Aptauja: sabiedrības finanšu pratībā lielāka loma medijiem, nevis skolai
Aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju zināšanas par savu finanšu plānošanu galvenokārt ir ieguvuši konsultācijās ar finanšu iestāžu darbiniekiem vai lasot informāciju to mājaslapās, secināts bankas Citadele veiktajā aptaujā. Aptuveni tikpat daudz iedzīvotāju savas zināšanas par finansēm gūst plašsaziņas līdzekļos.
Konsultācijas ar finanšu iestāžu darbiniekiem vai to mājaslapās publicētā informācija – šādi zināšanas par finansēm un to plānošanu ieguvuši 34 % iedzīvotāju. Biežāk šādi atbildējušas sievietes (38 % pret 29 % vīriešu), kā arī tie respondenti, kuru ikmēneša atalgojums pārsniedz 1500 eiro.
Arī plašsaziņas līdzekļus – TV, radio, ziņu portālus un laikrakstus – par galveno zināšanu avotu min aptuveni trešdaļa (33 %), un šī atbilde ir pārliecinoši populārāka pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem. Ģimene ir galvenā finanšu zināšanu ieguvē 30 % iedzīvotāju, savukārt piektā daļa respondentu, biežāk vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kā galveno finanšu pratības avotu norāda skolu.
“Pirmās zināšanas par finansēm mēs galvenokārt iegūstam savā ģimenē, bet runāt par naudu ne vienmēr ir ērti. Tomēr, jo agrāk bērns tiek iesaistīts sarunās par izdevumu plānošanu un iemācās praktiski rīkoties, piemēram, ar savu kabatas naudu, jo ātrāk radīsies izpratne par naudas vērtību un apziņa, ka tās nopelnīšanā ir jāiegulda laiks un pūles. Vienlaikus arī ne visās ģimenēs ir pietiekamas zināšanas, ko nodot jaunajai paaudzei, tāpēc būtu noderīgi, ja finanšu pratības veicināšanā pieaugtu arī skolas loma,” saka Jānis Mūrnieks, bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Zināšanas par finansēm sarunās ar draugiem iegūst 17 % respondentu, un tas vairāk raksturīgi iedzīvotājiem ap 40 gadu vecumu. Izglītojošas lekcijas un nodarbības min 14 % respondentu, un aptaujas dati liecina, ka tās biežāk izvēlas jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Savukārt izglītojoša satura grāmatas vai žurnāli kā galvenais finanšu zināšanu avots ir 12 % respondentu, biežāk tiem, kuri pārsnieguši 50 gadu vecumu.
Dažādas interešu grupas un investīciju kopienas sociālajos tīklos izmanto 9 % aptaujāto. Šādi biežāk atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadu vecumam.
Padomus un zināšanas influenceru un finanšu ekspertu radītajā saturā sociālajos tīklos meklē salīdzinoši vismazākā iedzīvotāju grupa – 5 %, starp kuriem lielākā daļa ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
“Mainoties paaudzēm, mediju un sociālo tīklu nozīme finanšu jautājumos noteikti turpinās pieaugt – jau šobrīd redzam, ka liela daļa jauniešu saturu par finansēm uzzina YouTube, TikTok, Instagram un citās platformās. Lai tas būtu jēgpilni, ir svarīgi saprast, vai, piemēram, influenceru piedāvātais saturs nav galvenokārt tendēts tikai uz skaļiem paziņojumiem un auditorijas piesaisti, bet gan tiešām noderīgu informāciju. Pirms sekot kādiem finanšu ieteikumiem sociālajos tīklos, īpaši investīciju padomiem, vēlams aprunāties ar kādu draugu vai ģimenes locekli, kam ir lielāka pieredze attiecīgajā jautājumā,” iesaka Jānis Mūrnieks.