NODOKĻU KONFERENCE 2024 eksperti ieskatās, kādas ir gaidāmās nodokļu izmaiņas

Tā kā pavisam nesen stājās spēkā nākamā gada valsts budžets un 2024., 2025. un 2026. gada budžeta likuma projekti, ceturtdien, 14. decembrī, tiešsaistē norisinājās NODOKĻU KONFERENCE 2024, kurā eksperti informēja par gaidāmajām izmaiņām nodokļu politikā, kā arī sniedza praktiskus padomus, kā veiksmīgi sagatavot gada pārskatu. Kā atzina eksperti, izmaiņas nav daudz, taču pietiekami būtiskas, lai tām ikviens uzņēmējs un grāmatvedis pievērstu uzmanību.

Konferenci atklāja LR Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins, kas atzina, ka 2024. gada valsts budžetā paredzētas vairākas nodokļu izmaiņas.

Kā galvenās nodokļu izmaiņas viņš minēja, ka ir izveidots īpašs uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms bankām un nebanku kreditētājiem. Tāpat ir noteikta Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Arī Dabas resursu nodokli ir skārušas izmaiņas – pieaugusi dabas resursu nodokļu likme. Paaugstinātas arī azartspēļu nodokļa likmes un pieņemtas Mikrouzņēmumu nodokļu izmaiņas.

Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokli, pieņemts, ka no 2024. gada 1. janvāra mikrouzņēmumiem Latvijā tiks noteikta vienota likme 25% apmērā, neatkarīgi no apgrozījuma. Savukārt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikti darba devēja atbrīvojumi par darbinieka augstākās izglītības mācību maksas segšanu, apdrošināšanas prēmiju summas, kas atbrīvota no IIN, paaugstināšana un attālināta darba kompensācijas apmēra palielināšana.

Visilgstošākās diskusijas bija par akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Šogad, 31. decembrī, beidzas PVN samazinātās 5% likmes piemērošanas periods Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Līdz ar to 2024. gadā tas būtu 21%, bet valdība vienojusies par 12% PVN augļiem un dārzeņiem, kā rezultāta straujāk cels akcīzi alkoholam un tabakai.

Tāpat vairāki grozījumi veikti arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kā, piemēram, Saeima noteikusi, ka kredītiestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā.

Tāpat pieņemtas Mazo uzņēmumu darbības atbalsta pasākumu paketes normas, kas turpmāk ļaus mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, piemērot: diferencēto neapliekamo minimumu; atvieglojumu par apgādībā esošām personām un nodokļa papildu atvieglojumus personām ar invaliditāti un politiski represētajām personām.

Kā svarīgu punktu I. Šnuciņš akcentēja, ka noteikts, ka jaunās kadastrālās vērtības neietekmēs NĪN maksājumus 2024. un 2025. gadā.

Vairākos nodokļu jaunumos detalizēti ieskatījās arī Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja, grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante Jadviga Neilande, kas iepazīstināja ar PVN priekšnodokļa proporcijas aprēķināšanu ar PVN apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, savukārt grāmatvedības un nodokļu eksperte, mācību centra vadītāja grāmatvedības un nodokļu eksperte, mācību centra vadītāja Inga Pumpure plašāk pastāstīja par nodokļiem, kas attiecas uz fiziskas personas ienākumiem, t.sk. no papildus darba, kas nav saistīts ar darba attiecībām, bet LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Ingūna Leibus iepazīstināja konferences dalībniekus ar pašnodarbināto nodokļu un grāmatvedības aktualitātēm.

Konferencē piedalījās arī “KPMG Latvia” nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore Irēna Lejiņa, kas plašāk informēja par jaunajiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles pasākumiem un iespēju samazināt soda maksājumus.

Eksperte atgādināja, ka šī gada vasarā stājās spēkā svarīgi jaunumi saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestu īstenoto pārbaužu procesu. Ja līdz šim VID izmantoja četrus dažādus nodokļu pārbaužu veidus, tad šobrīd to ir aizstājis viens – nodokļu kontrole. Tāpat spēkā stājušās jaunas vienošanās iespējas, kas ļauj nodokļu maksātājiem samazināt soda maksājumu nodokļu kontroles un nodokļu audita gadījumā.

Runājot par VID kontroli, viņa atzina, ka “īstenoto pārbaužu process ir kļuvis vienkāršāks, savukārt pārbaužu rezultātā piemērotos soda maksājumus iespējams būtiski samazināt, izmantojot jaunus, nodokļu maksātājiem izdevīgākus vienošanās nosacījumus.”

Konferencē uzstājās arī VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Karīna Puriškeviča, kas aktualizēja jautājumu par komercsabiedrību aizdevumiem tās dalībniekiem un valdes locekļiem, ieskatoties tajā, kam jāpievērš uzmanība šādos gadījumos, kāds ir normatīvo aktu regulējums, kādas normas jāievēro pie nodokļu aprēķināšanas, kādi ierobežojumi un limiti.

Savukārt SIA “JOHANSONE UN PARTNERI” valdes locekle, zvērināta revidente Modrīte Johansone norādīja uz būtiskāko, kas jāņem vērā sagatavojot UIN pārrēķinu gada deklarācijā. Viņa atzina, ka attiecībā uz UIN pārrēķina sagatavošanu svarīgi ir divi punkti – pirmkārt, UIN likumā ir palielināta reprezentatīvās automašīnas vērtība no TEUR 50 uz TEUR 75, otrkārt GPKGPL – pagarināts GP iesniegšanas termiņš par 1 mēnesi.

Sertificēta zvērināta revidente un nodokļu konsultante, SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja Santa Zvejniece norādīja uz to, kādas ir uzņēmumu biežāk pieļautās kļūdas, veidojot gada pārskatu.

Viņa ieteica pievērst uzmanību komandai, kas sagatavo finanšu pārskatu un laika plānam, saziņai ar revidentiem. Tāpat S.Zvejniece ieteica pievērst uzmanību vairākiem aspektiem, tai skaitā Sabiedrības nosaukumam un valdes dalībnieku izmaiņām.

Konferenci noslēdza Personāla vadītāju kluba (PVK) vadītāja, organizāciju psiholoģe un sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Rošāne, kas dalījās padomos, kā novērst stresu un izdegšanu.