“Latvenergo” priekšsēdētājs: Elektrībai cenas samazināsies aptuveni 2030. gadā

Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja a/s ”Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Vaicāts, kā “Latvenergo” gūst peļņu, Čakste norādīja: “Saprotot, ka nākotnē ap 2030. gadu elektrības cenas mazināsies un līdz ar to arī peļņas iespējas no elektrības mazināsies, mēģinām diversificēt elektrības tirgu ģeogrāfiski, arī attīstām citus ģenerācijas veidus. Protams, meklējam arī citas iespējas. Piemērs ir gāzes tirgus, kur mēs esam uzsākuši aktīvāku darbību un šobrīd jau esam ieguvuši 60 000 klientu, kas ir aptuveni ceturtā daļa no klientiem Latvijā. Trešdaļa no uzņēmumiem, kam mēs tirgojam gāzi, atrodas ārzemēs – eksporta tirgos.”

“Ir vairāki pētījumi, bet aptuveni tās cenas, uz ko virzāmies pēc 2030. gada, ir 50-70 eiro par megavatstundu. Tas ir balstīts uz šī brīža tehnoloģijām. Protams, ka ir jāņem vērā inflācijas un citas ietekmes, bet tā ir vidējā – bez “Sadales tīkla” un “Augstsprieguma tīkla” komponentes, kas nav “Latvenergo” ietekmes lokā,” atzina a/s “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs.

“Protams, ja mēs skatāmies vēsturiski, elektrības cenas ir bijušas zemākas. Tajā laikā mēs bijām pieslēgti Austrumu tīklam, un mums bija pietiekams elektrības pieplūdums no turienes. Arī gāzes cenas bija zemas. Nomainot tehnoloģijas, nomainot atkarību no Austrumu tirgiem, kļūstot “zaļiem,” kas nav mazsvarīgi, mēs tuvosimies nulles CO2 emisijai, būsim izgājuši šo transformācijas posmu, pārmaiņām nepieciešamās izmaksas būs aizgājušas vēsturē, un mēs nonāksim jaunā, stabilā elektrības cenu posmā, kur tās atkal mazināsies,” piebilda Čakste.

Tāpat viņš uzsvēra: “Vēl viens aspekts – mēs virzāmies uz jaunu laikmetu, uz zaļās elektrifikācijas laikmetu. Fosilā ģenerācija, aizies vēsturē, industrijas “zaļināsies”. Lai varētu “zaļināt” industriju, tas var prasīt trīs līdz četras reizes lielāku elektrības patēriņu. Ne tikai mājsaimniecības pāries uz elektrību siltuma nodrošināšanas ziņā – tas nebūtu liels pienesums elektrības patēriņam. Arī transports nebūs liels pienesums. Taču tajā brīdī, kad industrija “zaļināsies”, tie būs lieli elektrības patēriņi. Ja mēs paskatāmies uz Lietuvu, kur industrija ir vairāk attīstīta, viņiem ir milzīgs industriālais patērētājs “Achema,” arī Mažeiķi, līdz ar to viņi ir parēķinājuši, ja viņi visu grib “zaļināt,” viņiem no 12 teravatstundām jāpāriet uz 70 teravatstundām, tātad gandrīz vai septiņkārtīgs elektrības pieaugums. Šis energoresurss būs jānodrošina ar “zaļajām” jaudām. Tie ir lieli ekonomiski jautājumi. Jāsaprot, vai mēs varam atļauties kādā brīdī zaudēt vienu HES kaskādes posmu vai nē.”