Asociācija: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā būtiski nemazinās patēriņu

Šī gada maijā pirmajā lasījumā tika pieņemts Veselības ministrijas (VM) izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) priekšlikumus vērtē kritiski. LANA apkopotais risku izvērtējums un citu Eiropas valstu līdzšinējā pieredze liecina, ka deputātu sniegtie priekšlikumi aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus internetā un arvien vairāk ierobežot tirdzniecības laiku mazinās mazumtirgotāju konkurētspēju, radīs papildu administratīvo slogu un, pretēji iecerētajam, reizēm palielinās alkoholisko dzērienu patēriņu.

VM piedāvātie grozījumi paredz ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un pieejamību, kā arī noteikt papildu prasības marķējumā. LANA atbalsta daļu no priekšlikumiem, piemēram, PET pudeļu ierobežošanu un piktogrammu izvietošanu uz alkoholisko dzērienu pudelēm. Marķējums var palīdzēt izglītot sabiedrību par alkoholisko dzērienu sastāvu, vairojot atbildīgu alkohola lietošanu. Vienlaikus daļai priekšlikumu paredzamas nevēlamas sekas.

Tirdzniecības aizliegums internetā

Vairāku deputātu ierosinājumu aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā LANA vērtē kā nepamatotu, jo tagadējais dubultās vecuma verifikācijas – internetā un pie piegādes – princips ir visdrošākais Eiropā. Alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā atļauta teju visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tāpēc aizliegums, domājams, veicinās iegādi no citām ES valstīm. Precedents šādai notikumu attīstībai ir situācija Zviedrijā, kad monopola veikals, kam vienīgajam ir tiesības tirgot alkoholiskos dzērienus Zviedrijā, iesūdzēja tiesā divus interneta veikalus Dānijā, kuri no Dānijas piegādāja alkoholiskos dzērienus uz Zviedriju. Dānijas uzņēmumi Zviedrijas tiesā uzvarējuši Zviedrijas monopola veikalu, kā rezultātā Zviedrijā alkoholu internetā tagad var iegādāties gan no Zviedrijas monopola veikala, gan no citām ES valstīm.

Turklāt interneta tirdzniecības aizliegums nevienlīdzīgi ietekmēs Latvijas mazos alus, sidra un vīna ražotājus, jo viņu produkcija vairumā gadījumu nav lielo veikalu sortimentā. Mazie ražotāji no sava apgrozījuma proporcionāli vairāk tirgo savu produkciju internetā nekā lielie ražotāji. Tas nozīmē, ka uzņēmumu izaugsme būs tieši atkarīga no lielo veikalu izvēles – iekļaut vai neiekļaut šos dzērienus veikala sortimentā.

Tirdzniecības laika ierobežošana

LANA iebilst arī pret VM piedāvātajām likuma izmaiņām par tirdzniecības laika ierobežošanu, kas paredz aizliegt tirdzniecību svētdienās vai līdz svētdienas plkst. 15.00 un samazināt darba laiku pārējās dienās no plkst. 10.00 līdz 20.00. Izmaiņas kaitēs Latvijas pierobežas tirdzniecībai, jo pircēji no Lietuvas un Igaunijas pārsvarā brauc uz šiem veikaliem brīvdienās, nevis darba dienās. Savukārt iebraucēju reģistrētā patēriņa kritums ietekmēs nodokļu maksājumus valsts budžetā. Šobrīd budžetā nonāk vidēji 70% no iegādātā stiprā alkohola dzēriena cenas.

Tāpat pastāv iespēja, ka alkohola patēriņš ne vien nesamazināsies, bet pat pieaugs. Covid-19 pandēmijas un nakts tirdzniecības aizlieguma laikā, kad divas nedēļas nogales nevarēja iegādāties alkoholu, bija vērojams absolūtā alkohola patēriņa pieaugums, jo cilvēki veidoja lielākus alkoholisko dzērienu krājumus.

Papildus paredzams, ka regulējums draud samazināt lauku veikalu darba laiku, sinhronizējot to ar alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumu, kas var ietekmēt mājās destilētā alkohola brūvēšanu un tā tirgošanas palielināšanos. Sabiedrības daļa, kas izvēlas patērēt alkoholiskos dzērienus, iespējams, biežāk iegādāsies dzērienus bāros līdzņemšanai, kā arī veidos alkohola krājumus, kā to dara jau 57% Latvijas iedzīvotāju . Šie apstākļi palielina iespējamību, ka arvien vairāk cilvēku varētu patērēt alkoholu pārmērīgā daudzumā.

Alkohola aprites likuma grozījumu nepieciešamību VM pamato ar OECD ziņojuma “Health at a Glance 2022” secinājumu, ka Latvijā ir ES dalībvalstu vidū augstākais absolūtā alkohola patēriņš (12,1 litrs). Tomēr LANA, apkopojot Valsts ieņēmumu dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes datus, ir secinājusi, ka 2021. gadā Latvijas “per capita” alkohola patēriņš, atrēķinot tūristu iegādāto alkohola apjomu, bija 11,55 litri uz iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.

LANA daļēji atbalsta VM izstrādātos priekšlikumus, tomēr daļa ierobežojumu rada risku lielākam alkohola patēriņam. LANA aicina VM atkārtoti izvērtēt nozares piedāvātos argumentus, lai jebkādām likuma izmaiņām būtu galvenokārt pozitīva ietekme uz sabiedrības labklājību.