Piejūras novadā dome steigā un nepārdomāti reorganizē skolas

Celties sešos no rīta vai agrāk un ierasties skolā stundu pirms mācību sākuma. Tāda ir realitāte daudziem lauku skolu audzēkņiem. Šobrīd novados noris skolu tīkla reorganizācija. Dažas mācību iestādes slēdz, citām samazina izglītības pakāpi. Reorganizāciju pavada bažas, vai novadu domes ir pietiekami izvērtējušas vietējo iedzīvotāju apstākļus un vai ir uzklausījušas savus iedzīvotājus.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, skolu tīkls ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem gandrīz visiem jaunajiem novadiem. Par tā pārskatīšanu runāts jau ilgi. Pirms dažiem gadiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēma modeli mainīt modeli “nauda seko skolēnam”. Tas tika atzīts par neefektīvu un ministrija nosprieda, ka slēdzot daļu skolu, varētu iegūt līdzekļus pedagogu algām.

IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa norāda: “Mēs pavasara periodā viesojāmies katrā no pašvaldībām un prezentējām savu redzējumu. Sadzirdējām, ko pašvaldības saka, kāds mūsu redzējums var radīt riskus konkrētā pašvaldībā, kādi ir pašvaldību priekšlikumi, veidojot šādu kritēriju kopu. […] Kad jau Ministru kabinetā tika apstiprināts informatīvais ziņojums vēlreiz tikāmies ar katru pašvaldību, lai jau runātu par katru izglītības iestādi pašvaldībā.”

Informatīvais ziņojums novembrī apstiprināts ministru kabinetā. Tajā skolas pastāvēšanai izvirzīti divi galvenie kritēriji – attālums no dzīvesvietas un audzēkņu skaits. Ministrija uzskata, ka starp skolām jābūt ne vairāk kā 50 kilometriem un ceļā pavadītais laiks nedrīkst pārsniegt 40 minūtes jaunākajām klasēm un stundu, sākot no 7. klases.

Skolēnu skaita prasība atšķiras dažādām vietvarām. Pašvaldības iedalītas astoņās grupās, katrā noteiktais skolēnu skaits izriet no iedzīvotāju blīvuma apkārtnē. Tie ir svarīgākie kritēriji arī pedagogu atalgojumam. Ministrija vēlas visiem skolotājiem līdzvērtīgas algas. Tāpēc valsts maksās skolotājiem, tikai tad, ja skola atbildīs efektivizācijas kritērijiem.

Pašvaldībā drīkst būt tā dēvētās pieejamības skolas. Proti, izglītības iestāde, kas neatbilst kādam no kritērijiem, bet kuras darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolai nosaka ministrija kopā ar pašvaldību.

Gala lēmums – slēgt skolu vai nē – paliek pašvaldības pārziņā, taču, paturot kritērijiem neatbilstošu skolu, vietvarai par saviem līdzekļiem būs jānodrošina pedagogu atalgojums. Lēmums par skolu reorganizāciju pašvaldībām jāpieņem līdz 1. martam.

Diskusijas par skolu pastāvēšanu pēdējās nedēļas aizskārušas daudzu intereses. Portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par lauku skolu saglabāšanu. Arī Talsu novadā, kas pēc administratīvās reformas kļuvis par piekto lielāko pašvaldību valstī, skolu reorganizācijas plāni uztrauc iedzīvotājus.

No astoņām novada vidusskolām, četras atrodas Talsos. Šobrīd divām – Valdemārpils un Mērsraga – draud atņemt vidējās izglītības posmu. Opozīcija pārmet domei nepārdomātu un sasteigtu rīcību, bet priekšsēdētāja ir pārliecināta – iecere ir pamatota un reorganizācijai ir jānotiek.

Nepilnus 15 kilometrus aiz Talsiem atrodas Valdemārpils. Tajā ir viena no vidusskolām, kurai draud atņemt vidējās izglītības posmu. No kopā 216 skolēniem, šobrīd vidusskolas posmā mācās 40.

25. janvārā rītā Valdemārpils vidusskolas darbinieki un skolēni bija gatavojušies protesta gājienam pret skolas reorganizāciju. Mērķis bijis simboliski doties līdz Krišjānim Valdemāram veltītajam piemineklim. Taču slapjdraņķis plānus aizkavējis.

Direktors izrāda skolas izdekorēto foajē un stāsta par skolas ikdienas dzīvi. Lai gan Talsi nav pārāk tālu, Valdemārpils vidusskolu apmeklē arī skolēni no apkārtesošajiem ciematiem un esot pat no Rojas. Skola nav starp sliktākajām – pērn Ata Kronvalda fonda veidotajā skolu reitingā starp 29 mazajām skolām tā ierindojās pa vidu – 15. vietā. Par skolas slēgšanu te neviens nav domājis, aiz skolas top jauns sporta stadions.

Pirmās runas par skolas reorganizāciju sākušās jau decembra vidū, taču atbildīgajā domes komitejā jautājums parādījies vien 10. janvārī. Ne vecāki, ne bērni, ne pedagogi netika iesaistīti plašākās diskusijās par izglītības iestāžu nākotni.

Valdemārpils vidusskolas direktors Andris Dzenis pauž: “Decembrī pie manis viesojās izglītības pārvaldes vadītājs un domes priekšsēdētāja, runājām par tālākiem soļiem un variācijām. Janvārī tika virzīts lēmumprojekts uz komitejas sēdi. Pēc tam, izvērtējot dažādus apsvērumus un arī sabiedrības aktivitāti tajā brīdī, aicināju domes deputātus un iedzīvotājus, vecākus un sabiedrības pārstāvjus, kuriem tas ir aktuāli, uz kopēju tikšanos. Tikšanās notika. Tikšanās nebija viegla. Bija virkne vecāku un topošo vecāku, uzņēmēji – mazāki un lielāki -, kuri norādīja uz zināmām indikācijām, ka tas apdraud viņu tālāko attīstību šajā reģionā.”

Novada iedzīvotāji un opozīcijas pārstāvji pārmet domei, ka lēmums nav pārdomāts – pašvaldība nav pietiekami vērtējusi skolu pieejamības jautājumu attālākos ciematos dzīvojošajiem.

Talsu novada domes deputāts Dainis Karols norāda: “Pamatojums, jau kā mēs teicām, īsti nav. Jo uz doto brīdi ir Izglītības ministrijas informatīvais ziņojums, bet mēs zinām, ka notiek vēl Ministru kabinetā precīzāka noteikumu izstrādāšana, notiek sarunas ar Latvijas pašvaldību savienību, ar arodbiedrību notiek, un tas nav pamats, lai uz doto brīdi skatītu skolu reorganizācijas tīklu. […] Tas bija negaidīts lēmums. Mēs arī zinām, ka arī komitejas vadītājs pirms tam nebija ticies ne ar vienu izglītības iestāžu vadītāju. Mēs virzot jautājumu, domājām, ka to skatīs finanšu komitejā, tad mēs arī saprastu finansiālo aspektu, ja nu gadījumā kaut kas trūkst, mēs arī atrastu līdzekļus, lai iedotu, lai šīs skolas pastāvētu.”

“Jāsaka tā, opozīcija malači. Dara savu darbu, runā populistiski, un ar pārmetumiem. Es saprotu. Esot opozīcijā droši vien, ka tā arī ir jādara, bet mūsu diskusija notiek cieņpilni […] Ir jau šīs emocijas, un mēs arī saprotam gan šīs ģimenes un tā tālāk, bet mēs esam gandrīz gatavi ballēties par svešu naudu, nu tā darīt nedrīkst,” saka Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa.

Nepilnas stundas brauciena attālumā no Talsiem iespējams sasniegt Mērsraga vidusskolu. Šodien skola ir pagalam klusa – skolēni un darbinieki, spītējot vējam un lietum, devušies protesta akcijā par skolas nākotni. Skolu ieskauj labiekārtots sporta laukums un pat āra klase, kur siltās rudens vai pavasara dienās skolēniem ir iespēja mācīties svaigā gaisā. Tur izglītību iegūst 126 bērni un jaunieši, no kuriem piektdaļa ir tieši vidusskolēni.

Arī mērsradzniekiem skolas reorganizācijas plāns nāca kā zibens no skaidrām debesīm. 18. janvārī pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvas tika rīkota diskusija par skolas nākotni. Iedzīvotāji visvairāk uztraucas par skolas pieejamību. Tomēr atbildes uz jautājumiem no domes nesaņēma.

Talsu domes Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš uzsver: “Indriksones kundze, es ļoti saprotu un ceru, ka jūs arī saprotat, kā komitejas vadītājs strādā. Komitejas vadītājam tas nav pilna laika darbs, saprotat to arī, ja? Un es tiešām, es jums atbildēšu, es neesmu ticies ar Izglītības un zinātnes ministriju, protams, jo man ir savs darbs. ”

Dome lēmumu balsta sausos aprēķinos, spriežot, ka tuvāko gadu laikā tendence nemainīsies un vidusskolā būs ap 30 noteikto 60 skolēnu vietā.

Ķūļciema iedzīvotājs Arno Marnics norāda: “Vai jūs rēķināties ne tikai novada robežās, bet vai jūs ņemat vērā, ka arī Engure plāno likvidēt vidusskolu un ka tie bērni nāks šeit, ja paliks vidusskola. Jau šobrīd ir bērni no Bērzciema, kuri neskaitās jūsu novadā, bet viņi mācās šeit. Un tas “Excel” atstāj visus šos datus ārpusē. Šeit nāk cilvēki no Rīgas, esmu rīdznieks ceturtajā paaudzē, esmu tāds rīdzinieks, kas ir īsts rīdzinieks, un esmu atnācis šeit, un vidusskola ir šis magnēts, kas liek pieņemt šo lēmumu.”

Mērsraga vidusskolā mācās bērni un jaunieši no tuvākiem un tālākiem apvidus ciemiem. Daži no tiem atrodas mežu ielokā, piemēram, Ķūļciems. Ja par tuvāko pieejamības skolu tiktu noteikta Rojas vidusskola, tad skolēnam ik dienu ceļā uz un no skolas kopā būtu jāveic teju 80 kilometri.

Jau šobrīd sabiedriskā autobusa satiksme caur ciematu ir ļoti ierobežota, turklāt ceļš ir katastrofālā stāvoklī.

Kūļciema iedzīvotājs Arno Marnics norāda: “Sabiedriskais transports caur Ķūlciemu kursē apmēram divreiz dienā. Tas ir tas transports, kas no rīta aizved un vakarā atved tos bērnus, jo nav skolai sava transporta, kas varētu to visu organizēt. Tas transports, piemēram, no Ķūlciema izbrauc pulksten 7 no rīta, tas nozīmē, ka bērniem pulksten 6 jāceļas, viņi apmēram 45 minūtes pirms mācību laika ierodas skolā, viņiem tur jānīkst, pēc tam viņiem tur jāgaida transports mājās. Tā nokļūšana jau šobrīd ir apgrūtināta, ja būs jābrauc uz kādu Roju vai Talsiem, tad vispār nav saprotams, kā viņi to atrisinās. Tas šobrīd nav atrisināts nekādā veidā.”

Starp Ķūļciemu un Roju nav tieša autobusa reisa. Lai gan ministrijas izstrādātie kritēriji nosaka, ka pašvaldībai skolēnu pārvadāšana ir jānodrošina, dome sarunas par transportēšanu plāno sākt tikai vasarā.

Kārkliņa pauž: “Jā, jau jūnijā sāksies sarunas ar autotransporta pārvadātāju, pašvaldība ļoti atsakās no šiem pārvadājumiem, ja dzīvos tā ģimene tālu no tā ceļa un viņiem vajadzēs šo piekļuvi nodrošināt izglītības iestādei, mēs šo risinājumu meklēsim, bet pašvaldība pati ar skolēnu pārvadājumiem nodarbosies ļoti, ļoti minimāli.”

25. janvāra sēdē Talsu dome skatīja jautājumu par skolu reorganizāciju, taču Mērsraga un Valdemārpils vidusskolu jautājums atlikts. Domes priekšsēdētāja to pamato ar vēl neapstiprināto jauno finansēšanas modeli.

Vietējie stāsta, ka komunikācija ar domi praktiski nenotiek. Iedzīvotāji ir neziņā, kas notiks ar Mērsraga un Valdemārpils vidusskolu un kur Mērsraga, Ķūļciema un citos ciemos dzīvojošie jaunieši varēs iegūt vidējo izglītību.

Iedzīvotāji un domes opozīcija izteikuši aizdomas, ka skolu reorganizācijas patiesais mērķis ir papildus finansējuma piesaistīšana novada budžetam. 2022. gadā Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi paredz, ka pašvaldības var pieteikties līdz pat 1,8 miljoniem no Eiropas Savienības noturības un atveseļošanās mehānisma fonda. Pretendēt var tikai pašvaldības, kuras ir sakārtojušas skolu tīklu.

“To, ka mēs tiektos pēc kāda finansējuma, nē, es vienkārši negribu, ka pašvaldības budžets tiek tērēts tādām lietām, kur pilnīgi var to netērēt. Vienkārši ir jādzīvo saimnieciski, un ar mani kopā ir ļoti daudz iedzīvotāju, kuri neiet uz šīm sapulcēm, kuri nebļaustās un kuri saprot, ka ir lietas, kas vienkārši ir jāpadara,” norāda Kārkliņa.

Paralēli Talsos notiek darbs pie budžeta. Ceturtdien vakarā tika sasaukta domes ārkārtas finanšu komitejas sēde, jo uz šo brīdi, saliekot izdevumus un ieņēmumus, aprēķināts vairāk nekā 10 miljonu liels iztrūkums. Budžets ir jāapstiprina līdz 21. februārim, tāpēc domei ir mazāk nekā mēnesis, lai to sabalansētu.