Naktī uz šo svētdienu pulksteņu rādītāji jāgriež par stundu atpakaļ

Vēl divas reizes pulksteņa rādītāji būs jāgriež: par stundu atpakaļ un atkal uz priekšu. Pēc tam pulksteņa grozīšana varētu beigties, jo Latvija ir izteikusi nostāju pastāvīgi saglabāt vasaras laiku. Bet 28. oktobrī, naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksten 4 pulksteņa rādītāji ir jāpagriež par stundu atpakaļ. Un nākamā gada pavasarī – par stundu uz priekšu.

Eiropas Komisija ir ierosinājusi izbeigt sezonālo (divas reizes gadā) pulksteņrādītāju pagriešanu, ļaujot dalībvalstīm brīvi izvēlēties, vai pastāvīgi piemērot vasaras vai ziemas laiku. Katrai dalībvalstij līdz nākamā gada aprīlim jāziņo, vai tā plāno pastāvīgi piemērot vasaras laiku vai oktobrī pāriet uz ziemas laiku. Visām izmaiņām jānotiek saskaņoti ar kaimiņvalstīm, stāsta NRA.lv.

Tas nozīmē, ka būs valstis, kas jau pavasarī pieliks punktu pulksteņa rādītāju grozīšanai, bet būs valstis, kas to izdarīs tikai rudenī – 2019. gada 27. oktobrī. Atkarīgs, kurā laika režīmā valsts nolēmusi atrasties pastāvīgi. Latvija vēlas par standarta laiku pieņemt vasaras laika režīmu, tāpēc pēdējā pāreja uz vasaras laiku varētu notikt 2019. gada 31. martā. Pēc tam laika maiņas vairs nebūs iespējamas. Priekšlikums jāapstiprina Eiropas Parlamentā un Padomē, un nav teikts, ka to izdarīs nākamgad. Tiek pieļauts, ka pulksteņa grozīšana varētu notikt vēl visu nākamo un, kas zina, arī aiznākamo gadu.

Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū veiktā aptauja liecina, ka 84 procenti cilvēku (4,6 miljoni respondentu) nevēlas divreiz gadā griezt pulksteņa rādītājus.

Cilvēki neuzskata, ka no vasaras un tā dēvētā ziemas laika būtu liels ekonomisks ieguvums, toties viņu pašsajūta gan tiek ietekmēta negatīvi. Cilvēka organismam nepieciešamas divas trīs nedēļas, lai adaptētos. Neiroloģe Santa Ašmane norāda: «Svarīgs ir psiholoģiskais noskaņojums. Problēma ir, ka mums bieži nav skaidrs, kāpēc notiek šāda mehāniska iejaukšanās, bet ir pierādīts, ka cilvēks daudz labāk piemērojas apstākļiem tad, kad saprot skaidru pamatojumu, kāpēc tas tiek darīts. Piemēram, mēs daudz neanalizējam un nesūdzamies par laika zonas maiņu, kad dodamies atvaļinājumā un arī saskaramies ar stundu nobīdi.» Viņa ierosina, kā veiksmīgāk pielāgoties gada tumšākajam periodam: no rīta mostieties apgaismotās telpās, lai atžirgtu; radīt ap sevi krāsainu vidi, valkāt košākas krāsas apģērbu, kas psiholoģiski kompensē nomācošo tumsu; lielot D vitamīna preparātus.

PAR LAIKA ZONĀM

Līdztekus ES vasaras laika kārtības ieviešanai (un neatkarīgi no tās) dalībvalstis ir sagrupētas trīs dažādās laika zonās vai standarta laika joslās. Lēmumu par standarta laika joslām neskar ES noteikumi par vasaras laiku (vai jebkādi šo noteikumu iespējamie grozījumi)! Pēc Latvijas pārejas uz vasaras laiku laika starpība ar vairākām valstīm mainītos.

Patlaban ES dalībvalstis ir sagrupētas trīs dažādās laika zonās: Rietumeiropas jeb koordinētais universālais laiks (GMT), Centrāleiropas laiks (GMT+1) un Austrumeiropas laiks (GMT+2). Astoņas ES dalībvalstis (Bulgārija, Grieķija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Rumānija un Somija) par savu standarta laika joslu noteikušas GMT+2. 17 dalībvalstīs (Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Horvātija, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija) izmanto GMT+1 laiku, bet trijās dalībvalstīs (Īrijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē) ir spēkā koordinētais universālais laiks – GMT).

Šīs laika zonas noteiktas attiecībā pret GMT (Griničas laiku) jeb UTC (koordinēto universālo laiku).

Avots: Eiropas Komisija

Foto: Pixabay