Lielākie zaudētāji – koalīcija; trūkst izteiktu līderu

Par lielākajiem zaudētājiem 13. Saeimas vēlēšanās var uzskatīt līdzšinējo valdošo koalīciju, kurai vairs nesanāk vairākums jaunajā parlamentā. Nesanāk, ja saskaita kopā Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālās apvienības (NA) un Jaunās Vienotības mandātus. Pat arī tad, ja pie valdošās koalīcijas nosacīti pieskaitām Attīstībai/Par!, kurp pārceļoja liela daļa vecās Vienotības politiķu, līdz vairākumam tik un tā pietrūkst.

Vēlētāji ir tā īpatnēji izdarījušies, ka 13. Saeimā Saskaņai ir iedalījuši divus spēļu kauliņus un vēl sešām partijām katrai pa vienam kauliņam. Grozi, kā gribi, bet nesanāk koalīcija ne no trim, ne pat četriem kauliņiem – tāda valdība, kurā neņem Saskaņu, iespējama tikai no piecām partijām.

Ja valdību veidojošie spēki uzvedas tik ļengani, savannā vairs nav lauvu, un savairojas hiēnas un šakāļi

Kā tas tā varēja gadīties, ka līdzšinējā varenība stipri vien izšļukusi no rokām un no vēlētājiem saņemta skaļa pļauka pa visu ģīmi?

Paši vien vainīgi. Izcili labie makroekonomikas skaitļi – iekšzemes kopprodukta pieaugums par vairāk nekā 5% un citi rādītāji – laikam aizmigloja valdošo acis un lika kļūdaini nodomāt, ka visa tauta ir priecīga. Bet ne vienmēr patiesībā ir tā, kā rāda statistika. Un objektīvā patiesība ne vienmēr ir tāda, kā rāda subjektīvās acis, redzot pilnus lielveikalus ar pircējiem un smalku auto sastrēgumu pilnās ielas. Kamēr vieniem algas un labklājība ceļas, citos sabiedrības segmentos straujais ekonomikas pieaugums ir depresija un izmisums. Ne katrā profesijā un nozarē algas aug. Bet dārgāks paliek viss, ja neskaita cukuru un dažus pārtikas produktus. Ir liela daļa ļaužu, kas ir pārskaitušies par valdošo partiju pašapmieru, augstprātīgo runāšanu, dažbrīd aukstu cinismu, runājot par cilvēkiem tā, it kā viņi būtu nevērtīgi bandinieki reformu šaha spēlē.

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) pašā priekšvēlēšanu karstuma laikā iebrauca auzās ar veselības apdrošināšanas lietām, iedzina nesaprašanā un stresā mikrouzņēmumus, noskaņoja pret sevi lielu daļu sabiedrības ar vēstījumu, ka tiem, kas nemaksā nodokļus, tiks liegta veselības aprūpe. «Tikai» 30 tūkstoši cilvēku palikšot bez veselības aprūpes, ja viņi nemaksās obligātās veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas, augustā bezbēdīgi svilpoja Čakša. Kas gan ir 30 tūkstoši cilvēku? Nieks vien.

Arī NA ir saņēmusi mazāku vēlētāju atbalstu nekā iepriekšējās vēlēšanās. Tas ir sods par muļļāšanos ar tieslietām, ar maksātnespējas lietām. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) gan visvisādi stāstīja, ka daudz paveicis, lai lietas sakārtotu, taču šā vai tā ēna pār partiju krīt, jo NA šo jomu ir laidusi atmatā jau sen un hroniski.

Jaunās Vienotības ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens no sākuma tā kā apņēmīgi ķērās pie obligātās iepirkumu komponentes (OIK) likvidācijas, taču aplauzās. Neizdevās viltīgais plāns pārsaukt OIK par «zaļo sertifikātu» un cerēt, ka šāds «rebrendings» kaut ko pozitīvi mainīs. Pēc tam viņš piesolīja OIK problēmu atrisināt trijos gados, kas neskan diez cik pārliecinoši.

Ja valdību veidojošie spēki uzvedas tik ļengani, savannā vairs nav lauvu, un savairojas hiēnas un šakāļi. Rodas protesta balsotāji un politiķi, kas uzrunā šos balsotājus, vienkāršā valodā piedāvājot vienkāršus risinājumus sarežģītām problēmām. Var teikt, ka valdošajām partijām vēl ir ļoti paveicies – jaunās, dusmīgās partijas tomēr nav guvušas tik lielu pārsvaru, lai veco koalīciju noslaucītu no skatuves.

Vēlēšanās vislielāko mandātu skaitu ieguvusī Saskaņa nomināli ir uzvarētāja, taču arī zaudētāja vienlaikus – atkal «Pirra uzvara», atkal to neņems valdībā. Turklāt mandātu skaits tai būs mazāks nekā līdz šim. Latvijas Krievu savienība, kas pati Saeimā neiekļuva, ir aizvilinājusi pie sevis daļu Saskaņas elektorāta.

Sāpīgs zaudējums vēlēšanās ir Latvijas Reģionu apvienībai, kas ir pirmā no sarakstiem, kuri palika zem 5% barjeras. Turklāt vienubrīd, kad bija saskaitīta apmēram puse vēlētāju balsu, LRA jau bija cerīgi 4,75%. Bet nu nesanāca – apmēram 5000 vēlētāju balsu pietrūka. LRA var mierināt sevi ar domu, ka vēlēšanu rezultāts tomēr ir divreiz labāks, nekā iepriekš rādīja reitingi.

Māris Krautmanis, NRA.lv

Foto: F64