“Jaunās konservatīvās partijas” (JKP) priekšvēlēšanu solījumos par topošās valdības darbu tika solīts, ka tuvāko divu gadu laikā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām sasniegs 500 eiro mēnesī, bet minimālā pensija – 200 eiro mēnesī. Turklāt valdības darba plānā iecerēts iekļaut ierosinājumu neapliekamo minimumu paaugstināt vismaz līdz 500 eiro mēnesī. Taču ministriju aprēķini liecina, ka tā izpildei jaunajai valdībai valsts budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljoni eiro.
Pēc ministriju aprēķiniem, ja atceļ diferencēto neapliekamo minimumu un ievieš 500 eiro neapliekamo minimumu visiem, IIN ieņēmumi samazinātos par 500 miljoniem eiro: valsts budžetam – par 100 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem – par 400 miljoniem eiro. Savukārt, ja tiek saglabāts esošais IIN diferencētais neapliekamais minimums, bet pirmo slieksni paaugstina līdz 500 eiro, tad IIN ieņēmumi samazinātos par 130 miljoniem eiro: valsts budžetam – par 26 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem – par 104 miljoniem eiro.
Finanšu ministrija vēstī, ka neapliekamā minimuma palielināšana pensijām līdz 500 eiro nozīmētu IIN ienākumu samazināšanos par 50 miljoniem eiro. Savukārt Labklājības ministrija paredz, ka papildu būtu vajadzīgi 524 miljoni eiro, ja minimālā pensija tiktu palielināta līdz 215 eiro.
Jāņa Bordāna vadītās partijas plānā ir paredzēts, ka tuvāko trīs gadus laikā tiks palielināts atbalsts ģimenēm, piešķirot 50 eiro par pirmo bērnu, 100 eiro par otro un 150 eiro par trešo un katru nākamo bērnu. Tas prasītu papildu 252,7 miljonus eiro.
JKP ir arī “risinājums” straujajai mediķu emigrācijai. Ārstu algas partijam sola celt līdz vismaz 1700 eiro “uz rokas” un medmāsu algas līdz vismaz 800 eiro “uz rokas”, turklāt izdarīt to gada laikā. Veselības ministrija uz to ir atbildējusi, ka tam papildu būtu vajadzīgi 222,3 miljoni eiro ārstiem un 125,3 miljoni eiro medmāsām.
“Konservatīvie” ir uzsvēruši veselības finansējumu kā prioritāti valsts budžetā. Viņuprāt, šīs nozares finansiālais atbalsts līdz šim ir bijis nepietiekams un būtu jāpalielina līdz 4% no IKP 2020. gadā. Finanšu ministrija (FM) argumentē, ja 4% no IKP tiktu rēķināti tikai no valsts pamatbudžeta, tad nākamgad papildu būtu nepieciešami 159,4 miljoni eiro un 2020. gadā – 250,5 miljoni eiro.
Tāpat arī Bordāna vadītais politiskais spēks kā prioritāti sola atbalstīt 1,5% no IKP finansējuma atvēlēšanu zinātnei. FM atbild, ka tam būtu vajadzīgi papildu 306,5 miljoni eiro. Bet saprātīga izmēra mājokļa atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa prasītu 33 miljonus eiro.
JKP plānā rakstīts palielināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% no IKP. Šobrīd tas ir 31% no IKP. Tas atkal prasītu 1,2 miljardus eiro. Partija to ir apņēmusies panākt, krietni samazinot ēnu ekonomiku, paplašinot nodokļu bāzi, atceļot izņēmumus un padarot nodokļu sistēmu progresīvāku un caurspīdīgāku.
Joprojām darbs pie valdības veidošanas un darāmo darbu plāniem turpinās.
Foto: F64