Pavasara koncertā koncertzālē “Latvija” skanēs Šnitke, Zariņš un romantisma pērles
26. aprīlī plkst. 19.00 koncertzāle “Latvija” aicina uz “Pavasara koncertu”, kurā piedalīsies plašs solistu un izpildītāju sastāvs – Mārtiņš Zilberts (klavieres), Aigars Reinis (ērģeles), Kaspars Zemītis (ģitāra), Ivars Ozols (basģitāra), Ventspils Kamerorķestris, jauktais koris “Ventspils”, diriģents Aigars Meri un koncerta vadītāja Liene Jakovļeva.
“Pavasara koncertā” Ventspils mūziķi kopā ar solistiem atskaņos Alfrēda Šnitkes Koncertu klavierēm un stīgām, “Trīs garīgos dziedājumus”, kā arī Marģera Zariņa spilgto Koncertu ērģelēm un kamerorķestrim “Concerto triptichon”. Koncertā skanēs arī divas romantisma laika dižgaru kormūzikas pērles – Antona Bruknera motete Os justi un Fēliksa Mendleszona-Bartoldi 100. psalms.
Alfrēda Šnitkes Koncerts klavierēm un stīgām tiek uzskatīts par vienu no klavierkoncerta žanra virsotnēm. “1979. gadā komponētais Koncerts klavierēm un stīgu orķestrim ir veltījums pianistam Vladimiram Kraiņevam, kurš to arī pirmatskaņoja. Viendaļīgā koncerta iecerē komponists vienlaikus vēlējies “izvairīties” un “tuvoties banalitātei formā un dinamikā”. Banalitāte gan nekādā ziņā te nenozīmē saistību ar popmūziku, bet zināmu monotonu ritmu plūsmu, pasīvu atkārtotu akordu secību un vispārēju “pārmērības sajūtu”, īpaši dramatiski svarīgos brīžos. Te daudz baroka un klasicisma stilistikas principu, bet kā viena no būtiskākajām koncerta tematiskajām idejām – pareizticīgo dziedājums, kas simbolizē citu realitāti un mūžīgo dzīvi,” stāsta muzikoloģe Liene Jakovļeva.
“Ar patīkamu satraukumu gaidu atkalsatikšanos ar Ventspils kamerorķestri Alfrēda Šnitkes klavierkoncerta atskaņojumā. Iespējams, ka šī ir mūzika, kuras lasījumā meklējamas daudz vairāk atbildes uz eksistenciāli skaudriem jautājumiem nekā jebkurā citā skaņdarbā, ko man nācies spēlēt solista statusā. Tomēr šī noslēpumainā, dažādiem afektiem bagātā un kaleidoskopiskā skaņu pasaule ir ļoti aizraujoša, tāpēc ceru, ka gan mūziķiem, gan klausītājiem gaidāms atmiņā paliekošs, skaists piedzīvojums,” atklāj koncerta solists un pianists Mārtiņš Zilberts.
Savukārt Šnitkes “Trīs garīgie dziedājumi” 1984. gadā rakstīti diriģentam Valērijam Poļanskim kā mūzikā tvertas trīs lūgšanas no pareizticīgo baznīcas grāmatas. Jaunava Dievmāte, Kungs Jēzu un Mūsu Tēvs – tas arī ir vienīgais Alfrēda Šnitkes opuss, kas tapis ar pareizticīgo liturģijas tekstu.
“Daudzu stilu izmantošana – tas arī ir mans stils,” tā teicis komponists Marģeris Zariņš, izcila latviešu kultūras personība, mūzikas un literatūras mūzu kalps. Paradoksāls, līksms, asprātīgs, viegli ironisks un teatrāli pārgalvīgs ir viņa Otrais ērģeļkoncerts jeb Concerto triptichon. Tā instrumentārijs aicina domāt par populārās mūzikas elementu sintēzi ar laikmetīgās skaņumākslas izteiksmes līdzekļiem un baroka koncertiskumu – kamerorķestrim pievienotas divas elektriskās ģitāras, skan džeza perkusiju komplekts, klavesīns, ksilofons un zvaniņi.
Koncertu organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu.
Biļetes pieejamas koncertzālēs “Latvija” un teātra nama “Jūras vārti” kasēs, kā arī visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.