Iekšlietu ministrijai nav plāna kā ierobežot pasažieru satiksmi uz Krieviju un Baltkrieviju

Ārlietu ministrija un specdienesti brīdina ceļotājus uz Krieviju un Baltkrieviju, ka šo valstu drošībnieki izmanto jebkuru iespēju, lai tūristus savervētu. Savukārt iebraucējus Latvijā no Putina un Lukašenko režīma rūpīgi pārbaudot. Iekšlietu Ministrija un robežsardzes Priekšnieks saka – uz robežas notiekot arī iebraucēju intervēšana. Tie, kuri ir aizdomīgi, Latvijā netiek ielaisti. “Nekā personīga” aprēķini gan liecina, ka no Krievijas un Baltkrievijas uz Latviju abos virzienos nedēļā kursē 70 autobusi. Vēl milzīgs apjoms Latviju šķērso, braucot no Moldovas uz Krievijas pierobežu. Tik liela pasažieru plūsma no un uz šīm diktatūrām rada pamatotas šaubas vai mūsu robežsardze patiešām spēj visas šīs personas izkontrolēt.

Marta beigās plānota Lielā ekskursija pa Minsku ar autobusu un vietējo gidu. Minskas zoodārza, dinoparku un delfinārija apmeklējums. Ekskursija uz juvelieru rūpnīcu “ZORKA”. Šogad rudenī no 12. – 15. septembrim plānots brauciens uz Minskas pilsētas svētkiem. Šāds piedāvājums ir kādai tūrisma aģentūrai, kas joprojām turpina ekskursiju braucienus uz diktatora Aleksandra Lukašenko pārvaldīto Baltkrieviju.

Atpūta pie Naročas ezera Minskā, rudens ekskursija “Zelta Minska”, šajā nedēļas nogalē ieplānotā “Pārsteidzošā Minska” un gadu mijā piedāvājums braukt “Ciemos pie Salaveča”. Tūrisma firma “Fortuna Travel” šogad ieplānojusi 12 ekskursijas uz Baltkrieviju. Firmas vadītāja Larisa Koļesņikova saka – viņi sadarbojoties ar vajadzīgajiem dienestiem, bet pagaidām nesaskatot pamatu braucienus neorganizēt: “Nu, tas ir vienkārši pensionāri. Vecas tantes brauc pie radiniekiem. Nu, tie svētki būs rudenī, redzēsim. Mēs jebkurā brīdī varam atteikt braucienu, ja kaut kas mainīsies, ģeopolitiskā situācijā. Vēl sliktāk paliks. Uz tiešo agresoru mēs nebraucam. Lukašenko ir [agresors-red.], bet tur dzīvo vienkārši cilvēki, kuri nav… Nu, viņi arī it kā pret Lukašenko.”

Salīdzinājumā ar 12 īpaši rīkotiem tūrisma braucieniem gadā var teikt pat milzu apmēros notiek ikdienas maršrutu autobusu satiksme uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Pleskavu, Minsku un Gomeļu.

Nedēļā no Rīgas starptautiskās autoostas uz Baltkrieviju un Krieviju kursē kopumā 35 autobusi. Ja rēķina, ka tie ar pasažieriem brauc arī atpakaļ, kopā tas ir 70 autobusu reisi vienas nedēļas laikā. Mēnesī tātad 280 autobusi. Gadā – 3360. Ja pieņem, ka vienā reisā vidēji brauc ap 50 cilvēku – gada laikā šādi tiek pārvadāts ap 170 tūkstoši pasažieru.

Pasažieri norāda, ka nekādas īpašas pārbaudes uz robežas netiek veiktas.

Kāds cits pasažieris no Igaunijas norāda, ka politiķu teikto par aicinājumu nebraukt, viņš neklausās.

Pārvadājumus no Latvijas puses nodrošina piecas kompānijas. “Lux Express Estonia” divreiz dienā brauc uz un no Sanktpēterburgas. Reizi dienā uz Maskavu un Sanktpēterburgu dodas “SIA NORMA-A” pārstāvētie Ecolines autobusi. Šie arī ir apjomīgākie pārvadātāji, kas nodrošina satiksmi Krievijas virzienā.

“Citi pārvadātāji brauca vairāk. Caur Igauniju uz Sanktpēterburgu autobuss laikiem iet divreiz dienā, pat vairāk. No Tallinas uz Sanktpēterburgu man liekas, ka 8 autobusi iet dienā. Tad no Lietuvas uz Kaļiņingradu brauc katru dienu autobusi. Un no Minskas uz Viļņu brauc katru stundu autobuss. Tur ir kaut kādi 30 reisi dienā,” norāda “Norma-A” valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs.

Kā un kāpēc viss notiek, tad te jārunā par robežu slēgšanu principā. Un arī ne tikai par robežu slēgšanu, bet arī par vēstniecību slēgšanu. Tāpēc, ka, kamēr robeža būs un kamēr Eiropas Savienība ir vienojusies par to, ka robežas nav slēgtas, tikmēr tur tā cilvēku plūsma iet un tikmēr viņa tur arī notiks.

“Nekā personīga” šonedēļ plkst.22:30 vakarā novēroja kādu Ecolines autobusu, kas pēc tablo informācijas brauc tikai līdz Lietuvai. Bet kā apstiprināja pasažieri un arī autobusa šoferis – patiesībā galamērķis esot Minska.

“Kāpēc nevar? Pie mums viss mierīgi. Darbs ir. Viss normāli. Nezinu, kas ir iemesls politiķu runām. Es nekādus iemeslus neredzu. Man patīk visi cilvēki. Galvenais, lai cilvēks būtu labs. Bet, protams, karu nevēlos nekur. Karš – tā vienmēr ir slikta ideja,” norāda “Ecolines” šoferis.

Vēl ir trīs mazākas kompānijas, kas nodrošina satiksmi uz Krieviju un Baltkrieviju. “SIA LATLINES 7” reizes nedēļā brauc uz Minsku, divas reizes nedēļā uz Gomeļu.

Krievijas pilsonei Ļubovai Gusevai piederoša firma AutoFavorit trešdienās un sestdienās piedāvā braucienus uz Pleskavu.

Bet SIA VISSA, kas nodarbojas arī ar autoservisu pakalpojumu sniegšanu, sešas reizes nedēļā brauc uz Sanktpeterburgu. Uzņēmumā skaidro, ka viņu maršrutu 60% izmantojot ukraiņi, kas no okupētās Ukrainas daļas caur Krieviju bēgot uz Eiropu.

Autopārvadājumus pār robežām regulē starpvalstu noslēgtie līgumi, kas joprojām ir spēkā. Tie autobusu satiksmē paredz paritātes principa ievērošanu. Tas nozīmē – Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem ir tiesības nodrošināt tik pat lielu maršrutu skaitu uz Rīgu kā izpilda Latvijas puses kompānijas.

Pēc šāda principa uz Rīgas autoostu brauc “Minsk-trans” autobusi. Tas ir Baltkrievijas valsts unitārs uzņēmums, kas aptver Minsku un daļēji Minskas apgabalu. Darbojas līdzīgi kā Rīgas Satiksme un nodrošina autobusu, tramvaju un trolejbusu satiksmi Lukašenko režīma galvaspilsētā. Bet arī veic pārvadājumus ar pilsētas un starppilsētu klases autobusiem. Šīs kompānijas šoferi stāsta, ka šobrīd pasažieru skaits neesot liels. Bet siltajos mēnešos autobusi esot pārpildīti un biļetes izpārdotas: “Nekas… Neticiet… Varat iekāpt, aizbraukt un paši apskatīties. Bezvīzu režīms. Vēl līdz gada beigām. Un nekādi specdienesti nevienu neterorizēs. Iekāpsiet, mierīgi pārbrauksit pār robežai. Nopietni. Tagad mazāk. Bet vasarā autobusi ir pilni pilni. Ziemas sezona nu tā. Bet arī ziemā. Līdz Jaunajam gadam brauca pilni. Februāris, marts tāds mēnesis. Bet pēc tam…Turp un atpakaļ. Pilni autobusi.”

No Krievijas uz Latviju brauc kompānijas “Markatek” autobusi. Šoferi stāsta, ka visa autobusa pārbaude uz robežas aizņemot vien 30 minūtes.

Ārlietu ministrija un drošības dienesti nu jau regulāri brīdina iedzīvotājus, ka brauciens uz Krieviju vai Sanktpeterburgu var beigties slikti. Jo šajās valstīs tūristus rūpīgi uzrauga vietējie specdienesti.

“Kopumā mēs aicinām cilvēkus nebraukt. Tas ir viss, ko mēs varam darīt,” norāda Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs.

Uz un no Eiropas pievārtē esošā militārā poligona Kaļiņingradā, kur izvietotas armijas vienības, raķešu sistēmas un sakaru pārtveršanas iekārtas, caur Lietuvu kursē pasažieru vilciens. 2022. gadā Lietuva mēģināja maršrutu slēgt. Bet Eiropa paziņoja – tas ir humanitārais koridors un vilcienam jāturpina kursēt. Kopš šīs piektdienas ieviests aizliegums, ka šī vilciena pasažieriem Lietuvā nav atļauts izkāpt no vilciena.

“Ņemot vērā šo īpašo Kaļiņingradas apgabala statusu, starp citu, Lietuvai tieši tādēļ Eiropas Komisija savā laikā Eiropas Savienība kopumā piešķīra ļoti lielas summas robežkontrolei. Un šīs te tranzīt kravu un pasažieru kontrolei. Mēs nevaram salīdzināties, kāda nauda mums piešķirta tieši tā iemesla dēļ, ka ir šis te Kaļiņingradas anklāvs. Tā kā viņiem vajadzētu būt daudz pamatīgākai kontrolei un sistēmai. Bet, ja viņi saka, ka pie šādas izbūvētas kontroles un pārbaudēm viņi nav pārliecināti, nu tad tas ir pamats, protams, uztraukties. Un es varu tikai apsveikt lietuviešu lēmumu neļaut vairs, bet nu viņu kursēs joprojām,” saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Starptautiski neatzītā pašpasludinātā Piedņestra, kas savulaik bija Moldovas teritorija, šonedēļ pieprasīja Vladimiram Putinam aizsargāt Piedņestru no it kā pieaugošā Moldovas spiediena. Šai teritorijai tiešas robežas ar Krieviju nav. Bet kā apliecina robežsardze, no Moldovas būtiski pieaudzis pasažieru skaits. Šobrīd arī caur Latvijas teritoriju kursē autobusi, kas no Moldovas brauc līdz Krievijas robežai. Tie uzņem un izlaiž pasažierus arī Latvijā. Vai tas var kalpot kā ceļš, lai uz Piedņestru transportētu militārpersonas, neviens nevar atbildēt. 2022. un 2023. gadā šādi Latvijas, Krievijas robežu gadā šķērsoja vairāk kā 70 tūkstoši katrā virzienā.

“Sākoties Krievijas karam Ukrainā mēs novērojām, ka diezgan būtiski pieauga Moldovas iedzīvotāju robežas šķērsošana. Desmitiem tūkstoši gadā šķērso robežu. Un principā viņi izmanto, ka viens autobuss aizved uz robežai, tālāk viņš šķērso robežu kājām. Attiecīgi otrā pusē sagaida autobuss, kas ved tālāk, tādā veidā tas maršruts ir noorganizēts. Tiek veiktas arī pastiprinātas intervijas. Attiecīgi tiek noskaidrots, vai tās personas, ieceļojot, nerada draudus Latvijas nacionālajai drošībai. Un, ja interviju laikā šāda informācija tiek gūta, tad viņiem tiek atteikts ieceļot Latvijā,” skaidro Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.

Iekšlietu ministrijai neesot plāna kā ierobežot pasažieru satiksmi uz Krieviju un Baltkrieviju. Varot tikai mudināt cilvēkus to nedarīt.

“Mēs dzīvojam tādā laikā, kad risks tiešām ir ļoti liels. To es piekrītu. Es nevaru garantēt to, ka kāds, iebraucot un būdams tur, nenokļūs dienestu interešu lokā un pēc tam pilnīgi noteikti var radīt riskus mūsu nacionālajai drošībai. To es apzinos. Un tā ir realitāte. Jautājums ir par rīkiem, kā mēs varētu pilnībā minimizēt. Man pašlaik tādu nav,” norāda Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Autobusi un arī vilciena satiksme var ļaut pārvietoties lielām cilvēku masām uz un no nosacīti noslēgtām teritorijām. Pirms iebrukuma Ukrainā 2014.gadā Krievija priekšlaikus bija tur iefiltrējusi “zaļos cilvēciņus”. Nav izslēgts, ka šāds plāns slepus pārvietot militārpersonas varētu tikt īstenots arī citviet.