevērtēja.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) sacīja: “Komandu es veidoju pēc principa – piesaistu nozares profesionāļus. Nu, piemēram, tos, kuri ir darbojušies lauksaimnieku organizācijās, kuriem ir tieša saikne ar nozari.”
Zemkopības ministram Armandam Krauzem padomus sniegs ar partiju saistīti cilvēki. Artūram Graudiņam pieredzes lauksmimniecības nozarē nav, bet viņš ir Latvijas Zemnieku savienības ģenerālsekretārs. Komandā būs arī Latvijas Zemnieku savienības valdes loceklis un Talsu novada deputāts Dainis Karols.
Jaunā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa komanda vēl tikai top. Un zināmi pagaidām ir biroja vadītājas Aijas Mazitānes un preses padomnieces Daces Kārkliņas vārds. Valaiņa padomdevējs varētu būt arī Artūrs Zandersons, eksperts inovāciju projektu vadībā.
Pie jaunā Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa biroja ministrijas mājas lapā ir tukšums.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda: “Es negribu steigties. Es gribu vispirms saprast, kāds ir tas spēks, kas ir jau ministrijā. Kādi ir kolēģi un kuri būs tie jautājumi, kur man kaut kas iztrūkst vai kur man vajag padomu. Es esmu uzrunājis arī no vides puses cilvēkus. Bet, kamēr es neesmu no viņiem saņēmis atbildi, man vēl negribas komentēt.”
“Progresīvie” nolēmuši maksimāli savu ministru birojos iesaistīt partijas resursus. Satiksmes ministram Kasparam Briškenam biroju vadīs un padomus dos aktīvi partijas biedri. Jānim Meirānam vienīgajam ir izglītība, kas saistīta ar satiksmes jomu. Meirāns iepriekš bijis par satiksmi galvaspilsētā atbildīgā Rīgas vicemēra Viļņa Ķirša padomnieks. Briškena birojā strādās arī Rasmuss Filips Geks, kurš eksmēram Mārtiņam Staķim deva padomus digitālajos jautājumos.
“Komandai kā ārštata padomnieki pievienosies arī Gunta Anča biedrības SUSTENTO vadītāja, tas akcentēs to prioritāšu nozīmi, ko es piešķiršu piekļūstamības jautājumiem. Kā ārštata padomnieks manai komandai ir pievienojies Normunds Krūmiņš, kurš ir ilggadējs Latvijas loģistikas prezidents.”
Sustento vadītāja Gunta Anča bija Progresīvo kandidāte pagājušajās Eiropas parlamenta vēlēšanās, kurās partijai neizdevās savākt pietiekami daudz balsu. Savukārt Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš ir Progresīvo ziedotājs.
Aizsardzības ministram Andrim Sprūdam biroju vadīs kādreizējā “Delnas” direktore Liene Gātere no Progresīvajiem, par stratēģisko plānošanu atbildēs Uģis Norītis ar pieredzi aizsardzības ministrijas darbā. Visaptverošā valsts aizsardzības būs Oleva Nikera atbildība. Bet ar komunikācijas jautājumiem nodarbosies Rita Plūme. Komandā būs arī kādreizējais aizsardzības ministrs Imants Lieģis. Viņš atbildēs par sadarbību ar NATO. Lieģis uz vēlēšanām bija Progresīvo kandidāts ārlietu ministra amatam.
Kultūras ministres birojā pagaidām nav izraudzīts padomnieks, kurš specializētos mediju tēmā. Tiek solīts arī konsultants sabiedrības saliedētības jautājumos.
Par sava biroja vadītāju kultūras ministre izraudzījusies mākslas pētnieci Līnu Birzaku – Priekuli. Uz ministriju bijusī Rīgas domes deputāte Agnese Logina paņēmusi līdzi Progresīvo valdes locekli un runas vīru Dāvi Lodziņu un palīdzi Baibu Puisīti. Padomniece publiskās pārvaldes un attīstības projektu jautājumos būs Signe Grūbe, kura iepriekš vadīja Rīgas mēra Mārtiņa Staķa biroju.
Kultūras ministre Agnese Logina (“Progresīvie”) norāda: “Tā komanda veidoja ar cilvēkiem, kuri .. es nevaru teikt, ka es ar visiem esmu strādājusi iepriekš. Tas nebūtu izšķirošais. Būtiskākais ir tas, ka viņiem ir prasmes, kuras man ir vajadzīgas , lai īstenotu manu vīziju.Un varētu nodrošināt labu, kvalitatīvu darbu kultūras ministrijā.”
“Jaunā Vienotība” biroja veidošanu atstājusi ministru pašu ziņā. Par pašvaldībām un pagaidām vēl arī vides jautājumiem atbildīgā Inga Bērziņa ar padomnieku izvēli nesteidzas. Bet iekšlietu ministrs bez biroja vadītāja un preses cilvēka, citus padomniekus nemaz nemeklēs.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”) pauž: “Par padomniekiem runājot, es neredzu nepieciešamību to darīt. Zināmā mērā es uzskatu, ka man ir pieredze un izpratne par šiem jautājumiem. Protams, es neizslēdzu,ka nākotnē ir kāda specifiska tēma vai jautājumi, kur vajadzīgs padomnieks, bet patlaban cenšos taupīt.”
“Jaunās Vienotības” veselības ministrs izvēlējies citu taktiku.
Hosama Abu Meri biroju vadīs Renāte Gremze, kura iepriekš pārstāvēja “Konservatīvos”. Viņa komandā būs arī pieredzējušais padomnieks stratēģiskās komunikācijas jautājumos Normunds Beļskis, kurš savulaik bija padomnieks vairākiem veselības ministriem no “Tautas partijas”.
Pie ministra strādās arī padomnieks digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstības jautājumos un tas būs epidemiologs, Covid-19 pandēmijas laikā izveidotā NVD Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis.
Abu Meri pauž: “Man patīk viņa idejas un viņa degsmes sajūta. Ka viņš kaut ko grib darīt. Viņš patlaban mācās Kembridžā un viņam ir laba informācija par veselības aprūpes sistēmu, digitalizāciju.”
Ministram būs arī vairāki ārštata padomnieki. Pagājušajā nedēļā izskanēja, ka Abu Meri komandā varētu strādāt arī bijusī veselības ministre Līga Meņģelsone. Viņa pat bija gatava kļūt par “Jaunās Vienotības” biedri.
Abu Meri pauž: “Es pats viņu aicināju, ka gribu viņu (Līgai Meņģelsonei) redzēt mūsu komandā. Bet es neesmu piedāvājis ne parlamentārā sekretāra, ne padomnieka amatu. Es teicu, ka līdz piektdienai šo jautājumu vajag domāt, jo tad apstiprinās valdību.”
Valdības apstiprināšanas dienā “Apvienotais saraksts” “Jaunajai Vienotībai” pārmeta savu biedru pārvilināšanu, un Meņģelsone iesniegumu atsauca. Par parlamentāro sekretāru šajā nedēļā veselības ministrijā iecelts Artjoms Uršulskis, “Jaunās Vienotības” biedrs, kurš šos pašus pienākumus iepriekš pildīja Labklājības ministrijā.
Ministriju parlamentārie sekretāri ir otra augstākā politiskā amatpersona ministrijā ar plašām pilnvarām. Viņi var uzstāties Saeimas tribīnē un pārstāvēt ministrus starptautiski.
Sadarbība ar parlamentu ir viņu galvenais pienākums, tāpēc nereti par parlamentārajiem sekretāriem kļūst arī Saeimas deputāti. Pagaidām tādi ir tikai divi – premjeres parlamentārais sekretārs būs Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks no Jaunās Vienotības, bet aizsardzības ministrijā šos pienākumus veiks parlamentārietis Atis Švinka no “Progresīvajiem”.
Klimata un enerģētikas ministrijā parlamentārais sekretārs būs Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe
Savukārt Ekonomikas ministrijas šajā amatā būs Jurģis Miezainis, kādreizējais “KPV.LV” valdes loceklis, kurš jau bija parlamentārais sekretārs , kad ekonomikas ministriju vadīja Ralfs Nemiro.