FM: Izaugsme apstrādes rūpniecībā gaidāma gada otrajā pusē
Šā gada februārī apstrādes rūpniecības apjomi sarukuši par 5% pret pērnā gada februāri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gada griezumā apjomi ik mēnesi samazinājušies jau kopš 2022. gada decembra, izņemot nelielu pieaugumu pērnā gada decembrī. Pērnā gada novembrī apjomi ievērojami pieauga pret iepriekšējo mēnesi, tādiem tiem noturoties arī decembrī, taču, ņemot vērā apjomu sarukumus šā gada pirmajos divos mēnešos, jāsecina, ka pozitīvā tendence nav bijusi noturīga un apstrādes rūpniecība joprojām izjūt zemā pieprasījuma ietekmi. Kopumā rūpniecība samazinājusies par 0,3%, pateicoties augstajiem cenas pieaugumiem elektroenerģijas un gāzes apgādē (+12,7%) un nelielajā ieguves rūpniecībā (+29,4%).
Šā gada pirmajos divos mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,1%, ko noteica nemetālisko minerālu, metālizstrādājumu un mēbeļu ražošanas apjomu samazinājumi. Divos mēnešos sarukuši arī pērn strauji augušie datoru un elektronikas ražotie apjomi. Tajā pašā laikā sākuši pieaugt poligrāfijas un ķīmisko vielu un produktu ražošanas apjomi.
Latvijas apstrādes rūpniecības kopējā jaudu noslodze šā gada pirmajā ceturksnī bijusi zemā līmenī, un tā sarūk jau trīs ceturkšņus pēc kārtas. Kamēr nozarēs kā kokrūpniecība, metālizstrādājumu ražošana un nemetālisko minerālu ražošana jaudu noslodze šā gada pirmajā ceturksnī bijusi zemā līmenī, pārtikas ražošanā jaudu noslodze bijusi vēsturiski visaugstākā, arī datoru un elektronikas ražošanā jaudu noslodze bijusi augsta.
Arī apstrādes rūpniecības apgrozījuma dati norāda uz samazinājumiem, šā gada februārī vietējā tirgū apgrozījumam sarūkot par 7,4%, bet eksporta apgrozījumam samazinoties par 5,3%, kas norāda uz trūkstošo pieprasījumu.
Šā gada februārī kokrūpniecības apjomi pieauguši par 0,2% gada griezumā. Apjomi šā gada ievadā ir augstāki par vidējiem 2023. gada apjomiem, taču tie ik mēnesi svārstās. Kokrūpniecībā pozitīvu impulsu dos valdības lēmums pārskatīt Latvijas Valsts mežu fiksētās trīs gadu cenas un tās piemērot esošajām tirgus tendencēm. Taču noturīgu izaugsmi nozarē spēs atjaunot tikai būvniecības pieaugums Eiropā un augošs pieprasījums pēc materiāliem.
Izaugsmi februārī uzrādīja poligrāfija un ierakstu reproducēšanas nozares (+18,4%), ķīmisko vielu un produktu ražošana (+20%), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana (+12,6%), kā arī iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (+12,2%). Pagaidām gan minētās nozares ir salīdzinoši nelielas un nespēj atsvērt ievērojamos samazinājumus tādās lielajās nozarēs kā metālizstrādājumu ražošana (-10,3%), datoru un elektronikas ražošana (-13,8%) un nemetālisko minerālu ražošana (-7,9%).
Tikmēr pārtikas nozarē, pēc izaugsmes visa 2023. gada garumā, ražošanas apjomi pirmo reizi sākuši samazināties, februārī tiem esot par 2% zemākiem nekā gadu iepriekš.
Eiropas Komisijas konfidenču indeksi norāda uz Latvijas ražotāju mērenu konfidences uzlabošanos kopš šā gada janvāra, taču konfidence vidēji Eiropā ir nemainīgi zema. Indekss Latvijā audzis rūpnieku optimisma dēļ par lielākiem paredzamiem ražošanas apjomiem turpmākajos mēnešos. Tas liecina, ka arī faktisko apjomu dinamikā drīz iespējama izaugsme.
Pieprasījums apstrādes rūpniecībā varētu pieaugt šā gada otrajā pusē, Eiropas Centrālajai bankai mazinot procentu likmes, tādējādi augot iedzīvotāju patēriņam, kas savukārt veicinās pieprasījumu. Kaut arī apstrādes rūpniecības izaugsme ir sagaidāma, tomēr šogad tā gaidāma mērena, 2% – 4% robežās.