Finansists: Vējš kreditēšanas burās pieaug

Finanšu nozarē tapis kreditēšanas indekss, kas parāda Latvijas uzņēmumu iespējas saņemt kredītus attīstībai. “Mēs indeksā izdalām aizņēmēja spēju aizņemties, vēlmi aizņemties, banku spēju aizdot un vēlmi aizdot,” intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” šodien skaidroja Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas komisijas līdzpriekšēdētājs, SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Viņa vārdiem, indekss šobrīd rāda pozitīvu Latvijas ekonomiskās attīstības virzienu. Indekss ir 111, kas nozīmē, ka “vējš kreditēšanas burās ir par 11% lielāks” nekā pirms diviem gadiem. “Mēs redzam, ka paši kreditēšanas apjomi joprojām stāv uz vietas, un izsniegto kredītu apjoms ir apmēram 14 miljardi eiro, bet IKP ļoti strauji attīstās arī bez tā,” pauda Danēvičs.

Viņš atklāja, ka paši aizņēmēji ir piesardzīgi. Spēja aizņemties kopumā ir būtiski pieaugusi, bet “reālie darbi neseko”. Gan aizņēmēji, gan bankas ir daudz piesardzīgākas, nekā pirms desmit gadiem, un vidusceļš joprojām tiek meklēts.

“Divi galvenie klupšas akmeņi [kredīta saņemšanai] ir uzkrātā kapitāla trūkums, jo Latvija ir salīdzinoši jauna valsts, un nespēja to atmaksāt,” pauž eksperts. Viņš uzteic 12. Saeimas darbu šajā jomā, kad nodokļu reformas rezultātā uzņēmējiem bijis mazāks nodokļu slogs, un gūto peļņu viņi spēja atstāt uzņēmumā.

Jautāts par ekonomikas “pelēko zonu”, eksperts atzīst, ka ēnu ekonomika ir nedaudz palielinājusies. Tie ir 2-3%. “Šobrīd IKP ļoti strauji aug lielākoties būvniecības attīstības dēļ, un nevienam nav noslēpums, ka tas ir sektors, kurā ēnu ekonomiskas īpatsvars ir vislielākais,” skaidro Danēvičs.

“Šobrīd noteikti ir tā, ka uzsilst ne tikai laiks aiz loga, bet uzsilst arī ekonomika, un ir nedaudz pārāk labi, lai būtu patiesība,” finansists atsaucas uz neseno IKP kāpumu 4,8% apjomā.