Aptauja: 72% Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu

Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina SIA “Kantar Latvia” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Galvenie iemesli, kas veido piederību galvaspilsētai, rīdzinieku vidū ir Latvijas galvaspilsēta kā dzīvesvieta sev un ģimenei, uzaugšana pilsētā kopš piedzimšanas, kā arī darbavietas atrašanās Rīgā.

Pētījums “Sabiedrības integrācija Rīgā” mērķis ir noskaidrot pilsētas iedzīvotāju attieksmi un priekšstatus par dažādiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem Rīgā, lai izvērtētu iedzīvotāju līdzdalības iespējas, kā arī sabiedrības integrācijas problēmas Rīgas iedzīvotājiem un salīdzināt iegūtos datus ar 2017. un 2021. gadā veiktajiem pētījumiem.

Kopš 2017. gada ir būtiski samazinājies to rīdzinieku īpatsvars, kuri uzskata, ka integrācija Latvijā notiek pati par sevi, un tai nav nepieciešama īpaša vadība no valsts vai pašvaldību puses (no 37% 2017. gadā uz 32% 2024. gadā). Turpretim būtiski pieaudzis to rīdzinieku īpatsvars, kuri uzskata, ka sabiedrības integrāciju ir nepieciešams vadīt un kontrolēt no valsts/pašvaldību puses (no 60% 2017. gadā uz 66% 2024. gadā).

Rīdzinieku viedoklis par pasākumiem, kas būtu nepieciešami, lai veicinātu sabiedrības integrāciju Rīgā, kopš 2021. gada nav būtiski mainījies. Tāpat kā 2021. gadā, arī 2024. gadā kopīgi pasākumi dažādām tautībām (23%) ir visbiežāk nosauktais pasākumu veids. Arī valodu kursi (18%) un kultūras pasākumi (17%) tiek nosaukti bieži. Salīdzinoši lielai daļai, 20% rīdzinieku, nav konkrēta viedokļa par to, kādi pasākumi būtu nepieciešami, lai veicinātu sabiedrības integrāciju pilsētā.

Ar pozitīvu tendenci vērojama latviešu valodas lietošana un zināšanas aptaujāto vidū. Salīdzinājumā ar 2021. gadu, par 5% vairāk aptaujāto (17%) atzīst, ka viņu latviešu valodas prasmes ir ievērojami uzlabojušās un 31% zināšanas ir uzlabojušās. Respondenti atzīst, ka valodas zināšanas ir uzlabojušās pateicoties tam, ka viņi ikdienā biežāk izmanto latviešu valodu.

Vērtējot pašvaldībā pieejamos pakalpojumus, aptaujas dalībnieki pozitīvi atzīmē bibliotēku (99%), bērnudārzu (91%), kultūras centru (96%), interešu izglītības (94%), Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra (80%) un sociālā dienesta (84%) veikto darbu.

Aptaujas dalībnieku iesaiste brīvprātīgajā darbā ir neliela – vien 19% aptaujāto pēdējo trīs gadu laikā vairāk kā vienu reizi ir darbojušies kā brīvprātīgie. Tāpat vien 8% ir ņēmuši dalību līdzdalības budžeta projektu konkursā.

74% aptaujāto pozitīvi vērtē apkaimju biedrību darbību, 72% atzīmējot, ka jūtas lepni, ka ir savas apkaimes iedzīvotāji.

Galvenie secinājumi pētījumā iezīmē nepieciešamību turpināt sabiedrības informēšanu un izglītošanu par integrācijas jomu, tās būtību un lomu spēcīgas, vienotas un iekļaujošas sabiedrības nodrošināšanā. Ir jāveicina rīdzinieku iesaiste līdzdalības budžeta projektos, uzsverot to kā veidu ietekmēt vidi, infrastruktūru pilsētā un tuvākajā apkaimē. Tāpat arī jāturpina attīstīt un stiprināt Rīgas apkaimju koncepts, jo bieži vien rīdzinieki piederību pilsētai sajūt tieši caur piederību savai tuvākajai apkaimei.