Čakša: Dažas vietvaras jau pašlaik ir gatavas brīvprātīgi iesaistīties skolas reformā

Rīga jau šogad varētu iesaistīties izglītības finansēšanas reformā – tas nozīmētu, ka reformās iesaistītos skolas ar teju pusi Latvijas skolēnu, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāmā” sacīja izglītības ministre Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”).

Vienlaikus viņa gan nenosauca konkrētu skaitu pašvaldību, kas būtu gatavas iesaistīties reformā jau ar nākamo mācību gadu. “Un ir pašvaldības, kurām nav visi mājasdarbi izdarīti, bet, neskatoties uz to, tās arī būtu gatavas pievienoties. Gatavība ir saistīta ar to, ka tur ir zināma finanšu iesaiste vajadzīga no pašvaldības, kas tajā piedalās,” izteicās ministre.

“Puse skolēnu būtu iesaistīti šajā pārejā. Ja mēs kopumā skatāmies uz pašvaldību skaitu, tad tas būs mazāks kā puse. Es skatos uz to diezgan pozitīvi, jo kustība ir sākusies pilnīgi visās pašvaldībās,” sacīja ministre.

Saskaņā ar reformu, no 1. septembra iecerēts nepiešķirt valsts finansējumu pilnā apmērā pamatskolām, kur skolēnu skaits, ministrijas ieskatā, ir nepietiekams, bet vidusskolām ar mazu skolēnu skaitu valsts naudu mērķdotācijām nepiešķirs vispār. Tas nozīmē, ka skolu finansēšanu nāksies uzņemties pašvaldībām vai arī sekos lēmumi par šo skolu slēgšanu.

Lai arī Zaļo un zemnieku savienība ir izteikusi iebildumus pret plānoto reformu, Čakša uzskata, ka visas koalīcijas partijas esot “uz vienas lapas”, ka ir jābūt pārmaiņām.

“Šī nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas reforma, ņemot vērā pašvaldību finansiālo situāciju un investīcijas, ko prasa papildus šī reforma. Mēs runājam par ceļu tīklu, par infrastruktūras vajadzībām. Ne velti esam noteikuši skolas pieejamību. Tātad tās ir vai nu 40 minūtes ar transportu vai 25 kilometru attālums, un ir svarīgi, ka šīs ceļu tīkls ir normāli izbraucams, sakārtots, ir pieejami transporti, ceļi tiek tīrīti,” sacīja Čakša.

Tāpat viņa nepiekrita apgalvojumam, ka Izglītības un zinātnes ministrija skolu reformu balsta tikai uz kvantitatīviem rādītājiem. Vienlaikus gan viņa uzstāja, ka lielākās skolās kopumā esot iespējams nodrošināt kvalitatīvāku mācību infrastruktūru, uz kuras balstīt kvalitatīvu izglītību.