Vēlēšanu zīmes 10 neapzīmogotajās aploksnēs pieskaita vēlēšanu rezultātiem

Eiropas Parlamenta vēlēšanu zīmes desmit neapzīmogotajās aploksnēs 81.vēlēšanu iecirknī Rīgā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) uzdevusi pieskaitīt vēlēšanu iecirkņa rezultātiem.

2024. gada 8. jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanās 81. vēlēšanu iecirknī vēlēšanu kastē atrastas 10 vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar iecirkņa komisijas zīmogu. Izvērtējusi CVK rīcībā esošos dokumentus un 81. vēlēšanu iecirkņa komisijas, kā arī vēlētāja iesniegumā sniegto informāciju, CVK secina, ka nav konstatējama iecirkņa komisijas vai trešo personu ļaunprātīga rīcība. Minētās vēlēšanu aploksnes, kuras pretēji Eiropas Parlamenta likuma 23. panta trešajā daļā noteiktajam nav apzīmogotas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu, izsniegtas vēlētājiem nejaušas vēlēšanu iecirkņa komisijas kļūdas dēļ, un nav pamata apšaubīt, ka šo aplokšņu saturs atspoguļo vēlētāju brīvo gribu.

Vērtējot pārkāpuma būtību, vēlēšanu aplokšņu neapzīmogošana ir atzīstama par formālu pārkāpumu. Tiesības vēlēt ir konstitucionāla ranga tiesības. Pilsoniskās tiesības ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatā. Tādējādi katra pilsoņa, kas piedalījies vēlēšanās, nodotā balss ir nozīmīga un nebūtu izslēdzama formālu trūkumu dēļ. Tāpat nav konstatēta trešo personu ļaunprātīga rīcība nolūkā ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Kopumā vēlēšanās piedalījušies 33,82% jeb 521 226 balsstiesīgie iedzīvotāji.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados pavasarī vai vasaras sākumā. Vēlēšanu periodu nosaka Eiropas Savienības Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Šajās vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura Eiropas Parlamentā jāievēlē deviņi deputāti. Tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Balsstiesīgo vēlētāju uzskaitei Eiropas Parlamenta vēlēšanās lieto vēlētāju reģistru.