Siliņa: Latvija turpina būt aktīva un atbildīga NATO dalībvalsts

Latvija turpina būt aktīva un atbildīga NATO dalībvalsts, kas būtiski iegulda savā aizsardzībā, pretojas hibrīdajam apdraudējumam no Krievijas, uzņem NATO sabiedroto karavīrus un tehniku, kā arī attīsta savu militāro infrastruktūru un deleģē pārstāvjus darbam NATO komandstruktūrās. Tā uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa, kura otrdien, 11. jūnijā, Ministru kabinetā tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.

E. Siliņa izteica pateicību J. Stoltenbergam par viņa personīgo ieguldījumu un līderību, stiprinot NATO un Alianses valstu kolektīvo aizsardzību. Viņa uzsvēra, ka 10 gadu laikā, kopš J. Stoltenbergs kļuva par Alianses ģenerālsekretāru, ir notikusi ievērojama NATO attīstība, īpaši attiecībā uz kolektīvo aizsardzības spēju stiprināšanu.

“Aliansei ir jādemonstrē spēks un vienotība – tas attiecas arī uz gaidāmo NATO samitu Vašingtonā. Tas nozīmē lielāku sabiedroto spēku klātbūtni pie NATO austrumu robežām, turpmāku kaujas spēju stiprināšanu un spēcīgu militāro industriju. Kopā esam stiprāki un kopā sargājam katru NATO teritorijas centimetru,” uzsver Ministru prezidente.

E. Siliņa norādīja, ka Latvijas investīcijas aizsardzībā jau 2024. gadā sasniegs un pārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat Latvija deleģē pārstāvjus Alianses komandstruktūrās.

Amatpersonas pārrunāja arī turpmāko atbalstu Ukrainai. Ministru prezidente sarunas laikā uzsvēra nepieciešamību Ukrainai sniegt paredzamu ilgtermiņa militāro atbalstu. Tāpēc Latvija apņēmusies šogad un tuvākajos gados Ukrainas militārajam atbalstam novirzīt vismaz 0,25% no valsts iekšzemes kopprodukta. Tāpat svarīgas ir iniciatīvas, veidojot valstu koalīcijas Ukrainas militārajam atbalstam – kā Čehijas artilērijas munīcijas piegāžu iniciatīva vai Latvijas un Lielbritānijas vadītā dronu koalīcija.

Amatpersonas pārrunāja arī Krievijas radīto hibrīdapdraudējumu, gaidāmo NATO Samitu Vašingtonā, NATO reģionālo aizsardzības plānu ieviešanu un citus jautājumus.