Festivālā “Eiropas Ziemassvētki” skanēs “Mendelszona motetes un Baha meistardarbi”
VSIA “Latvijas Koncerti” aicina piedzīvot gaišo pirmssvētku laiku šī gada 15. decembrī Rīgas Sv.Jāņa baznīcā, kur uzstāsies starptautiski godalgotais “Latvijas Radio koris”, čelliste Guna Šnē un ērģelniece Ilze Reine diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā. Koncertprogrammā skanēs Johana Sebastiāna Baha, Fēliksa Mendelszona un Filipa Glāsa skaņdarbi.
Mūzikas būtība nav meklējama notīs un ritmos, bet gan tās radītajos iespaidos – šo paša savulaik izteikto pārliecību Fēlikss Mendelszons piekopa visa mūža garumā. Jau kopš bērnu dienām iemīļojot daiļskanīgo kora tembru, viņa garīgās kormūzikas opusi aizsniegušies līdz tādiem pašiem augstumiem, kur baroka ģēnija Johana Sebastiāna Baha dziļā ticībā sakņotie nošuraksti.
Festivālā “Eiropas Ziemassvētki” Latvijas Radio koris, ērģelniece Ilze Reine un diriģents Sigvards Kļava dāvās Fēliksa Mendelszona un Johana Sebastiāna Baha motetes un psalmus Ziemassvētku laikam, kad mūzika, šķiet, dzied pati par sevi un vienlīdz labi jūtas gan zem krāšņāko katedrāļu velvēm, gan pasaules labāko koncertzāļu plašumos. Līdzās divu dažādu laikmetu vācu ģēniju meistardarbiem – amerikāņa Filipa Glāsa mīlestības apliecinājums izteiksmīgajai čella skaņai. Viņa “dziesmas bez vārdiem” izdziedās aizrautīgā kamermūziķe Guna Šnē.
“Šajā koncertā būs trīs autori, bet patiesībā, tā konstrukcija un elpa būs caur un caur Johana Sebastiāna Baha zīmē. Es piederu pie tiem cilvēkiem, kas uzskata – Johans Sebastiāns Bahs nav taisīts no tās pašas pastas no kā visi pārējie cilvēki, jo brīžiem tā garīgā vertikāle, tas iespaids, tas pieskāriens visai cilvēces kultūrai ir tik neaprakstāmi kosmisks un universāls, ka mans prāts nespēj pieņemt kā to radījis racionāls cilvēka prāts. Es piederu pie tiem, kas uzskata – Johana Sebastiāna Baha cilvēciskais veidojums ir tikai medijs, kurš ir pierakstījis ļoti lielas un mūžam atšifrējamas lietas, katrs pieskāriens, ko Bahs ir radījis, paver telpu daudzām zinātnēm, lai to pētītu, lai uzdotu jautājumus, ko tas nozīmē. Katrs talants, kas pieskaras un mēģina tuvoties šai mūzikai iegūst jaunu atspēriena punktu, tā ir uz augšu vērsta attīstība,” stāsta “Latvijas Radio kora” mākslinieciskais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava.
Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti
9. decembrī Lielajā ģildē festivālu atklās Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, “Latvijas Radio koris” un Eiropas uzlecošā zvaigzne, portugāļu diriģents Dinišs Souza. Koncertprogrammā – Franča Šūberta “Nepabeigtā” simfonija, Roberta Šūmaņa “Nakts dziesma”, Johannesa Brāmsa “Liktens dziesma” un Jozefa Haidna Simfonija Mibemolmažorā.
10. decembrī Spīķeru koncertzālē būs klausāma koncertprogramma “Pasaules mūzikas šedevri”. Koncertā skanēs Ata Andersona oriģinālmūzika, latviešu tautas dziesmu aranžijas un mūsdienu komponistu darbi. Projekta priekšplānā ir pasaulslavenās Hammond ērg̒eles, kuras trio skanējumam piešk̦ir unikālu krāsu. Pianista, ērģelnieka un komponista Ata Andersona vadītais projekts apvieno līdzīgi domājošus mūziķus – ģitāristu Āri Ozolu un sitaminstrumentālistu Arti Orubu. Koncertā skanēs arī dziesmas no dažādām pasaules valstīm: Spānijas, Grieķijas, Kubas, Gruzijas, Bolīvijas, Īrijas, Meksikas, Japānas u.c. Tās dažādās valodās izdziedās Laimis Rācenājs, muzicējot uz skatuves kopā ar Ilzi Grunti, Ievu Nīmani un Andri Grunti.
9. un 10. decembrī Spīķeru koncertzālē ciklā “Patiešām maziņiem” būs skatāms muzikāls uzvedumu bērniem “Kafijas pupiņas stāsts”. Mazie klausītāji varēs uzzināt par to kā kafijas pupiņas un viņas māsiņas nokļuva Eiropā, un kā kafija palīdzēja jauneklim Fridriham iegūt daiļās Līzhenas roku. Uzvedumā piedalīsies – soprāns Viktorija Pakalniece, tenors Juris Vizbulis, baritons Kalvis Kalniņš, klavesīniste Aina Kalnciema, čellists Ainārs Paukšēns, pūšaminstrumentāliste Ieva Nīmane, Rīgas Baleta skolas un Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.
14. decembrī Spīķeru koncertzālē koši un krāsaini izskanēs koncertprogramma “Ziemassvētki Parīzē”. Koncertā būs dzirdami Kloda Debisī, Žana Fransē, Fransuā Borna un Morisa Ravēla skaņdarbi, ko izpildīs vijolnieces – Agnese Kanniņa, Kristiāna Krūskopa, altists Artūrs Gailis, čellists Kārlis Klotiņš, arfiste Ieva Šablovska, flautiste Anete Toča un klarnetists Ints Dālderis. Līdzās franču komponistiem koncertā skanēs arī latviešu komponistu mūzika saksofonu kvarteta “ATOMOS” izpildījumā.
16. un 19. decembrī Lielajā ģildē uz skatuves būs dzirdams izcilais latviešu pianists Georgijs Osokins – jaunākais no Osokinu dinastijas pianistiem, kas sevis radītajā mūzikas telpā aicina ar dziļumu, nopietnu pieeju mākslai un interpretācijām ar patiesīguma svaru. Savā soloprogrammā pianists blakus licis dažādu laikmetu komponistus – Johanu Sebastiānu Bahu, kura skaņdarbi tiks atskaņoti Feručo Buzoni transkripcijā, Ferencu Listu, Domeniko Skarlati, Pēteri Vasku, Mečislavu Veinbergu.
20. decembrī Spīķeru koncertzālē apvienojot klasisko un laikmetīgo koncetprogrammā “Bahs un Ziemassvētku klusums” mūzikā tiks aplūkots kā Ziemassvētku laiks izklausās 21. gadsimtā. Johana Sebastiāna Baha, Karla Fīlipa Emanuēla Baha, Filipa Glāsa un Raivja Misjuna mūzikā atbildes meklēs kameransamblis “MŌD” – flautiste Egija Sproģe, obojiste Amanda Tauriņa, saksofoniste Paulīna Piteņko un pianists Aleksandrs Kalējs. Koncerta kulminācija – Platona Buravicka jaundarbs ar paša autora piedalīšanos.
21. decembrī Lielajā ģildē gaišu un siltu pirmssvētku noskaņu sniegs maestro “Raimonda Paula Ziemassvētku koncerts”. Programmā populāras Ziemassvētku melodijas, kino mūzika un dziesmas no cikla “Pērļu zvejnieks”. Kopā ar maestro Raimondu Paulu uz skatuves kāps dziedātājs Daumants Kalniņš, “Latvijas Radio bigbends”, “Rīgas Doma zēnu koris” un diriģents Mārtiņš Klišāns.
26. decembrī Spīķeru koncertzālē izskanēs koncertprogramma “Ziemassvētku džeza vakars”.
Matīss Žilinskis ir mūziķis jau ceturtajā paaudzē. Talantīgā pianista, komponista un aranžētāja jaunā koncertprogramma “Bērnības atmiņās” tapusi, skaņās gleznojot bērnu dienas, tā laika piedzīvojumus, smaržas un garšas, izjūtas, noskaņas un vērojumus. Viņa divpadsmit savstarpēji atšķirīgās kompozīcijas vieno melodiskums un vienkārši uztverama harmoniskā valoda, arī izteiksmes gaišums un vieglums. Un lieliski saspēles partneri Matīsam Žilinskim būs pieredzējušie džeza mākslinieki – kontrabasists Andris Grunte un sitaminstrumentālists Artis Orubs.
29. decembrī Spīķeru koncertzālē, pavadot aizejošo gadu, būs dzirdama aizraujoša un neparasta koncertprogramma “Vecgada saksofona un sitaminstrumentu eksotiskās dejas”. Programmā Astora Pjacollas, Žana Fransē, Neī Rozauro, Pētera Plakida, Emīla Dārziņa, Platona Buravicka, Diānas Gritānes un citu autoru skaņdarbi. Uz skatuves kāps panākumiem bagāti mūziķi – saksofonists Aigars Raumanis un sitaminstrumentālists – Reinis Tomiņš.
30. decembrī Torņkalna baznīcā festivālu noslēgs Johana Sebastiāna Baha “Ziemassvētku oratorija”, kas ir kļuvusi par neatņemamu Ziemassvētku laika tradīciju ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas koncertzālēs un baznīcās. Lai arī Kristus piedzimšanas stāsts saturiski ir nemainīgs un oratorijas taktis viegli atsaucamas atmiņā, komponista monumentālais opuss klausītāju sirdīs un prātos allaž ielej mierpilnu prieku un dzirkstījošu līksmi. Diriģenta Kaspara Putniņa virknētie oratorijas fragmenti ļaus piedzīvot gan Kristus piedzimšanas stāstu, gan Johana Sebastiāna Baha mūzikas neatkārtojamo burvību. Koncertā piedalīsies soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, mecosoprāns Doroteja Bīnerte, basbaritons Rihards Millers, “Latvijas Radio koris”, kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Kaspars Putniņš. Koncertā skanēs oratorijas 1.,5. un 6. kantāte.
Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.