FM: Ekonomikas vājais sniegums sācis nedaudz ietekmēt situāciju darba tirgū

Krievijas uzsāktais karš un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās visā Eiropā un īpaši Baltijā, kuras negatīvā ietekme darba tirgū līdz pat pagājušā gada nogalei darba tirgū praktiski nebija jūtama, šobrīd ir sākusi atspoguļoties arī nodarbinātības rādītājos. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, bezdarba līmenis šā gada pirmajā ceturksnī ir palielinājies līdz 7,2% un ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,8 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits – 879,9 tūkstoši – bijis par 0,1% mazāks nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī.

Šāds bezdarba pieaugums joprojām vērtējams kā ļoti mērens. Bezdarba līmenis pēdējos ceturkšņos ir audzis visā Baltijā, pie tam Latvijā būtiski lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur arī ekonomikas kritums bijis daudz izteiktāks, un to papildus vēl veicinājusi iedzīvotāju aktīvāka atgriešanās darba tirgū pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un Ukrainas bēgļu uzņemšanas. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (nodarbināto un darba meklētāju) skaits gada laikā palielinājies par 8,4 tūkstošiem jeb 0,9%, kamēr kopējais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties un kopš pagājušā gada pirmā ceturkšņa ir sarucis par 5,8 tūkstošiem jeb 0,4%.

Situāciju darba tirgū, neskatoties uz nelielo bezdarba pieaugumu pēdējos ceturkšņos, turpina ietekmēt arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās demogrāfisko procesu un migrācijas rezultātā, kas samazina darbaspēka piedāvājumu un vienlaikus arī ierobežo bezdarba straujāka pieauguma iespējas. Vienlaikus Nodarbinātības valsts aģentūras aktuālākie dati rāda visai strauju bezdarba kritumu jau kopš marta vidus, kad reģistrēto bezdarbnieku skaits ir sarucis no 52 tūkstošiem līdz jaunam vēsturiski zemākajam līmenim – 45,8 tūkstošiem maija ceturtās nedēļas sākumā.

Bezdarba pieaugumu ierobežos arī prognozējamā ekonomikas izaugsmes atjaunošanās, augot pieprasījumam galvenajos eksporta tirgos un līdz ar inflācijas mazināšanos sākot atjaunoties iedzīvotāju pirktspējai Latvijā. Līdz ar to arī šajā gadā kopumā būtisks bezdarba pieaugums nav gaidāms, nākamajos ceturkšņos bezdarba līmenis jau būs zemāks nekā pirmajā ceturksnī, tomēr vidēji gadā bezdarbs darbaspēka apsekojuma datiem varētu nedaudz pārsniegt pagājušā gada 6,5% līmeni.

Finanšu ministrija pašlaik aktualizē makroekonomisko radītāju prognozes, tajā skaitā bezdarba un nodarbināto skaita prognozes 2025. gada valsts budžeta projekta sagatavošanai. Tās tiks publiskotas jūnija vidū. Februāra vidū izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs bezdarba līmenis šim gadam bija prognozēts 6,4% apmērā, kamēr nodarbināto skaits saglabāsies stabils, 2023. gada līmenī.